NRA PĒTA, kā pacienti līdz šim apgājuši ģimenes ārstus, lai ārstētos slimnīcās

© F64, attēlam ir ilustratīva nozīme

Pirms vēl ģimenes ārstu streika, kad daudzas ārstu prakses nepieņems pacientus, liela daļa iedzīvotāju veselības problēmas risina, izsaucot neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, vai paši dodas uz slimnīcu. Ar ģimenes ārstu konsultējas 43 procenti pacientu, aptaujā izzinājusi Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika.

No aptaujātajiem pacientiem, kuri tika stacionēti slimnīcā, 34,6 procenti nebija konsultējušies ar ģimenes ārstu, jo nevēlējās ilgi gaidīt rindā uz pieņemšanu. 33 procenti pacientu norādīja, ka ģimenes ārsts tuvāko dienu laikā nebija pieejams. 15,4 procenti kā iemeslu minēja pēkšņu veselības problēmu parādīšanos brīvdienā, svētku dienā vai naktī, bet daļa pacientu atklāja, ka neuzticas savam ģimenes ārstam. 5,8 procenti pacientu nebija konsultējušies ar ģimenes ārstu, jo tas atrodas citā pilsētā, bet divi procenti pacientu nemaz nav reģistrējušies pie ģimenes ārsta.

Ekrānšāviņš no avīzes

No pacientiem, kuri slimnīcas uzņemšanas nodaļā ierodas paši, tikai aptuveni piektā daļa tiek stacionēti slimnīcā, bet pārējie pēc izmeklēšanas vai nepieciešamās palīdzības saņemšanas tiek palaisti mājās. Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs stāsta: galvenais iemesls, kāpēc pacienti sauc ātro palīdzību un pirms tam nekonsultējas ar ģimenes ārstu, ir bailes no nāves. «Pacientam ir sajūta, ka situācija ir pārāk bīstama, tādēļ jārīkojas steidzami,» saka ārsts. Savukārt pacientiem, kuri slimnīcā ierodas paši, biežākie iemesli ir nevēlēšanās ilgi gaidīt rindā pie ģimenes ārsta un nevarēšana tikt pie ģimenes ārsta tuvāko dienu laikā.

No pacientiem, kuri pēc izmeklēšanas un palīdzības saņemšanas slimnīcas uzņemšanas nodaļā uzreiz tika palaisti mājās, vairākums (35,8 procenti) norādīja, ka nav konsultējušies ar ģimenes ārstu, jo pie viņa ilgi jāgaida rindā uz pieņemšanu. Analizējot datus par pacientiem, kuri paši ieradušies slimnīcā un uzreiz pēc izmeklēšanas vai palīdzības saņemšanas palaisti mājās, noskaidrots, ka 83 procenti no tiem bija rīdzinieki. Savukārt no aptaujātajiem pacientiem, kuri slimnīcā ieradās paši jau pēc konsultācijas ar ģimenes ārstu, lielākā daļa norādīja, ka to darījuši pēc ģimenes ārsta ieteikuma.

Savukārt no pacientiem, kuri tika stacionēti slimnīcā, 41,7 procenti norādīja, ka vērsties Rīgas Austrumu slimnīcas uzņemšanas nodaļā konsultācijas laikā ieteicis ģimenes ārsts. Ceturtā daļa bija devušies uz slimnīcu, lai nebūtu ilgi jāgaida rindā uz nozīmētiem papildu izmeklējumiem, bet 16,7 procenti pacientu pēc ģimenes ārsta apmeklējuma bija meklējuši palīdzību slimnīcā, jo viņa nozīmētā ārstēšana bijusi neefektīva. Aptuveni desmitā daļa aptaujāto pacientu norādīja, ka ģimenes ārsts nav sniedzis skaidras rekomendācijas, bet tikpat pacientu meklēt palīdzību slimnīcā bija pamudinājis tas, ka ārsts nav nosūtījis pie speciālista.

Aptauja noritēja trīs mēnešus, un tajā piedalījās 400 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu. «Viens no pacientu aptaujas mērķiem bija noskaidrot, kādēļ slimnīcā vēršas tik liels skaits pacientu, kuru dzīvība nav apdraudēta un kuri nepieciešamo palīdzību varētu saņemt primārās veselības aprūpes iestādē,» stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas speciāliste Aija Lietiņa. Katru dienu Rīgas Austrumu slimnīcā nokļūst aptuveni 200 pacientu, no kuriem aptuveni 70 ierodas paši.



Veselība

Līdz 80% vēža slimnieku ir uzturvielu nepietiekamība un teju katrs piektais nāves gadījums vēža slimniekiem izriet no uzturvielu nepietiekamības sekām, uzsvērts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uztura un dietoloģijas centra organizētajā seminārā "Malnutrīcijas aktualitāte dažādās ārstniecības nozarēs".

Svarīgākais