Saņemtas sūdzības par ģimenes ārstiem, kuri pieprasījuši naudu par valsts pakalpojumiem
Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija (VI) saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, pavēstīja inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.
Viņa informēja, ka no 14.jūlija līdz 19.jūlija darba dienas beigām iegūti pārbaužu rezultāti par 283 ģimenes ārstu praksēm, tostarp noskaidrojies, ka 165 ģimenes ārsti nepiedalās protesta akcijā.
Miglāne norādīja, ka pārbaudēs arī noskaidrojies, ka 55 ģimenes ārsta prakse uz pārbaudes brīdi piedalījās protesta akcijā un turpina to darīt, par ko liecina, piemēram, ka prakse slēgta vai izlikts paziņojums par ģimenes ārsta pieņemšanu par maksu.
Pēc VI datiem, 24 ģimenes ārsti uz pārbaudes brīdi protesta akcijā piedalījušies daļēji, proti, nodrošināja akūtās stundas, izrakstīja receptes, nosūtījumus, bet nepieņēma plānveidā, savukārt 39 - protesta akciju pārtraukuši un atsākuši sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
Atsaucoties uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) sniegto informāciju medijiem Nacionālais veselības dienests (NVD) iepriekš informēja, ka ģimenes ārstu prakses nevar sniegt pacientiem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus kā maksas pakalpojumus.
Kaspars Krafts/F64 Photo Agency
Kā aģentūrai LETA norādīja NVD pārstāve Evija Štālberga, turklāt ģimenes ārstu protesta laikā valsts apmaksātos pakalpojumus iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā varot saņemt arī pie dežūrārstiem.
NVD atgādināja, ka, ja valsts apmaksāts pakalpojums ģimenes ārsta praksē tiek sniegts par maksu, pacientam ir tiesības vērsties VI ar iesniegumu un maksājumu apliecinošu dokumentu. Veselības inspekcija izskatīs konkrēto gadījumu un izvērtēs, vai ārstniecības iestādei ir jāatgriež pacientam veiktā maksājuma summa.
Štālberga atzīmēja, ka lielākā pacientu plūsma ģimenes ārstu protesta laikā veidojas pie dežūrārstiem ambulatorajos veselības centros - 65 % - savukārt slimnīcu uzņemšanas nodaļās vēršas vien 35% gadījumos, kuros nepieciešama medicīniskā palīdzība ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Protesta laikā šajās ārstniecības iestādēs vērsušies vidēji 307 pacienti dienā, līdz ar to daudzas ārstniecības iestādes nodrošināja pakalpojumu sniegšanu ikdienas režīmā.
Vienlaikus NVD atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām protesta laikā. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību primāri var saņemt pie dežūrārstiem. Akūtos gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos ārpus Rīgas un slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Dzīvībai kritiskos gadījumos iedzīvotājiem jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 113.
Kā ziņots, ģimenes ārsti, kuri šomēnes sāka protesta akciju, pārgājuši uz citu protesta formu, ko paši dēvē par "modificētu" streiku - tiks pieņemti ne vairāk kā 20 pacienti dienā, turklāt netiks veikta pieaugušo profilakse, aģentūru LETA informēja LĢĀA.
Izvērtējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un veselības ministres Andas Čakšas gala piedāvājumu veselības nozares uzlabošanai, LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide vakar paziņoja, ka neparakstīs vienošanos un turpinās protestu, mainot tā formu.
Streika termiņš patlaban noteikts līdz 1.oktobrim. Līdz tam laikam LĢĀA gan mēģinās aicināt uz sarunu Kučinski, lai rastu situācijas atrisinājumu. Taču līdz tam jaunā streika forma noteiks, ka ģimenes ārsti veiks pacientu aprūpi, dienā pieņemot ne vairāk kā 20 pacientus. Ja būs vairāk nekā 20 pacientu, tad viņiem būs jāpierakstās rindā, kas var ilgt pat vairāk nekā trīs nedēļas.
Tāpat ģimenes ārsti neveiks pieaugušo profilaksi. To ģimenes ārsti īstenos vien tad, ja pacienti to izvēlēsies darīt par maksu. Streika komiteja arī aicinās ārstus neparakstīt e-veselības līgumu un to nelietot.