VESELĪBA: Lai nekas neaizēno prieku par rudens sauli

 
©depositphotos.com

Latvijā jau pienācis rudens, arī vasarā saulainu dienu bija pavisam maz, tāpēc, iespējams, daudzi tieši šajā periodā plāno doties uz tuvākām un tālākām siltajām zemēm, lai izbaudītu sauli un pagarinātu vasaras prieku.

Vai rudens-ziemas sezonā, atpūšoties siltajās zemēs, jālieto saules aizsargkrēms, kas jāņem vērā, plānojot šādu braucienu kopā ar bērniem, un kā rīkoties, ja ir paaugstināta ādas jutība pret sauli, stāsta Derma Clinic Riga vadītājs, dermatologs Dr. Raimonds Karls.

Jāievēro piesardzība

Lai arī mūsu kalendārs vēsta par rudens klātbūtni, daudzviet pasaulē joprojām ir ļoti vasarīgs un gaisa temperatūra sasniedz pat 30 grādu atzīmi. Un tas nozīmē tikai to, ka, lai arī šeit vasaru jau esam pārdzīvojuši un zināmu saules uzmanību jau pabaudījuši, no saules joprojām ir sevi jāsargā.

«Ģeogrāfiski zemākos platuma grādos, piemēram, Turcijā, Bali, Marokā, Ēgiptē un daudzviet citur, uz kurieni cilvēki rudensziemas sezonā parasti brauc, arī šajā laikā ir jāievēro piesardzība no saules. Un tam pamatojums ir gluži vienkāršs: arī rudensziemas sezonā saule ir aktīva. Pat, ja vasaru esat pavadījuši ļoti produktīvi un acīm redzamu iedegumu jau ieguvuši, tik un tā, visu dienu atrodoties dienvidu saulē, varēsiet saskatīt, ka āda ieguvusi sārtāku toni. Un tas nozīmē, ka esat dabūjuši saules apdegumu. Lai arī vieglu, bet - saules apdegumu,» skaidro Dr. Raimonds Karls. Viņš uzsver: tas ir mīts, ka uz brūni iesauļotas ādas neveidojas apdegums. «Uz to paļauties nevajadzētu,» viņš iesaka, piebilstot, ka pat afroamerikānis ir pakļauts saules iedarbībai, tikai uz viņa tumšās ādas šis efekts nav tā redzams. Bet - arī afroamerikānis, atrodoties saulē, kļūst vēl tumšāks.

Un, lai arī gaisa temperatūra šajā laikā arī dienvidos ir salīdzinoši zemāka nekā vasaras viducī, tai nav nekāda sakara ar saules ultravioletā (UV) starojuma aktivitāti. «Piemēram, kalnos gaisa temperatūra nav ļoti augsta, bet ultravioletais starojums ir gana aktīvs. Tāpat arī tas var būt aktīvs gan karstā, gan dūmakainā, gan arī vēsā dienā,» skaidro dermatologs, norādot, ka drīzāk uzmanība jāpievērš, vai līdzās ir kādas UV staru atstarojošas virsmas - ūdens, smiltis. Tādā gadījumā, pat atrodoties ēnā, var veidoties iedegums, bet uz ļoti jutīgas ādas - arī saules apdegums. Arī, tikai peldoties baseinā, vakarā seja būs sārta. No kā? No tā, ka ūdenī bijis saules atspulgs, un gaisa temperatūrai šajā gadījumā bijusi mazāka nozīme.

Bērniem drošāk ir ēnā

«Bērnu āda ir īpaši jutīga pret ultravioletajiem stariem, tāpēc par viņiem, atrodoties saulē, ir jārūpējas ļoti īpaši,» saka Dr. Raimonds Karls, uzsverot, ka bērniem, kuri paši vēl nepārvietojas, drošāk ir atrasties ēnā, jo arī ēnā būs nodrošināts UV staru izraisīts D vitamīna sintēzes process. Savukārt vecākiem bērniem, kuri jau paši staigā, saulainās un pat dūmakainās dienās noteikti ir jālieto saules aizsargkrēmi. «Vislabāk, ka dienas vidū - laika posmā no 12 līdz 15 - bērni tiktu atstāti, rotaļājoties telpās, vai arī viņiem tiktu radīta iespēja to darīt ēnā. Tas tikai pasargās bērnu no lieka ultravioletā starojuma, kurš tik ļoti var bojāt ādu un vēlāk laika gaitā radīt nopietnus ādas bojājumus,» stāsta pieredzējušais dermatologs.

Viņš iesaka pavisam vienkāršu algoritmu, kā var pārliecināties, cik droši ir atrasties saulē: ja, nostājoties saulē, ēna ir mazāka par augumu (garuma ziņā), ir jāpadomā par saules aizsardzību. Savukārt, ja ēna ir garāka par augumu (tā parasti ir pēcpusdienas saulē), saulītē var atrasties pavisam droši.

«Arī mūsu platuma grādos pēcpusdienas saulē nav nepieciešams saules aizsargkrēms, bet dienas vidū, esot tiešos saules staros, gan kādu sārtumiņu vēl var noķert,» piebilst Dr. Raimonds Karls.

Mazliet stiprāka aizsardzība

Taujāts, kādu saules aizsargkrēmu izvēlēties rudensziemas sezonas saulei, dermatologs norāda: nav nozīmes, esat vasarā sauļojušies vai neesat, jo, dodoties uz ģeogrāfiski zemākiem platuma grādiem, vienmēr noteikti jālieto mazliet stiprāka aizsardzība, nekā sauļojoties šeit, Latvijā. Un tas attiecas uz visiem ādas tipiem. Piemēram, ja Latvijas vasarā pietiek ar SPF 20, tad uz siltajām zemēm jāņem līdzi saules aizsargkrēms ar SPF 30. Bet, ja šeit droši jūtaties tikai ar SPF 30, tad labāk izvēlēties aizsargkrēmu ar SPF 50. Jo saules intensitāte pie mums un citos platuma grādos ir atšķirīga. Un tas nekas, ka kalendārā jau septembris, drīz oktobris un novembris. Dr. Raimonds Karls saules aizsargkrēmus iesaka iegādāties aptiekā, kur vienlaikus var saņemt arī profesionāla farmaceita konsultāciju.

Var būt paaugstināta jutība

Protams, arī pret rudens sauli, ja tā silda siltajās zemēs, var būt paaugstināta jutība un dažādas alerģiskas izpausmes - apsārtums, nieze, nātrene. Uz jautājumu, kas konkrēti to provocē un izraisa, viennozīmīgas atbildes nav, tāpēc Dr. Raimonds Karls iesaka katram pašam darboties kā Šerlokam Holmsam. Jo, īstenībā, šādas reakcijas kontaktā ar sauli var izraisīt pat visneiedomājamākās lietas. Arī tas, ko esam pieraduši lietot ikdienā un kas nekādas problēmas nerada.

«Galvenais virziens, kurā jāskatās, ir medikamenti. Ja cilvēks lieto jebkādus medikamentus - vai iekšķīgi, vai ārīgi -, pirms došanās saulē ir ļoti rūpīgi jāpārlasa to lietošanas instrukcijas, un, ja tur ir vismazākā norāde par to, ka saulainā laikā var būt palielināta jutība, tā var izpausties dažnedažādi - no karstuma sajūtas līdz pat nātrenei,» skaidro dermatologs. Pie viņa klīnikā ar šādām sūdzībām nereti nonāk pacienti, kuri lietojuši vai nu antibiotikas, vai perorālu hormonālu kontracepciju.

Otrs virziens, kurā meklēt vainīgo, kas padara ādu jutīgu pret UV stariem, ir dažādas ēteriskās eļļas. Pat, ja tās ir tikai kādu mazgāšanās līdzekļu sastāvā. Jo, nonākot uz ādas virsmas, tās kopā ar UV stariem var izraisīt dažādas reakcijas.

Trešais virziens ir atsevišķi pārtikas produkti, kas padara ādu jutīgāku. «Visvairāk ādas jutību pastiprina selerija. Arī ķiploks var padarīt ādu jutīgāku pret ultravioletajiem stariem. Tāpēc ādas jutības gadījumā, lai zinātu, kā tālāk rīkoties, ir svarīgi atminēties, kas un kā ir darīts, kas ir ēsts, kādi medikamenti lietoti,» saka Derma Clinic Riga vadītājs.

Alkohols neprovocē

Baudot brīvās dienas, vasaru un sauli, nereti tiek lietoti arī dažādi eksotiski kokteiļi. Vai arī alkohols komplektā ar sauli var provocēt alerģiskas izpausmes uz ādas? Dr. Raimonds Karls saka, ka melnajā sarakstā reti nonāk vīns, alus, šampanietis. Arī stiprais alkohols ne. Vienīgi kokteiļi, ja tajos ir dažādi eksotiski augļi, vēl nav izpētīti, līdz ar to teorētiski nav izslēgts.

Visbiežāk alerģiskām izpausmēm ir pakļauta seja, apakšstilbi, apakšdelmi - vietas, kas ir atklātas saulei. Un pat gadījumos, ja jutība pret sauli rodas no tā, kas uzņemts iekšķīgi, reakcija būs tajās atsegtajās vietās, kur klāt tikusi saule. Bet, ja apģērbs ir ļoti plāns, ja tā ir ļoti viegla kokvilna, UV stari var iziet cauri, un nepatīkamā ādas reakcija var būt pa visu ķermeni.

Pirmais ir mukt ēnā

Ko darīt, ja āda kļuvusi jutīga pret sauli, ja izmetusies nātrene, bet priekšā vēl deviņas atvaļinājuma dienas, piemēram, Ēģiptē, un nav iespējas tikt uz konsultāciju pie sava ārsta? Dr. Raimonds Karls saka, ka pirmais ir mukt ēnā. Numur divi: doties uz aptieku un iegādāties kādu no antihistamīna preparātiem. Antihistamīni [H1 receptoru blokatori] ir vieni no visbiežāk lietojamiem medikamentiem alergoloģijā, un, lai arī jutība pret sauli nav īsti alerģija, antihistamīni var mazināt nepatīkamo sajūtu - vai tā ir nieze, vai dedzināšana. Numur trīs: lietot daudz šķidruma, kas nosacīti palīdz skalot ārā to, kas ir nonācis organismā. Savukārt ādas kopšanai labāk izvēlēties nevis taukainu ķermeņa krēmu, bet kādu vieglāku losjonu emulsiju veidā.

Ja atvaļinājumā siltajās zemēs ir bijusi paaugstināta jutība pret sauli, atgriežoties mājās, ieteicams pakonsultēties pie dermatologa, lai noskaidrotu, kas šādu reakciju varēja izraisīt - lai nākotnē no tās varētu sevi pasargāt. Tam, protams, nepieciešams patīt filmu atpakaļ un sarakstīt uz lapas, kas tajā laikā tika lietots, jo īpaši - pirmoreiz. «Un tad jau ārsts sapratīs, no kā tas varētu būt bijis. Bet - es vēlreiz atkārtoju: mūsdienās tās var būt visneiedomājamākās lietas, no kā cilvēkam var būt jutīga āda, jo īpaši - kombinācijā ar ultravioletajiem stariem,» piebilst Dr. Raimonds Karls.