Dzīvesstila žurnāli un realitātes šovi diezgan ilgā laika posmā radījuši vesela cilvēka vizuālo tēlu – skaists, slaids, ar tvirtu augumu. Daļai veselo cilvēku šādas īpašības patiešām piemīt, bet vai tās tiešām ir obligātas? Nepavisam.
Saskaņā ar enciklopēdijās sniegto definīciju veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, kā dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats, kā arī slimības neesamība, kad cilvēks jūtas ne tikai fiziski stiprs un vesels, bet arī ir garīgi tīrs. Pasaules Veselības organizācija to formulējusi šādi: «Veselība ir pakāpe, līdz kurai indivīds vai grupa spēj realizēt centienus un apmierināt vajadzības, gan pieņemot veselībai labvēlīgus lēmumus, gan mainot vides ietekmi.»
Ja kāds vēlas, lai viņa veselība tiktu izvērtēta precīzi, tad viņam, protams, jādodas pie ārsta. Bet ir arī dažas pārsteidzoši vienkāršas pazīmes, kuras kopumā liek domāt, ka esam veseli.
Vesels cilvēks ēd, kad ir izsalcis, un pārtrauc, kad jūtas paēdis. Izklausās pašsaprotami, bet, pavērojot sabiedrību, kļūst redzams, ka daudzi šo nosacījumu neizpilda. Dienas gaitā, aizņemti ar darba darīšanām, viņi neatlicina laiku, lai ieturētu maltīti, bet vakarā, liela izsalkuma mocīti, apēd par daudz. Daļa cilvēku kaut ko automātiski gremo televizora vai datora priekšā, nesekojot, kas un cik nonāk vēderā. Grēko arī tā dēvētie emocionālie ēdāji, stresa noēdāji, kuriem ēdiens kalpo par mierinājumu. Vesels cilvēks ieklausās savā organismā, pats lemj, ko, kad un cik ēst, un neļauj to ietekmēt ārējiem apstākļiem. Ēdot viņš nepievēršas blakuslietām un spēj saprast, ar ko atšķiras paēšana no pārēšanās. Viņš arī nebadojas un uzņem pietiekami daudz kaloriju, lai ķermenis spētu normāli funkcionēt un tam netrūktu enerģijas.
Veselam cilvēkam pietiek enerģijas visam, ko viņš vēlas darīt. Te ir runa gan par fizisko, gan par emocionālo enerģiju. Ja tās netrūkst, tā parasti ir labas veselības pazīme.
Vesels cilvēks lieto daudzveidīgu, pilnvērtīgu un sarežģītiem pārstrādes procesiem nepakļautu pārtiku. Šāds uzturs nodrošina organismam nepieciešamās vielas, ieskaitot vitamīnus. Nav pareizi veselības vārdā izslēgt no ēdienkartes kādu no šiem produktiem.
Vesels cilvēks spēj bez piepūles, raiti un neapstājoties uzkāpt vismaz divus kāpņu posmus. Tas nav nekāds izcilais rādītājs, tomēr liecina, ka ķermenis varētu tikt galā arī ar lielāku slodzi. Ieteicamais vingrošanas ilgums ir aptuveni 150 minūšu nedēļā. Skriet maratonu vai nodarboties ar ekstrēmiem sporta veidiem nav obligāti.
Vesels cilvēks spēj pieņemt, atpazīt un izdzīvot visdažādākās emocijas. Vārdu sakot, šim cilvēkam piemīt emocionālā inteliģence. Viņš saprot, ka arī dusmām, aizvainojumam, nemieram vai nomāktībai savā reizē ir sava vieta un ka tās nav mūžīgas. Te pieder arī spēja tikt galā ar stresu, saprast, kad tas ir iestājies, un zināt, ko darīt, lai no tā atbrīvotos.
Vesels cilvēks spēj pamosties možs bez modinātāja signāla. Tas nozīmē, ka viņam bijis pietiekami ilgs un kvalitatīvs miegs, kas sniedz nepieciešamo atpūtu. Ļoti daudzi cilvēki šodien guļ par maz, tā nodarot pāri gan ķermenim, gan smadzenēm. Pētījumi nepietiekamu miega ilgumu saista ar paaugstinātu Alcheimera slimības, aptaukošanās, insulta un diabēta risku. Vidējais ieteicamais miega ilgums, kā zināms, ir astoņas stundas. Uz nepietiekamu izgulēšanos norāda arī apstāklis, ka cilvēks aizmieg, tiklīdz galva skar spilvenu. Normāli ir iemigt 10-20 minūšu laikā.