Sākot ar šodienu 800 mediķu pārtrauc strādāt pagarināto normālo darba laiku

Pieprasot uzlabojumus veselības aprūpes darbiniekiem, šodien aptuveni 800 mediķi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkotajā brīdinājuma akcijā pārtrauks strādāt pagarināto normālo darba laiku.

LVSADA vadītājs Valdis Keris aģentūrai LETA pastāstīja, ka tas ir aicinājums mediķiem brīvprātīgi likumā atļautajā un noteiktajā kārtībā nepiekrist vienu mēnesi jūlijā strādāt pagarināto normālo darba laiku. Līdz ar to papildu formalitātes nav vajadzīgas un pieteikums Veselības ministrijā (VM) nav jāiesniedz.

Keris atzina, ka akcijas dēļ pacientiem būs ilgāk jāgaida uz pakalpojumu saņemšanu. Viņš uzsvēra, ka īpaši tas attiecas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, bet atsevišķās situācijās var ietekmēt arī neatliekamo pakalpojumu saņemšanu.

"Iespējams, būs kādas struktūrvienības jāslēdz uz laiku, jo būs par maz cilvēku, lai nodrošinātu funkcionalitāti kāda nodaļā," pieļāva LVSADA vadītājs.

F64

Keris uzsvēra, ka atbildība par to pilnā mērā gulstas uz politiķiem, jo viņi bija savlaicīgi informēti par situāciju un bija dots laiks un iespēja novērst šos protestus.

Kā vēstīts, LVSADA lēmumu par brīdinājuma akciju pieņēma, jo grozījumi Ārstniecības likumā nenodrošinot arodbiedrības iecerētos uzlabojumus veselības aprūpes darbiniekiem, kas strādā pagarināto normālo darba laiku.

Pirmdien, 3.jūlijā, sāksies arī ģimenes ārstu beztermiņa streiks.

Saskaņā ar Saeimas pieņemto likumu šodien sākas pārejas periods līdz 2020.gadam, kura laikā paredzēta pakāpeniska atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.

Pārejas periodā no šodienas līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā.

Likumā tas nav tieši ierakstīts, bet paredzēts, ka 2018.gadā tas nevarēs pārsniegt 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā. Darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1. Normatīvajā aktā tas nav tieši ierakstīts, bet paredzēts, ka 2018.gadā tas būs 1,2, bet 2019.gadā - 1,35.

Līdz šim ārstniecības personai varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā.

Valdība atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Veselības ministrijai (VM) 1,9 miljonu eiro apmērā, lai no šodienas nodrošinātu pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika.

Tāpat paredzēts, ka VM pamatbudžeta bāzes palielināšanai no 2018. līdz 2020.gadam ik gadu būs jāpiešķir 3,8 miljoni eiro, lai nodrošinātu pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas.