Vasaras mēnešos Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Mikroķirurģijas centrā nonācis liels skaits pacientu ar smagām, kropļojošām traumām. Izteikti daudz bijis traumu, kas gūtas, strādājot ar lauksaimniecības tehniku un zāles pļaujmašīnām. Par spīti lietainajam laikam pļaujas un ražas novākšanas darbi turpinās, un pacienti ar smagām, lauku un dārza darbos gūtām traumām slimnīcā nonāk joprojām, inormē slimnīca.
Ja parasti Mikroķirurģijas centrā mēnesī tiek sniegta palīdzība 90-100 pacientiem ar smagām traumām, tad, sākot no maija līdz pat vasaras izskaņai, šādu pacientu skaits mēnesī pārsniedzis 150. „Traumas, kas gūtas, strādājot ar lauksaimniecības tehniku, parasti ir ļoti smagas. Visbiežāk tiek sadragāti vai norauti pirksti un rokas, ko smago bojājumu dēļ ir ļoti sarežģīti rekonstruēt. Mēs darām, ko spējam, taču ne vienmēr tehnikas sabojāto ekstremitāti ir iespējams glābt,” saka plastikas un mikroķirurgs Dzintars Ozols.
Vienas no smagākajām traumām izraisa siena ruļļu presēšanas iekārtas. Šogad Mikroķirurģijas centrā palīdzība sniegta četriem pacientiem, kuriem roku ierāvusi ruļļu presēšanas iekārta. Pēdējie divi slimnīcā nonākuši pavisam nesen, oktobrī. Diemžēl mikroķirurgi nav varējuši pilnībā saglābt roku nevienam no pacientiem. „Siena presēšanas iekārtā ierautā ekstremitāte tiek pakļauta spēcīgiem rāvieniem, spiedienam, kas burtiski sadragā audus, un vēl temperatūrai, tāpēc bojājumi ir ārkārtīgi smagi,” skaidro dakteris Ozols. „Katrā no šiem gadījumiem darījām visu, lai varētu saglabāt pēc iespējas lielāku ekstremitātes daļu. Tas ir ļoti svarīgi, lai pēc tam varētu piemeklēt labu protēzi un cilvēks ar cietušo roku varētu veikt kaut kādas darbības. Ja cilvēks zaudē roku līdz ar plecu, protezēšanas iespējas ir ļoti ierobežotas.”
Dakterim Ozolam kopā ar komandu šovasar izdevies veiksmīgi rekonstruēt roku vīrietim, kurš aizmirsis par piesardzību, maļot zirņu miltus. Miltu maļamajā iekārtā viņa labajai rokai tika norauti visi pirksti, kā arī iekārtas rotējošās daļas to piecās vietās bija saspiedušas un gandrīz sadalījušas šķēlēs.
Kaspars Krafts, F64 Photo Agency
„Roka bija ļoti nopietni cietusi - amputēti pirksti, piecos līmeņos pārlauzti kauli, saspiesti asinsvadi un citas struktūras. Piecas stundas ilgā operācijā replantējām pirkstus, salikām kopā kaulus, sašuvām asinsvadus, cīpslas un visu pārējo. Lai glābtu roku, kā ielāpus nācās izmantot audu lēverus no pacienta kājas,” stāsta dakteris Ozols. Tik smagos gadījumos par spīti mikroķirurgu pūliņiem ne vienmēr viss veiksmīgi sadzīst, un reizēm pacients ekstremitāti vienalga zaudē, taču šajā gadījumā ārsti ar rezultātu ir ļoti gandarīti.
„Pagājuši vien daži mēneši, bet pacients ar rekonstruēto roku jau var satvert ūdens glāzi un citus palielus priekšmetus. Plaukstas kustību apjoms gan pagaidām ir salīdzinoši mazs, bet pēc tik smagām traumām gala rezultāts ir ieraugāms ne ātrāk kā pēc gada. Lai roka pilnībā atgūtu savas funkcijas, nepieciešama nopietna un ilgstoša rehabilitācija, pastāvīga rokas vingrināšana,” stāsta pieredzējušais mikroķirurgs.
Pēc mediķu novērojumiem, negadījumiem ar dažāda veida lauksaimniecības tehniku biežākie iemesli ir nogurums un alkohola lietošana. „Viens no pacientiem, kurš zaudēja roku negadījumā ar siena ruļļu presēšanas iekārtu, stāstīja, ka siena laikā darba ir tik daudz, ka jāstrādā dienu un nakti. Viņš ar traktoru bija braucis divas diennaktis no vietas, un vienā brīdī pārguruma ietekmē uzmanība, protams, bija zudusi, liekot pieļaut liktenīgu kļūdu,” stāsta dakteris Ozols. „Latvijā liela problēma ir pārmērīga alkohola lietošana. Mikroķirurgiem īpaši daudz darba parasti ir pirmdienās, kad daudzi pēc uzdzīves nedēļas nogalē ierodas darbā alkohola reibumā un šādā stāvoklī strādā ar nopietnu tehniku.”
Vasarā un rudens sākumā Austrumu slimnīcas mikroķirurgi snieguši palīdzību daudziem pacientiem, tai skaitā bērniem, kuriem nopietnas traumas izraisījusi zāles pļaušanas tehnika. Visbiežāk, aizmirstot par piesardzību, tiek zaudēti rokas pirksti. Mikroķirurgu spēkos diemžēl ne vienmēr ir piešūt tos atpakaļ, jo pļaujmašīnas asmens veic vairākus apgriezienus sekundē, pirkstiem trāpot neskaitāmas reizes. Mikroķirurgi snieguši palīdzību arī vairākiem bērniem, kuriem pļaušanas tehnikas dēļ cietuši roku vai kāju pirksti. Kāds mazs puisēns guvis smagas pēdas traumas, kad negaidot pieskrējis pārāk tuvu zāles pļāvējam traktoriņam, ar ko tobrīd braukusi viņa māte.
Dakteris Ozols iesaka, strādājot ar pļaušanas tehniku, ņemt vērā piecus padomus:
Ja pļaujmašīnā sasprūdusi zāle, pirms ķerties pie tās tīrīšanas, obligāti jāizslēdz dzinējs vai jāatvieno strāvas padeve.
Nav ieteicams pļaut slapju zāli, jo tā līp kopā un bieži nosprosto pļaujmašīnu.
Rūpīgi jāizvērtē, vai bērnam ļaut strādāt ar pļaušanas tehniku. Nevajadzētu ļaut to izmantot bez pieaugušā klātbūtnes.
Pļaujot zāli, jāvelk slēgti, izturīgi apavi.
Pļaušanas darbi nav savienojami ar alkohola lietošanu. Prātīgāk būtu grādīgo dzērienu lietošanu atlikt vismaz līdz brīdim, kad jau var svinēt skaisti nopļautu mauriņu.
Smagas traumas, kas prasa mikroķirurgu iejaukšanos, gūtas arī ar citu tehniku - zāģiem, tā dēvētajiem flekšiem jeb leņķa slīpmašīnām, trimmeriem, betonmaisītājiem u.c.
Austrumu slimnīcas mediķi aicina būt piesardzīgiem, strādājot ar dažāda veida tehniku, un vienmēr ievērot lietošanas instrukcijā norādītos drošības pasākumus. Bet darba devējiem būtu vairāk jārūpējas par darba drošību un darbinieku apmācību.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Mikroķirurģijas centrs ir vienīgā iestāde Latvijā, kur 24 stundas diennaktī iespējams saņemt valsts apmaksātu palīdzību smagu, kropļojošu traumu gadījumā.
