VAI ZINĀJI? Vientulība kaitē veselībai

Vientulības radītie pārdzīvojumi varbūt rosina dziesminieku daiļradi, bet tie nepavisam nav labi cilvēka veselībai. Statistika, veidojot kopsavilkumus no dažādu savstarpēji nesaistītu pētījumu datiem, liecina, ka vientuļie ļaudis biežāk nekā citi ir pakļauti depresijas riskam, cieš no miega traucējumiem un atmiņas vājināšanās, vientulības un atstumtības sajūta saasina hroniskas sāpes, tai ir arī saistība ar paaugstinātu asinsspiedienu, aptaukošanos, otrā tipa diabēta attīstību, paaugstinātu insulta un infarkta risku.

Psihologi pat runā par «vientulības epidēmiju», kas piemeklē nācijas visā pasaulē, jo, pieaugot dzīves ilgumam, palielinās tādu cilvēku skaits, kuri jūtas vientuļi un lieki pēc aiziešanas pensijā, jo sevišķi, ja viņi dzīvo vieni. Tādēļ arvien vairāk tiek uzsvērts, ka, gatavoties pensijas gadiem, jāsāk jau laikus, lai cilvēkam būtu kāds nodarbošanās plāns, sociālie kontakti un materiālais nodrošinājums.

Vientulība nav vienatne

Cilvēki, kuru darbs saistīts ar nepārtrauktu komunikāciju, bieži sapņo par iespēju pabūt vienatnē kādā mierīgā, klusā vietā, lai smeltos spēkus un atjaunotos. Savukārt citi ir vientuļi arī lielā ļaužu pulkā, jo viņus ne brīdi neatstāj sajūta, ka pasaulē nav neviena savējā, kurš vēlētos saprast un dzīvot līdzi, nomāc atstumtība, nedrošība, kas bieži iet roku rokā ar zemu pašvērtējumu, un tas liek vēl vairāk noslēgties sevī.

Dažādi cēloņi

Lai gan vientulību dēvē par mūsdienu civilizācijas nelaimi, pastāv teorija, ka šī problēma, iespējams, bijusi aktuāla jau sensenos laikos, kad pirmatnējiem medniekiem un vācējiem nācās turēties tālāk no konkurentiem, lai nebūtu jādalās savā pieticīgajā guvumā. Iespējams, ka vientulības sajūtu ietekmē arī ģenētiski faktori. Daži cilvēki to mēra, salīdzinot, viņuprāt, vēlamo draugu skaitu ar esošo. Citi saista vientulību ar to, ka nav laimējies sastapt likteņa lemto vienīgo, īsto cilvēku, ar kuru dalīt priekus un bēdas. Vēl citi domā, ka vainīga viņu kautrība, nespēja pirmajiem uzsākt sarunu, bet, ja tomēr izdodas sevi pārvarēt un sadūšoties, tad izturēšanās ir tik neveikla, ka neizdodas radīt par sevi pietiekami labu iespaidu, lai uzrunātie vēlētos pazīšanos turpināt. Tiem, kuri nespēj izrauties no savas vientulības un tāpēc jūtas nelaimīgi, ir vērts meklēt psihologa palīdzību, iesaistīties terapijas grupās. Dažam pietiek ar to, ka viņš iesaistās kādās organizētās aktivitātēs vai uzņemas sabiedrisku darbu.

