Liene Dambiņa: Mātes piena banka Latvijā drīz būs
Katru otro sekundi pasaulē kāds bērns piedzimst priekšlaikus. Ik gadu Eiropā tie ir 500 tūkstoši, Baltijas valstīs – 3500, bet Latvijā – vairāk nekā tūkstotis. Jebkuram zīdainim viņa dzīves pirmajos mēnešos vislabākais uzturs ir mammas piens, bet vismazāko un reizē neaizsargātāko bērniņu attīstībā pareizam uzturam ir izšķiroša nozīme – mammas piens dod spēku izdzīvot, attīstīties un augt.
Diemžēl ne visām māmiņām, mazulītim piedzimstot priekšlaikus, ir savs piens vai tā ir bērniņam pietiekami, tāpēc Latvijas Neonatologu biedrība un Bērnu slimnīcas fonds sadarbībā ar priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrību Esmu klāt!, Nutricia un Rimi Latvia uzsāk vērienīgu un Latvijā vēl nebijušu labdarības kampaņu priekšlaikus dzimušo bērnu atbalstam - Dod spēku vismazākajam!. Tās mērķis ir Latvijā pirmās mātes piena bankas izveide.
PĒC EMOCIONĀLA PĀRDZĪVOJUMA PIENS PAZUDA. Dziedātāja Ance Krauze, trīs meitu - Elzas (11), Kates (8) un Billes (4) - mamma, priekšlaikus dzimušo bērnu atbalsta kampaņas atklāšanas svētkos kopā ar ģitāristu Kasparu Zemīti izpildīja Valda Atāla Šūpuļdziesmu. Sarunā ar Neatkarīgo viņa atzina, ka viņa saviem bērniem maz dziedājusi šūpuļdziesmas. «Viņas negulēja, kad es dziedāju, gluži otrādi - cēlās kājās un šūpojās, turoties pie gultiņas... Viņām tas bija kā koncerts,» dziedātāja pasmaida un tad atzīst, ka viņai ir grūtāk izprast problēmu, ka bērniņam trūkst mammas piena, jo viņai tā pietika. «Vecāko un jaunāko meitu baroju ilgāk nekā gadu, vienīgi vidējo tikai desmit mēnešus, jo pēc kāda emocionāla pārdzīvojuma man piens pazuda. Sākumā neticēju, ka tā var būt, bet - tā notika,» atklāti stāsta Ance Krauze, piebilstot, ka laikā, kad barojusi meitas, varējusi būt par piena donoru - jo viņai tā tiešām bija daudz. Taujāta, vai ģimene plāno vēl kādu mazuli, dziedātāja vaļsirdīgi atzīstas, ka ir par to aizdomājusies, bet pagaidām laikam nē, jo loģistikas ritenis ar trim bērniem esot iegriezies maksimālā ātrumā. «Un, tā kā es visu daru ar pilnu atdevi, arī bērnus audzinu un skoloju ar visu sirdi un dvēseli, es vienkārši neredzu, kā...» / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
Nav tikai Latvijā un Rumānijā
Mātes piena bankas, kur ar krūti barojošās māmiņas var ziedot savu pienu tām mammām, kurām piena nepietiek, darbojas gandrīz visur Eiropā. Vienīgās valstis Eiropā, kurās nav izveidotas mātes piena bankas, ir Latvija un Rumānija. Piemēram, mūsu kaimiņvalstī Igaunijā ir viena, bet Lietuvā pat divas aktīvas mātes piena bankas.
