Slimnīcas – sistēmas ķīlnieki vai krāpnieki?

Stradiņa slimnīcā kriminālprocesa ietvaros turpinās izmeklēšana par iespējamām amatpersonu pretlikumīgām darbībām, ko prokuratūra sāka jau vasaras sākumā. Lai gan Veselības inspekcijas atklātie pārkāpumi saistīti ar 2014. un 2015. gada notikumiem, pagaidām nevar apgalvot, ka atklātībā nākuši fakti par jaunatklātiem pārkāpumiem.

Neatkarīgā jau maijā rakstīja, ka pēc Veselības inspekcijas pārbaudēm divās Latvijas lielākajās slimnīcās atklāti pārkāpumi. Stradiņa slimnīcas gadījumā prokuratūra jūnijā sāka kriminālprocesu par amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām, nenodrošinot medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību, nodarot valstij zaudējumus 45 650 eiro apmērā. Neatkarīgās rīcībā esošie dokumenti liecināja, ka sākotnēji «aizdomīgās naudas» apmēri pārsniedza 300 000 eiro, taču par lielāko daļu saņemtās naudas slimnīca spēja sniegt skaidrojumu. Nacionālais veselības dienests 2015. gadā bija pamanījis, ka ārstniecības iestādes, iespējams, nesniedz plānveida diagnostikas izmeklējumus atbilstoši līgumiem, ko tās noslēgušas par valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Stradiņa slimnīcas gadījumā runa bija par magnētiskās rezonanses izmeklējumiem. Veselības inspekcija konstatēja, ka slimnīca vadības informācijas sistēmā 2349 talonos norādījusi diagnozes, pie kurām kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējums un angiogrāfija netiek apmaksāta no valsts budžeta. Slimnīca par šiem pakalpojumiem saņēmusi no valsts budžeta 349 660 eiro. Slimnīca paskaidroja, ka pakalpojumi sniegti atbilstoši līgumam ar valsti, bet informācijas neatbilstība starp sistēmā esošo un pacientu dokumentācijā ierakstīto saistīta ar «tehniska rakstura kļūmi, importējot datus no vienas informāciju sistēmas uz citu».

Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle Neatkarīgajai apliecināja, ka izmeklēšana vēl nav noslēgusies: «Taču jau uzreiz pēc inspekcijas šāgada sākumā konstatētā slimnīca identificēja kļūdas iemeslu, tā ir novērsta, un pašlaik visi dati tiek ievadīti pareizi. Slimnīca ir ieviesusi papildu kontroles mehānismus un saglabā speciālistu nosūtījumus, tos ieskenējot.» Uzlabojumi veikti arī informācijas sistēmās.

Veselības inspekcija pārbaudē Bērnu slimnīcā arī bija konstatējusi iespējamos pārkāpumus valsts budžeta naudas izlietojumā, taču, kā Neatkarīgajai paskaidroja slimnīcā, par lielāko daļu šo gadījumu slimnīca sniegusi paskaidrojumus, un atzīts, ka slimnīca pakalpojumus pacientiem ir sniegusi likumīgi. Joprojām neskaidrs jautājums ir par 14 000 eiro, ko slimnīca par veikto darbu nesaņems. Sarunā ar Neatkarīgo slimnīcas valdes locekle Zane Straume uzsvēra, ka slimnīca pilnībā noraida pārmetumus, ka valsts budžeta līdzekļus būtu izlietojusi ļaunprātīgi vai pierakstījusi izmeklējumus pacientiem. «Visi pakalpojumi, par kuriem inspekcija savā aktā raksta, ir sniegti konkrētiem pacientiem, pēc konkrētām indikācijām. Visi pacienti ir saņēmuši palīdzību, bet domstarpības ir par talonu noformēšanu,» skaidroja Z. Straume. Proti, atklājies, ka daļu mazo pacientu uz izmeklējumu Bērnu slimnīcā nosūtījis ārsts, kam nav bijis līgums ar valsti. Formāli viņš nevar bērnu nosūtīt uz izmeklējumu par valsts budžeta naudu. Pārbaudēs atklājušies arī citi sistēmas trūkumi, par kuriem Bērnu slimnīca informēs šodien.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/09/20/slimnicas-sistemas-kilnieki-vai-krapnieki