Patlaban e-veselības sistēma problēmas rada situācijās, kad no citas aptiekas, piemēram, jāaizvieto saslimis farmaceits, proti, sistēma liedz operatīvu iespēju farmaceitam strādāt ar e-receptēm citā aptiekā, pastāstīja "Mēness aptieku" tīkla pārvaldošā uzņēmuma AS "Sentor Farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.
Tāpēc ir svarīgi, lai farmaceiti, mainot darba vietu vai strādājot vairākās aptiekās, operatīvi iegūtu jaunu piekļuves iespēju sistēmā, atzina Juskovecs, piebilstot, ka ir jāņem vērā tas, ka nozarē ir profesionāļu deficīts. Tāpēc situācijas, kad jāaizvieto kāds no kolēģiem, ir ikdienišķas.
Juskovecs atzīmēja, ka apkalpot e-receptes "Mēness aptieku" farmaceiti ir sagatavojušies jau labu laiku. Medikamentus ar e-receptēm iegādājas pacienti gan Rīgā, gan pavisam attālos Latvijas reģionos.
Aptiekas tam ir gatavas un sagaida lielāku ārstu aktivitāti sistēmas izmantošanai un izpratnei, kā arī vēl konstruktīvākus risinājumus no Nacionālā veselības dienesta (NVD) puses, lai novērtu visas iespējamās sistēmas nepilnības.
Taču aptieku tīkla vadītājs arī teica, ka būtu vēlams, lai uzlabojumi sistēmā no NVD puses notiktu tikai un vienīgi nakts stundās, lai dienas laikā nebūtu sistēmas darbības pārtraukumu.
Juskovecs arī stāstīja, ka tajos gadījumos, kad ārsti precīzi ievadījuši visus e-receptē nepieciešamos datus, receptes apkalpošana ir ērta un operatīva.
Tāpat svarīgs aspekts ir farmaceitu un ārstu sadarbība.
"Šis ir posms mūsu darbā, kad īpaši saskaramies ar komandas darba nepieciešamību, kad ir svarīga farmaceita un ārsta koleģiāla sadarbība un ieinteresētība, lai pacienti pēc iespējas ātrāk un ērtāk saņemtu vajadzīgos medikamentus. Situācijas, kad ārsts tikko pirms jaunā gada noslēdzis līgumu par e-veselības lietošanu un ar sistēmu tikai tagad sāk iepazīties, saprotams, var radīt aizkavēšanos un neskaidrības, taču, domājams, arī tās kopīgi tiks atrisinātas," cerību pauda Juskovecs.
Klientu sūdzības šī gada pirmajās dienās aptieku tīklā saņemtas neesot. Esot bijušas vien dažas situācijas, kad klientam nācies ilgāk nekā parasti pavadīt laiku aptiekā, kad farmaceits vēl papildus sazinājies ar ārstu, lai precizētu, noskaidrotu e-receptē norādīto, atklāja Juskovecs.
Viņš arī atzīmēja, ka ir jūtama informācijas nepietiekamība sabiedrībā. Pacienti nav pietiekami informēti, kā rīkoties situācijās, kad zāles slima pacienta vietā jāsaņem radiniekam vai citai personai.
"Farmaceitiem nākas uzklausīt pārmetumus un neizpratni - kāpēc nevar saņemt medikamentu sieva, dēls vai kaimiņiene. Var, taču šī persona ir jānorāda e-veselības portālā vai arī tai jāierodas aptiekā, zinot e-receptes numuru un jāierodas aptiekā ar savu personu apliecinošu dokumentu. Farmaceiti saskaras arī ar neapmierinātību par to, ka vienā e-receptē izrakstītie medikamenti trim mēnešiem obligāti jāizpērk vienā pirkumā," norādīja Juskovecs.
Viņš pieļāva, ka daudziem pacientiem tas var radīt problēmas, jo, piemēram, līdzi paņemtās naudas nepietiek. Tāpēc, pēc Juskoveca domām, pacientiem ir nepieciešama informācija, ka ārsts var izrakstīt triju mēnešu periodam trīs atsevišķas e-receptes, un tad šī situācija atrisinātos.
Bažas rada tas, ka dažādu sistēmas kļūmju dēļ ārstniecības iestādēs aptiekās tiek saņemts daudz valsts kompensējamo zāļu recepšu papīra formātā. Šobrīd tām visām ir jānonāk e-veselības sistēmā. Ievadīt sistēmā aptiekā nonākušās papīra receptes ir uzticēts farmaceitam. To var izdarīt vēlāk, pēc medikamentu izsniegšanas, taču šāda digitalizācija ir liels papildu pienākums, atklāja Juskovecs.
"Farmaceiti šobrīd realizē jauno sistēmu, uzklausa iedzīvotāju pretenzijas un ļoti daudz laika un enerģijas velta skaidrojošajam darbam. Farmaceita ikdienu atvieglotu tas, ja sabiedrība kopumā būtu labāk informēta par e-receptes lietošanu, tās priekšrocībām un darbības niansēm," uzsvēra Juskovecs.
Jau ziņots, ka no 2018.gada 1.janvāra sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
Otrdien problēmas ar sistēmas darbību skārušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, tostarp Ventspils, Jelgavas un citu pilsētu poliklīnikas.
Arī trešdien reģionālo slimnīcu speciālisti novērojuši traucējumus e-veselības sistēmas darbībā, aģentūra LETA uzzināja medicīnas iestādēs. Vairākas galvaspilsētas slimnīcas šī gada pirmajās dienās nav saskārušās ar e-veselības sistēmas darbības traucējumiem, taču Rīgas 1.slimnīcā mediķiem problēmas sagādājusi gandrīz katras elektroniskās receptes izrakstīšana, jo sistēma šīs receptes nemitīgi uzskatījusi par kļūdainām.
Īslaicīgi traucējumi e-veselības sistēmā var turpināties, taču NVD strādā pie sistēmas uzturēšanas darbiem.
Kā norādīja NVD direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, e-veselības sistēma optimāli varētu sākt strādāt pēc pāris nedēļām.