Reģionu realitāte! Cilvēki nevar mierīgi iet pie ārsta, jo tie viņu problēmas "izpļāpā" tālāk

© Lauris Aizupietis/f64

Mīts, ka reģionos visi viens otru pazīst mēdz kļūt pat pārāk precīzs, jo Latvijā laukos ārsti labprāt apspriežot savu pacientu problēmas ar citiem cilvēkiem.

Portālam kasjauns.lv seksologs Arturs Šulcs atklājis nepatīkamo realitāti Latvijas lauku reģionos, norādot, ka, lai arī par to faktiski netiek runāts, tā pacientiem ir ļoti liela problēma.

Šulcs stāsta par gadījumu, kad 16 gadīga meitene aptiekā iegādājusies kontracepcijas līdzekļus, bet aptiekāre uzreiz pēc tam par to informējusi arī viņas māti: "Meitenei ir 16 gadu, viņa uzsākusi dzimumdzīvi. Viņai varbūt sekss bijis vienreiz mūžā, bet vietējā aptieķniece izbrēcas pa visu pagastu: ''Atnākusi mazā mauka!'' Un meitenei tiks pārmests arī otrā gadījumā: ''Tev jau 18, bet nav seksa! Kāpēc?''''

"Sievietes no vietējiem pagastiem brauc pie ginekologa uz Rīgu. Nevis tāpēc, ka tur nav ginekologa, bet tāpēc grib sevi pasargāt no emocionālās vardarbības," atklāj seksologs.

Šulcs norāda, ka mediķi šādi neievēro likumu, bet laikā, kad apgalvo, ka trūkst naudas un medikamentu, aizmirstot par galveno - cieņu pret pacientu.

''Labi, ja tie būtu tikai atsevišķi gadījumu, bet tā ir sistēma, par kuru oficiālā medicīna nerunā. Tagad tai jārisina citas problēmas - streiki, nauda, materiālie resursi... Viena slimnīca var ''nodzīvot'' 27 miljonus un par to nekas nav," nopūšas Šulcs.

Viņš atzīmē, ka šī problēma neskar tikai sievietes, bet arī vīriešus: "Aptieķniece, ieraugot viņa recepti, var pasmīnēt, - tam vīrietim, redziet, ir problēmas! Viņam nav sievas, jo viņam ir ''stāvēšanas'' problēmas, un ar ko tad viņš nodarbojas ar seksu?!"

''Galvaspilsētas aptiekās nevienu farmaceitu neinteresē, kurš ar ko guļ un nebaumo par klientiem,'' reģionu iedzīvotāju izvēli šos jautājumus risināt Rīgā skaidro Šulcs. "Laukos cilvēkam savā seksualitātē visu laiku par kaut ko jājūtas vainīgam."

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais