Tikai 10% "zaļā koridora" pacientu nosaka vēža diagnozi
Pēc nonākšanas ļaundabīgo audzēju primārās diagnostikas sistēmā jeb "zaļajā koridorā" tikai 10% pacientu tiek noteikta vēža diagnoze, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē teica Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne.
Viņa norādīja, ka ideja par "zaļo koridoru" nāca no profesionāļiem, un tas "principā strādā", tomēr sistēmas darbībā ir zināmi trūkumi. Fakts, ka tikai 10% no pacientiem pēc "zaļajā koridorā" tiek noteikta vēža diagnoze, nozīmē, ka sistēma jāuzlabo, turklāt jāstrādā pie sabiedrības un mediķu izglītošanas, lai zaļā koridora izmantošana būtu efektīva un ekonomiski izdevīga.
Latvijas Urologu asociācijas pārstāvis Pēteris Vaganovs norādīja, ka, lai "labāk atsijātu" pacientus, asociācijas priekšlikums ir ļaut speciālistiem, pie kuriem griežas pacients, nosūtīt uz "zāļo koridoru", jo citādi, ja pacients ne "zaļā koridora" ietvaros atnāk pie ārsta, viņš jāsūta atpakaļ pie ģimenes ārsta, kas paildzina procesu.
Vaganovs norādīja, ka, diskutējot ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) gan sapratis, ka prioritāte tomēr ir pacientam vērsties pie ģimenes ārsta. Tāpēc asociācija rosinātu vismaz atļaut speciālistiem, pie kuriem pacients ieradies ar ģimenes ārsta nosūtījumu, bet ne saistībā ar onkoloģisku saslimšanu, nosūtīt slimnieku "zaļajā koridorā".
Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency
Vienlaikus Vaganovs skaidroja, ka "zaļajā koridorā" nepieciešams paplašināt vēža diagnožu nozoloģiskās formas, jo patlaban "zaļais koridors" tiek piedāvāts biežākajām vēža formām. Šo jautājumu vajadzētu skatīt detalizētāk un veidot paplašinātas diagnozes, kam piekrita arī citi profesionāļi, tostarp Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente un Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS).
Viņa sacīja, ka diagnožu paplašināšana būtu ļoti būtiska, jo arī ģimenes ārsti patlaban ļoti bieži saskaras ar situāciju, kad, lai novirzītu pacientu uz "zaļo koridoru", nākas mānīties saistībā ar aizdomām par noteiktu vēzi, tikai tāpēc, ka pastāv desmit grupas. "Tur nav ietverti mutes dobuma audzēji, balsenes audzēji, arī melanoma, kas ir viens no biežākajiem ādas vēža veidiem," piebilda deputāte.
VM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško uzsvēra, ka ministrijas plānos ir paplašināt "zaļā koridora" diagnozes.
VM šodien informēja sēdes dalībniekus par jau līdz šim paveikto onkoloģijas lomā, kā arī par Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu. Pēc Mūrmanes-Umbraško paustā izcēlās spraigas diskusijas, kurā gan mediķi, gan pacientu organizāciju pārstāvji pauda bažas par onkoloģijas jomas trūkumiem un vēl nepieciešamo.