«Katru gadu Latvijā apmēram seši procenti bērniņu piedzimst agrāk, nekā tas ir plānots, un daži no viņiem ir ļoti, ļoti maziņi, dažkārt pat tikai četrsimt, piecsimt gramu smagi. Viņu ārstēšanai un attīstības veicināšanai nepieciešamas daudzas dažādas tehnoloģijas un aparatūras, bet viens no svarīgākajiem procesiem šajā laikā ir bērna uzturs. Un, kā mēs visi zinām, vislabākais ir mammas piens,» saka Latvijas Neonatologu biedrības valdes priekšsēdētāja, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas neonatoloģe Amanda Smildzere. Viņa ir arī viena no mātes piena bankas izveides iniciatorēm. «Mātes piena bankas izveide ir nozīmīgs projekts, kas ļaus palīdzēt ļoti daudziem Latvijas vismazākajiem bērniem. Jo, tā kā dzīvē situācijas mēdz būt dažādas un ne visām māmiņām, bērniņam piedzimstot priekšlaikus, ir savs piens vai arī - tā nepietiek pilnībā, otra labākā izvēle ir donora piens,» apgalvo pieredzējusī neonatoloģe. Viņa uzsver: pasaulē jau sen ir pierādīts, ka mātes piens palīdz izvairīties pat no tādām agrajiem bērniņiem raksturīgām smagām slimībām kā nekrotiskais enterokolīts, kas pasliktina bērniņa dzīves kvalitāti, var radīt arī citus sarežģījumus un pat sekas uz visu atlikušo mūžu. Latvijā ik gadu no tā cieš 15-16 bērnu.
Daktere norāda, ka piena bankas izveide, protams, ir ļoti apjomīgs projekts, kas varētu tikt īstenots vairāku gadu laikā, un tiek lēsts, ka tā kopējās izmaksas pārsniegs 60 tūkstošus eiro. Mātes piena analizators vien, kas ir viena no vissvarīgākajām ierīcēm, izmaksās ap 27 tūkstošiem eiro, bez PVN. «Tomēr tas ir tā vērts, lai samazinātu bērnu ciešanas, uzlabotu viņu dzīves kvalitāti, mazinātu ārstēšanās izdevumus un ļautu viņiem ātrāk tikt atpakaļ ģimenē pie saviem vecākiem, būt veseliem un laimīgiem,» uzskata Amanda Smildzere, uzsverot, ka mātes piena bankas mērķis ir nodrošināt donoru pienu vismazākajiem pacientiem ne tikai Rīgā, bet visos Latvijas neonatoloģijas centros.
NEONATOLOĢE AMANDA SMILDZERE: pareiza uztura nozīme priekšlaikus dzimušajiem bērniem ir kritiski svarīga ne vien izdzīvošanai, bet arī viņu attīstībai un turpmākās dzīves kvalitāt / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
Mērķis tiks sasniegts
Arī Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, kura jau daudzus gadus rūpējas par mūsu vismazāko iedzīvotāju veselību un viņu dzīves kvalitāti, ir gandarīta par aizsākto projektu, jo piena bankas izveide palīdzēs par pašu mazāko pacientu veselību rūpēties vēl labāk. «Ikvienam bērnam ir nepieciešamas vecāku rūpes, bet pašiem mazākajiem un neaizsargātākajiem vajadzīgs arī līdzcilvēku atbalsts. Mēs slimnīcā ar to sastopamies ik dienu, tāpēc man ir milzīgs prieks, ka cilvēku, kuri to saprot, palīdz un dažādi atbalsta, Latvijā ir ļoti, ļoti daudz. Un tieši ar līdzcilvēku atbalstu un komandas darbu mēs jau līdz šim priekšlaikus dzimušajiem bērniem esam varējuši daudz palīdzēt,» stāsta Liene Dambiņa, paužot gandarījumu par jauniem komandas biedriem, kuri pievienojas līdz ar šo akciju un ir gatavi atbalstīt tās mammas, kurām sarežģītais ceļš ar priekšlaikus dzimušiem bērniņiem, iespējams, vēl ir priekšā. Un viņa nešaubās, ka mērķis tiks sasniegts un mātes piena banka Latvijā būs jau visdrīzākajā laikā. «Es arī nešaubos, ka būs atbalsts no māmiņām, jo zinu, ka jau tagad daudzas būtu gatavas dalīties ar savu pieniņu.»
