Ieteikumi, kā uzlabot atmiņu jebkurā vecumā

© depositphotos.com

Nevajag samierināties ar atmiņas vājināšanos. Vispirms noteikti ir vērts šo jautājumu izrunāt ar ārstu, lai pārliecinātos, ka tā nav kādas slimības izpausme. Sliktai atmiņai ir daudz cēloņu: problēmas, kas saistītas ar smadzeņu asinsriti, dzirdes, redzes un citu maņu orgānu darbības traucējumi, arī emocionāli satricinājumi, ko rada ikdienas spriedze, nepareizs dzīvesveids – gan pārāk aktīvs, gan pārāk pasīvs, centieni uzņemt pārāk lielu informācijas daudzumu, reizēm arī atsevišķu medikamentu lietošana. Taču atmiņu iespējams uzlabot un attīstīt praktiski jebkurā vecumā.

Divdaivu ginka produkti

Plaši pazīstami ir divdaivu ginka produkti, kas labvēlīgi ietekmē atmiņas procesus. Divdaivu ginks (Ginkgo biloba) tiek uzskatīts par visvecāko koku sugu pasaulē; ginki auguši uz mūsu planētas jau 270 miljonus gadu un ir vienīgā dzīvā saikne starp augstākajiem un zemākajiem augiem. Koks sasniedz 30-40 metru augstumu un četru metru stumbra diametru, reizēm sastopami vēl varenāki ginki. Ginks ir divdzimumu augs. Vīrišķie koki mēdz būt garāki un tievāki, sievišķie - īsāki un kuplāki. Ginku sauc arī par sudraba aprikozi. Sievišķajos kokos ienākas augļi, kuros zem gaļīga ārējā apvalka slēpjas sēkliņas, ko sauc arī par baltajiem riekstiem, tie garšo līdzīgi ciedru vai pīniju riekstiem. Austrumu tautām ginks simbolizē pretstatu vienību, pastāvību, cerību, mīlestību un ilgu mūžu. Ķīnā un Japānā kopš seniem laikiem ginki stādīti pie svētnīcām un pilīm.

Tautas medicīnā ar ginka sēklām ārstē astmu, bronhītu, dzirdes vājināšanos, atmiņas traucējumus, asinsrites problēmas, augstu asinsspiedienu, dizentēriju, nemieru.

Kaltētu ginka lapu pulveris tautas medicīnā birdināts degunā pret iesnām un rīklē - pret klepu; svaigas ginka lapas liktas uz brūcēm, bet aukstumpumpām lietota samīcīta svaigu lapu putriņa.

Ginks ir viens no visvairāk pētītajiem augiem pasaulē. Mūsdienās ir pierādīts, ka ginka lapās esošās aktīvās vielas - flavonglikozīdi un terpēnlaktoni - veicina perifēro asins mikrocirkulāciju, uzlabojot skābekļa izmantošanu smadzenēs, kas savukārt stimulē atmiņas procesus, veicina prāta spējas, uzlabo izziņas procesu un koncentrēšanās spējas (arī cilvēka organisma novecošanās procesā). Uzlabojot perifēro asins mikrocirkulāciju, tiek veicinātas normālas kardiovaskulārās un nervu sistēmas funkcijas. Šīs vielas labvēlīgi ietekmē redzes un dzirdes funkcijas, palīdz mazināt reiboni un trokšņus ausīs.

***

Noderīgi ieteikumi

• Lai kaut kas paliktu atmiņā, tas ir jāiegaumē. Atmiņa nav vainīga, ja mēs nekoncentrējamies un neiegaumējam vajadzīgo informāciju. Ja cilvēks regulāri neatceras, kur licis atslēgas vai brilles, tad jājautā, vai viņš vispār ir pievērsis uzmanību tam, kur šīs lietas nolicis, vai varbūt tajā brīdī domājis par kaut ko pavisam citu.

• Atkārtošana patiešām ir zināšanu māte. Pierādīts, ka visvairāk informācijas tiek aizmirsts tūlīt pēc materiāla apguves. Lai tā nenotiktu, informācija pēc kāda laika ir jāatkārto.