Iespējams - lipīga

Cita starpā izvirzīta hipotēze, ka vientuļi cilvēki pievelk tādus pašus vientuļniekus un liek justies arvien vientuļākiem arī citiem apkārtējiem. Viņiem ir tendence nošķirties no sabiedrības mazās, norobežotās grupiņās, turklāt grupiņas dalībnieku vientulības izjūta no tā vēl vairāk pastiprinās. Statistikas dati liecina, ka vidusmēra cilvēks jūtas vientuļš aptuveni 48 dienas gadā. Savukārt tiem, kam piemīt izteikta nosliece uz vientulību, šī izjūta var būt nepārejoša. Viņi vai nu vispār iztiek bez draugiem, vai arī pamazām tos zaudē. Kādā pētījumā, kas noticis ilgākā laika periodā, ir pat izskaitļots, ka aptuvenais draugu zaudēšanas ātrums ir astoņi procenti četros gados. Novērojumi parādīja, ka, pieaugot viena kaimiņa vientulības izjūtai, vientuļāki sāka justies arī pārējie kaimiņi, kuriem ar viņu bijušas draudzīgas attiecības, turklāt sievietēm vientulība «pielipa» biežāk nekā vīriešiem. Acīmredzot ar vientulību cilvēks «inficējas», pārņemot apkārtējo sabiedrības locekļu dzīves modeli. Ja kāds kaut vai mazliet sāk uzvesties kā vientuļnieks, arī draugi un paziņas nedaudz maina izturēšanos pret viņu - pamazām kļūst atturīgāki un noslēgtāki. Ar laiku viņi nemanot sāk tā izturēties arī pret citiem apkārtējiem cilvēkiem, un notiek ķēdes reakcija. Vientulības «vīruss» visaktīvāk izplatās gados vecāku ļaužu vidū. Piemēram, tipiska šīs kategorijas pārstāve ir cienījama vecuma kundzīte, kura, stāvot rindā pie kases lielveikalā, velta dzēlīgas piezīmes visiem, kas parādās redzeslaukā, žēlojas par to, ka jāgaida, kritizē kasieri, veikalu, valdību... Šādi cilvēki ar savu izturēšanos bieži vien atgrūž apkārtējos, jo viņu izrīcības rada negatīvu reakciju un vēlmi norobežoties.

Izvairīties vai integrēt?

Ko darīt - izvairīties no vientuļniekiem, ļaujot viņiem grimt arvien dziļākā noslēgtībā, vai varbūt tomēr kaut ko uzsākt, lai viņus iesaistītu sabiedrībā? Vispirms gan jāpārliecinās, ka šis cilvēks patiešām jūtas vientuļš un viņa noslēgtības pamatā nav kas cits. Jāizturas pacietīgi. Uz vientuļā drauga, kaimiņa vai paziņas šķietamo neatsaucību un vienaldzību nevajag atbildēt ar to pašu, jo patiesībā viņam jūsu atbalsts ir vajadzīgs. Izraujot no vientulības gūsta vienu cilvēku, jūs, iespējams, paglābjat no šāda likteņa arī vairākus citus, kurus personīgi pat nepazīstat.

Soli pa solim - laukā no vientulības:

* Parunājies ar svešiem cilvēkiem. Viņi sastopami it visur, kaut vai liftā, pagalmā, pieturā. Vari kļūt par pastāvīgu klientu tuvējā kafejnīciņā, veikaliņā vai zemnieku tirdziņā. Pat daži pārmīti vārdi spēj uzlabot noskaņojumu un nedaudz kliedēt vientulību, atzīst amerikāņu psihologi.

* Uzsmaidi un pasaki kaut ko labu. Jauks suņuks, skaista puķu dobe, glīts tērps un daudzas citas lietas ir tā vērtas, lai pateiktu nelielu komplimentu un tā aizsāktu sarunu, kas ļauj justies saistītam ar citiem cilvēkiem.

* Tiecies ar draugiem un paziņām klātienē. Sekošana paziņu un draugu dzīves norisēm sociālajos tīklos reizēm vēl vairāk saasina vientulības izjūtu. Viņi publicē smaidošus attēlus, vēsta par saviem panākumiem, ceļojumiem, pirkumiem, un vientuļniekam rodas iespaids - redz, cik viņi veiksmīgi un pašpietiekami, es viņiem neesmu interesants. Psihologi iesaka neļauties maldīgajam iespaidam, bet vienkārši piezvanīt un norunāt satikšanos.

* Regulāri sazvanies. Vēlams ieviest paradumu pastāvīgi sazvanīties ar draugiem un radiniekiem, var pat ieplānot šim mērķim konkrētu laiku. Lai uzturētu kontaktus un nezaudētu saikni, pietiek ar desmit sarunu minūtēm nedēļā, aprēķinājuši amerikāņu sociālie darbinieki.

* Iesaisties organizētās aktivitātēs. Tie var būt dažādi kursi, pulciņi, interešu grupas, pašdarbības kolektīvi, sabiedriskas organizācijas u. c. Tur iespējams sastapt varbūtējos domubiedrus.