Pēta jau vairāk nekā 40 gadu
«Mana galvenā profesija ir būt par tēti, un man ir paveicies, jo manām meitām ir ticis mammas piens. Un es esmu redzējis, kādus brīnumus tas dara, ļaujot bērniem izaugt veseliem. Vārds «brīnums», runājot par mātes pienu, ir tiešām vietā,» uzsver Nutricia vadītājs Baltijas valstīs Guntars Zālītis. (Kompānija Nutricia ir līderis diētiskās pārtikas cilvēkiem ar veselības traucējumiem un mazu bērnu un zīdaiņu pārtikas produktu tirgū.) Viņš stāsta, ka Nutricia zinātniskajos pētījumu centros (Nutricia Research), kādi ir Nīderlandē un Singapūrā un kuros strādā vairāk nekā 300 zinātnieku un tehnologu, mātes piens tiek pētīts jau vairāk nekā 40 gadu un ik dienu tiek atklāts kas jauns. «Piemēram, pagājušogad vien mātes pienā tika atklāti ap sešsimt jaunu proteīnu. Jā, tas ir ārkārtīgi sarežģīts produkts, savas sarežģītās ķīmiskās formulas dēļ vispārsteidzošākais šķidrums pasaulē. Domāju - tas ir sarežģītākās uzbūves produkts, ko savas dzīves laikā lietojam,» uzskata Guntars Zālītis, uzsverot, ka kompānijas galvenais uzdevums ir palīdzēt mazuļiem gūt šo viņiem iespējami labāko uzturu, tādējādi dodot iespēju augt veseliem. «Un mēs to realizējam, gan attīstot savus produktus - šī bagātā pētnieciskā pieredze ļauj maksimāli ievērot mazuļu uztura vajadzības, gan iesaistoties dažādos projektos, kas veicina mātes piena izmantošanu uzturā. Un man ir liels prieks, ka esam varējuši kļūt par daļu no komandas, kas darbojas piena bankas izveides projektā. Jo īpaši šajos apstākļos, kādos šobrīd atrodas Latvijas demogrāfiskā situācija - mēs esam bedrē, un tas, ko šodien redzam, ir tikai ziediņi. Domāju, ka vēl vairākus gadu desmitus katrs bērns, kuru spēsim izaudzināt veselu, būs zelta vērtē,» uzsver Nutricia vadītājs Baltijas valstīs.
MAMMU PIEREDZE
Bija jāizvēlas, kuram dot vairāk piena
Stāsta Sanita ZIEDIŅA, trīs dēlu - Kristiāna (16) un dvīņu Valtera (attēlā) un Artūra (15. novembrī būs 3 gadi) - mamma, priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrības Esmu klāt! dibinātāja:
Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
- Dvīņu puikas - Valters un Artūrs - man piedzima 33. grūtniecības nedēļā. Ņemot vērā, ka viņi bija divi, bērnu svars bija diezgan labs - 2,3 un 2,2 kilogrami. Ar Valteru viss bija kārtībā, viņš bija man līdzās palātā, bet Artūram bija veselības problēmas, un viņu ievietoja intensīvās terapijas nodaļā. Viņš sāka kristies svarā, dabūja infekciju, un veselība krasi pasliktinājās... Tagad brālītis mums ir ar īpašām vajadzībām.
Arī ar bērnu barošanu pieredze man ir sāpīga - sākumā pieniņa nebija vispār nemaz, par ko ļoti pārdzīvoju. Es nevarēju noskatīties, kā citas mammas savu pienu lēja izlietnē, un atceros, kā domāju: ja iegādāšos piena pumpīti, iespējams, man tas radīsies. Bet - es sevi vienkārši mānīju, piena nebija. Protams, tas radīja papildu satraukumu, ka bērns nesaņem pilnvērtīgu uzturu, kas vajadzīgs viņa pilnvērtīgai attīstībai. No tā varētu izvairīties, ja Latvijā būtu bijusi piena banka.
Ar laiku man piens parādījās, bet tā nebija tik daudz, lai pietiktu abiem. Tad nu man bija jāizvēlas, kuram dot vairāk, un, protams, vairāk tika brālītim ar īpašajām vajadzībām, kurš bija pieslēgts pie aparātiem.
Kas man deva spēku to visu izturēt? Dzīvesbiedrs un citas mammas, kurām bija līdzīgs stāsts. Bet šodien es domāju, ka mums katrai no augšas tiek iedots tik daudz spēka, cik nepieciešams.
Lai arī man ir jau trīs dēli, esmu aizdomājusies: ja varētu tur, augšā, pasūtīt meitiņu, es noteikti būtu gatava laist pasaulē vēl vienu bērnu... Bet šobrīd mēs ģimenē to neplānojam, jo jātiek galā ar tiem, kuri jau ir, un tas nav viegli. Jo papildus mājas rūpēm un rūpēm par bērniņu ar īpašām vajadzībām es vēl studēju uzņēmējdarbību. Bet šogad 30. maijā mēs kopā ar Elzas mammu - mēs iepazināmies slimnīcā, mums bērni dzima vienā dienā - nodibinājām priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrību Esmu klāt!, kuras oficiālā atklāšana gaidāma 17. novembrī, kas ir priekšlaikus dzimušo bērnu diena. Plāni ir lieli, spēku tam vajadzēs daudz. Bet - mammām spēks rodas, jo ir kā dēļ.
PIEDZIMSTOT SVĒRA TIKAI 760 GRAMU
Stāsta Laine DAMBERGA, Elzas (15. novembrī būs 3 gadi) mamma, priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrības Esmu klāt! dibinātāja:
Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
- Elziņa man pieteicās pirms laika - jau 26. grūtniecības nedēļā, un viņas svars piedzimstot bija vien 760 gramu. Tolaik ārsti man teica, ka tā ir galējā robeža, kurā izšķiras, bērniņš dzīvos vai nē... Ir pagājuši gandrīz trīs gadi, un šodien šī robeža esot jau garāka, jo, pateicoties mūsdienu iespējām, izdzīvo bērniņi, kuri dzimuši arī 24., pat 23. grūtniecības nedēļā. Bet sākums bija ļoti grūts un smags. Kamēr Elza paaugās un bija gatava doties mājās, pagāja trīs mokoši grūti mēneši slimnīcā. Un mums, mammām, kurām bija priekšlaikus dzimuši bērniņi, neviens nejautāja, vai mēs to varam, vai mums vēl pietiek spēka... Mums vienkārši bija jāvar! Un mums spēku deva ne tik daudz līdzcilvēki, jo neviens jau nespēj iedomāties un saprast, ko mēs pārdzīvojām tajā laikā, bet mūsu mazie taurenīši, kuri bija izlidojuši šajā pasaulē pirms laika, un citas mammas, kuras bija līdzīgā situācijā. Bet man paveicās vismaz ar to, ka meitiņai netrūka mammas piena, kas šajā laikā bija kritiski nepieciešams. Es biju no tām mammām, kurai pieniņa bija ļoti daudz, pat nācās liet izlietnē. Citas mammas, kurām piena nebija, ar asarām acīs noskatījās, kā es lēju ārā šo dārgumu. Jo it kā nedrīkstēja ar to dalīties... Ja tajā laikā būtu bijusi piena banka, būtu varējusi ļoti daudz ziedot, piesaldēt pilnu slimnīcu. Iespējams, man tāda iespēja vēl būs, jo ģimenē tiek domāts arī par brālīti vai māsiņu Elzai. Protams, neviens jau nezina, vai arī tad man būs tikpat daudz piena, bet, ja būs un jau būs izveidota piena banka, es noteikti būšu māte - piena donore.
Privāts arhīvs
Privāts arhīvs
DOD SPĒKU VISMAZĀKAJAM
- zvanot uz Bērnu slimnīcas fonda ziedojumu tālruni 90006988 (ziedojums - 1,42 eiro par zvanu)
- ziedojot mājaslapā bsf.lv
- iegādājoties Aptamil 2, 3 vai 4 veikalos Rimi, tādējādi ziedojot 0,50 eiro par katru iepakojumu (akcijas periods - līdz gada beigām)
- ziedojot veikalu Rimi un Supernetto ziedojumu kastītēs vai Mans Rimi naudas uzkrājumu veikalu kioskos vai mājaslapā mansrimi.lv (laikā līdz 13. novembrim)