• Smadzenēm jāļauj sagremot uzņemto informāciju. Informācija labāk paliek atmiņā, ja tā ir izprasta, nevis mehāniski iekalta. Jo nesaprotamāki un neinteresantāki šķiet fakti, jo īsāku laiku cilvēks tos spēj paturēt prātā. Un vēl: ja viņš vēl nav īsti paguvis iegaumēt uzzinātos faktus, kad jau tiek pasniegti jauni, tad iepriekšējie daļēji vai pat pilnīgi aizmirstas.

• Smadzenēm vajadzīgs pilnvērtīgs miegs. Dienā apgūtā informācija pa nakti nostiprinās. Smadzenes to saliek pa plauktiņiem, un otrā rītā cilvēks spēj uzzinātos faktus skatīt jaunā gaismā, atrast negaidītus risinājumus problēmām, kas vakar šķita nepārvaramas. Rīts gudrāks par vakaru.

• Dodiet atmiņai darbu, neļaujiet tai ierūsēt. Jau Senajā Ēģiptē un Indijā ārsti ieteica slimniekiem katru dienu apgūt ko jaunu - lasīt, rēķināt vai lauzīt galvu - risināt atjautības uzdevumus, visu laiku par kaut ko domāt. Risiniet krustvārdu mīklas, rēbusus, dažādus loģikas uzdevumus, spēlējiet šahu, kārtis, galda spēles.

• Katru dienu kaut nedaudz rakstiet un lasiet. Zināmu labumu atmiņai dod jebkura lasāmviela. Ja nav laika izlasīt rīta laikrakstu, iepazīstieties kaut vai ar virsrakstiem. Vakarā izlasiet, piemēram, kādu nodaļu no romāna vai īsu stāstu. Pēc pusstundu ilgas lasīšanas ieturiet pauzi un pārdomājiet izlasīto, tad tas labāk paliks atmiņā.

• Mācieties no galvas dzejoļus. Katru dienu apgūstiet četras līdz astoņas dzejas rindas. Neiekaliet, bet iedziļinieties dzejoļa saturā, gūstiet arī emocionālu iespaidu - tad jūsu atmiņa saņems vispusīgu treniņu.

• Kad vien iespējams, apgūstiet jaunas iemaņas. Arī jauns mobilais tālrunis, dators vai kāda sadzīves tehnikas ierīce šim nolūkam var lieliski noderēt. Pievērsiet uzmanību dažādiem jauniem vārdiem un terminiem, kas ienākuši apritē, noskaidrojiet un iegaumējiet, ko tie nozīmē. Arī svešvalodu, rokdarbu, floristikas vai citi praktiski kursi šajā ziņā ir apsveicami. Kaut ko dod pat tālruņa numura, durvju koda vai bankomāta PIN koda ielāgošana.

• Atmiņu attīsta ceļošana. Ceļojumā smadzenes visu laiku uztver jaunu informāciju, darbojas visas piecas maņas - jūs vienlaikus uztverat ne vien stāstīto informāciju, bet arī ainavas, smaržas, krāsas utt., rezultātā atmiņai ir ko darīt.

• Baudiet mākslu un mūziku. Vērojot vienu mākslas darbu, prātā ataust daudzi agrāk gūti informatīvie priekšstati, cilvēks atceras, ko šajā sakarā kādreiz redzējis, mācījies vai lasījis, un saista to visu loģiskā sistēmā. Mūzikas klausīšanās pozitīvi ietekmē ilglaicīgo atmiņu, kritiskās domāšanas spēju un pat domāšanas ātrumu.

• Dārzkopība attīsta atmiņu, veicina abstrakto telpisko domāšanu, krāsu uztveri un labu gaumi, kā arī sniedz daudz pozitīvu emociju.

• Esiet fiziski aktīvi. Nav tik būtiski, kādu kustību veidu cilvēks izvēlas, galvenais, lai aktivitāte būtu, asinis riņķotu un smadzenes saņemtu barības vielas, tad arī atmiņa darbosies labāk.

• Īpaši ieteicama ir dejošana. Tā sniedz ne tikai fizisku slodzi, bet arī pati par sevi nostiprina atmiņu, cilvēkam iegaumējot dejas soļus un to secību, attīsta kustību koordināciju, ļauj atraisīties un atbrīvoties no kompleksiem un problēmām.

Ekrānšāviņš no avīzes

***

Svarīgi ir zināt, ka aktīvajām vielām ginka produktos jābūt pareizās attiecībās:

24%

flavonglikozīdu

6%

terpēnlaktonu



Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais