Laikā, kad mainīgie rudens laika apstākļi liek sarosīties vīrusiem un bieži novēro elpceļu slimības, kad arvien biežāk saslimst kolēģi un ģimenes locekļi gribot negribot jāsāk domāt, kā pasargāties no inficēšanās. Līdzekļu šim nolūkam ir daudz, jo kāds dod priekšroku medikamentiem, cits izvēlas tautas medicīnas metodes.
Patiesībā šīs divas lietas nemaz nav tik krasā pretrunā, kā šķiet, jo ļoti daudzi tautā kopš seniem laikiem lietoti ārstniecības augi ir zinātniski izpētīti un iekļauti mūsdienīgu rūpnieciski ražotu medikamentu sastāvā. Daudzi cilvēki ir iecienījuši tieši šādus preparātus, kuru lietošanā cilvēce uzkrājusi gadu simtiem un pat gadu tūkstošiem ilgu pieredzi, līdz ar to ir lielāka drošība, ka pēkšņi neatklāsies kaut kādi negaidīti blakusefekti. Viens no tādiem ārstniecības augiem ir purpursarkanā ehinācija.
Gan ārstē, gan rotā
Ehinācijas dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumdaļa, kur tā savulaik auga savvaļā, bet vēlāk izvērtās par kultūraugu. Jau ilgi pirms eiropiešu ierašanās Amerikā indiāņi lietoja ehināciju, lai pasargātu sevi no saaukstēšanās, arī dažādu ādas slimību un ievainojumu ārstēšanai. Ehinācija, Amerikā saukta arī par čiekurpuķi, ir daudzgadīgs augs, kas turklāt skaisti zied, tāpēc nereti sastopams dārzos un apstādījumos. Ārstnieciskos un profilaktiskos nolūkos citi vāra ehinācijas tēju, citi lieto līdzekļus, kas iegūti no dažādām auga daļām. Ieteicams izvēlēties tādus preparātus, kam ir medikamenta statuss, jo tad ir garantēta atbilstība stingrām kvalitātes prasībām un konstants darbīgās vielas daudzums vienā preparāta devā. Piemēram, purpursarkanās ehinācijas lakstu sula, kuras efektivitāte ir pierādīta klīniskajos pētījumos. Sula tiek iegūta no svaigu augu ziedošās daļas.
Stimulē imūno atbildes reakciju
Purpursarkanās ehinācijas sula satur aktīvās vielas, kas paaugstina organisma nespecifiskās aizsargspējas: palielina leikocītu - granulocītu skaitu un paaugstina to spēju iznīcināt organismā iekļuvušos mikroorganismus. Purpursarkanās ehinācijas aktīvās vielas paaugstina organisma aizsargspējas pret elpceļu un urīnceļu infekcijām. Pierādīta šā preparāta iedarbība pret gripas un herpes vīrusiem. Vienā no pētījumiem konstatēts, ka cilvēki, kuri lietojuši šā auga sulu, ziemas periodā retāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, turklāt tās norit vieglākā formā un slimošanas laiks ir īsāks.
***
Der zināt
Purpursarkanās ehinācijas lakstu sula stimulē nespecifiskās imūnās atbildes reakcijas, tāpēc tā ieteicama pacientiem ar vieglām un biežām infekcijām un atkārtotām saaukstēšanās slimībām.
Ehinācijas preparāti ir lietderīgi dažādu saaukstēšanās slimību un gripas profilaksei, jo profilakse vienmēr ir vieglāka, lētāka un ērtāka nekā slimības ārstēšana. Preparāts palīdz arī tad, kad slimība jau ir sākusies. Devas abos šajos gadījumos ir atšķirīgas, tās norādītas zāļu lietošanas instrukcijā, kas rūpīgi jāizlasa un jāievēro.
Ehinācijas sula ir ļoti ieteicama arī gadījumos, kad cilvēks spiests ilgāku laiku lietot antibiotikas, lai ārstētos no hroniskām infekcijām, jo tas izraisa šūnu imunitātes pavājināšanos.
Lai panāktu efektu, ehinācijas sula ir jālieto vismaz nedēļu, bet maksimālais ārstēšanās kursa ilgums nedrīkst pārsniegt 8 nedēļas.
Ehinācijas sulu atļauts lietot arī bērniem, sākot no 1 gada vecuma. Nav konstatēts, ka preparātam būtu kaitīga ietekme grūtniecības un zīdīšanas laikā, taču šajos gadījumos par jebkuru zāļu lietošanu lemj ārsts. Nav zināma arī ehinācijas mijiedarbība ar citām zālēm vai produktiem.
Ja, lietojot ehinācijas preparātus, rodas kādas neizprotamas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu.
Ehinācijas preparāti pieejami gan pilienu, gan tablešu veidā. Formu var izvēlēties atkarībā no tā, kurš variants cilvēkam šķiet ērtāk lietojams. Pilienu dozēšanu atvieglo speciāls iesūknēšanas stobriņš ar iedaļām, kas pievienots komplektā.
Iegādājoties pilienus, pievērsiet uzmanību varbūtējam alkohola saturam tajos. Ja etanola saturs šķīdumā ir tikai līdz 20%, tad to instrukcijā norādītajās devās var droši lietot gan bērni, gan autovadītāji.
Profilaktisks ehinācijas preparātu kurss ir vēlams arī gadījumos, kad paredzama krasa apstākļu maiņa, piemēram, brauciens uz valstīm ar stipri atšķirīgu klimatu, jo jebkura šāda pārmaiņa var nelabvēlīgi ietekmēt organisma imunitāti: ja imūnsistēma nepagūst adaptēties jaunajos apstākļos, jūtami palielinās risks saslimt ar dažādām slimībām.