Keris: Veselības aprūpes reforma paaugstinās bezpajumtnieku mirstību

Jaunās veselības aprūpes sistēmas ieviešana atsevišķu sabiedrības slāņu, piemēram, bezpajumtnieku vidū paaugstinās mirstību, teica Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Viņš skaidroja, ka noteikt šādu maksājumu bijusi darba devēju iniciatīva, kurai mirstības palielināšanās dēļ iebilst Pasaules Veselības Organizācija (PVO). Turklāt, lai ieviestu šo sistēmu, nepietiks ar vienu rīcības plānu, būs nepieciešams arī cits, iespējams, varētu nākties ierobežot arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, bet šis jautājums esot jau no "citas svara kategorijas", par kuru pagaidām LVSADA priekšsēdētājs pat nevēlas domāt.

Keris sacīja, ka no vienas puses iemaksa ir motivējoša pēc principa "kurš nestrādā, tam nebūs ēst", savukārt no otras puses - kamēr veselības aprūpes finansējums Latvijā ļoti atpaliek pat no jauno Eiropas valstu vidējiem rādītājiem, uzlikt tādu diskriminējošu normu ir apšaubāmi. "Ja mēs esam gatavi tādā veidā mēģināt taupīt budžetu, tā ir politiska izvēle, bet es nezinu, vai tā ir laba izvēle," atzina Keris.

Viņš arī piebilda, ka vienīgi laiks parādīs, cik iecerei kopumā ir plusu un mīnusu, taču viennozīmīgi to vērtēt nevarot.

Vienlaikus Keris norādīja, ka nevar gluži arī noliegt, ka jaunajā veselības aprūpes sistēmā parādās arī zināms sociālā taisnīguma elements, jo sava daļa taisnības ir tiem, kas saka, ka nav godīgi, ka vieni maksā nodokļus, citi nemaksā neko, bet visi saņem vienu pakalpojumu. Tomēr šim jautājumam vajadzēja būt sabiedrībā savlaicīgi un vispusīgi pārrunātam, lai lēmums, kas tiek pieņemts, tiešām atbilst sabiedrības vairākuma viedoklim, nevis "kaut kādu aprindu konjunktūrai".

Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Jautāts, kā tiek vērtēts valsts veselības apdrošināšanas iemaksas apmērs, Keris teica, ka summa ir simboliska finansējuma daļa, un tāpēc "nevajadzētu raudāt, ka tas kādam nodarīs milzīgu skādi". Finansējums, kas varētu tikt iegūts no apdrošināšanas iemaksām, trīs gadu griezumā veselības nozares vajadzības pēc finansējuma nodrošinās tikai par 25%, lēš Keris.

Vienlaikus viņš atzina, ka šis maksājums tomēr neesot arī nemaz tik mazs, jo iezīmē nodokļu daļu, kura tiek veltīta tieši veselībai un un varētu cilvēkus motivēt maksāt nodokļus vispār. "Bet šeit ir arī jāsaprot tas, ka, kamēr valsts nedos iemaksāto nodokļu naudu cilvēkiem vajadzīgā brīdī atpakaļ veidā, kas atbilst labai starptautiskai praksei, motivēšana ar nodokļu iezīmēšanu arī īsti nestrādās," teica LVSADA priekšsēdētājs.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Latvija ir tālu no labas starptautiskas prakses veselības aprūpes finansēšanā, tāpēc arī veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir tālu no labas starptautiskas prakses un laba līmeņa, un šī iemesla dēļ liela daļa Latvijas iedzīvotāju uztraucas, ka slimības vai traumas gadījumā viņi nevarēs samaksāt par pienācīgu veselības aprūpi.

Sociālajos tīklos izskanējis, ka par 20 eiro mēnesī varot apmeklēt arī privātu ārstu, uz ko Keris norādīja, ka šādu ideju autori runā muļķības un tikpat labi varētu arī apgalvot, ka valstij nevajag policiju, jo veikalā var nopirkt ieroci un nevajag ugunsdzēsēju, jo arī ugunsdzēšamo aparātu iespējams iegādāties.

Jau ziņots, ka cilvēkiem, kas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, veselības apdrošināšanas iemaksas nākamgad varētu būt 1% mēnesī no minimālās darba algas.

Nacionālās trīspusējā sadarbības padomes (NTSP) sēdē iepriekš veselības ministre Anda Čakša skaidroja, ka 2019.gadā iemaksas apmēru plānots palielināt līdz 3% no minimālās mēneša darba algas, bet no 2020.gada iedzīvotājiem iemaksas būs jāveic 5% apmērā no minimālās mēneša darba algas. Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro, tātad iemaksās būtu jāiemaksā 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.

Čakša teica, ka patlaban likumā ierakstīts, ka Valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātā persona saņem Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, kā arī speciālistu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus, plānveida operācijas dienas stacionārā vai slimnīcā, rehabilitāciju un citus veselības aprūpes pakalpojumus.

Savukārt personas, kas nebūs apdrošinātas saņems tikai valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas sastāv no neatliekamās medicīniskās palīdzības, dzemdību palīdzības, zobārstniecības palīdzības akūtos gadījumos, ģimenes ārsta sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī veselības aprūpes pakalpojumiem saslimšanās ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstniecībai.