NRA skaidro, kāpēc bīstama ir bērnu aptaukošanās, kas Latvijā neiet mazumā

Latvijā ir ļoti augsts deviņgadīgu trešās klases skolēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos – 26 procenti. Kritiski ir arī rādītāji mazāku bērnu vidū – ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos ir katrs piektais pirmklasnieks.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) veicis Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījumu Latvijā 2015./2016. mācību gadā, pēc Pasaules veselības organizācijas ķermeņa masas indeksa standartiem. Pētījuma ietvaros veikti bērnu antropometrisko rādītāju - ķermeņa masas, auguma garuma, vidukļa un gurnu apkārtmēra - mērījumi, kā arī aptaujāti šo bērnu vecāki par uztura un fiziskās aktivitātes paradumiem mājās.

Trešā daļa zēnu ar lieko svaru

Lai arī rādītāji pēc iepriekšējā šāda pētījuma (veikts 2012. gadā) Latvijā būtiski nav mainījušies, proti, nav pasliktinājušies, tie nav uzlabojušies, un joprojām bērnu veselības speciālistiem ir jāsit trauksmes zvans par lielo skaitu bērnu ar lieko svaru un aptaukošanos. Pētījumā iegūtie dati rāda, ka joprojām saglabājas augsts septiņgadīgu pirmklasnieku īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos - 21,7 procenti (13 procentiem ir lieka ķermeņa masa, bet 8,7 - aptaukošanās). Joprojām saglabājas augstāka liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība septiņgadīgiem zēniem nekā meitenēm - attiecīgi 23,9 procenti un 19,5 procenti. Faktiski visus pēdējos desmit gadus liekā ķermeņa masa ir aptuveni 13 procentiem pirmklasnieku, bet aptaukošanās 8-10 procentiem.

Septiņgadīgu pirmklasnieku īpatsvars ar ķermeņa masas indeksa rādītāju, kas atbilst normālai ķermeņa masai, būtiski nav mainījies. Tāpat saglabājas arī septiņgadnieku īpatsvars ar nepietiekamu ķermeņa masu 11 procenti.

Daudz lielāks skaits bērnu ar lieko ķermeņa masu ir trešās klases deviņgadīgo skolēnu vidū - tie ir jau 16 procenti no visiem bērniem, un, ja vēl pieskaita bērnus šajā vecumā, kuriem ir aptaukošanās - 9,7 procenti, tad deviņu gadu vecumā Latvijā ir jau 26 procenti bērnu ar palielinātu svaru. Pētnieki secina, ka deviņgadīgu trešās klases zēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos ir būtiski augstāks nekā meiteņu īpatsvars - 29,3 zēnu un 22,2 procenti meiteņu.

Vecāki domā: veselīgs apaļums

Vecāku viedoklis par savu bērnu ķermeņa masu būtiski atšķiras no antropometriskajiem datiem, norāda SPKC Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule. Piemēram, septiņus gadus vecu bērnu vidū aptaukošanās ir gandrīz 9 procentiem skolēnu, bet tikai viens procents šo bērnu vecāku saprot, ka pastāv liekā svara problēma. Tāpat tikai divi procenti to deviņgadīgo bērnu vecāku, kuriem mērījumos uzrādīta aptaukošanās, apzinās, ka bērniem ir šāda problēma. Vecāku atbildes bijušas, ka bērniem ir normāls svars vai nedaudz liekā svara.

Pētījumā arī analizēts, kādas ir bērnu brīvā laika aktivitātes un kādu uzturu viņi lieto. Abās vecuma grupās ir zems skolēnu īpatsvars, kuri katru dienu uzturā lieto dārzeņus un svaigus augļus. Brokastis neēd 24 procenti pirmklasnieku un trešdaļa trešklasnieku. Zemākais skolēnu īpatsvars abās vecumgrupās, kuri brokasto katru rītu, ir laukos un ģimenēs ar zemiem ienākumiem. Taču tieši Rīgā ir lielākais skolu skaits, kur bērni saldumus var iegādāties skolu kafejnīcās. Lauku teritorijās šādu skolu ir uz pusi mazāk.

Uz skolu ar auto

Laukos 60 procenti bērnu uz skolu dodas ar transportlīdzekli - auto vai autobusu, taču arī Rīgā - 46 procenti bērnu uz skolu neiet kājām, bet tiek vesti ar transportu. Ņemot vērā sastrēgumus Rīgā rīta stundās un auto drūzmēšanos pie skolām, jāsecina, ka vecāki bērnus, pat ja viņi nedzīvo tālu prom no skolas, ved ar auto. Tikai 35 procenti Rīgas bērnu šajā vecumā uz skolu un uz mājām dodas kājām.

Liela daļa bērnu savā brīvajā laikā piedalās sporta vai deju nodarbībās, un no šiem skolēniem 46,5 procenti septiņgadīgo un 55,6 procenti deviņgadīgo šīm nodarbībām velta četras un vairāk stundu nedēļā. I. Pudule arī norāda, ka brīvdienās ļoti liels skaits bērnu pie televizora vai pie elektroniskām ierīcēm pavada trīs un vairāk stundu dienā: tādu ir vairāk nekā puse no šo vecumu bērniem.

***

VIEDOKĻI

Žoao BREDA, PVO eksperts:

- Latvijai ir visas iespējas, tostarp pētījumi un dati, lai sasniegtu Pasaules veselības organizācijas mērķi līdz 2025. gadam panākt, ka aptaukošanās īpatsvars vairs nepieaug. Latvijā ir liels progress aptaukošanās problēmu risināšanā, tomēr būtu jāpievērš uzmanība, kā bērniem popularizēt fizisko aktivitāšu nozīmi. Zinātniski ir pierādīts, ka bērniem, kuri ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas vairāk, arī mācībās sokas labāk. Skolām būtu nepieciešams nodrošināt, ka vismaz stundu dienā bērni nodarbojas ar dažādām fiziskām aktivitātēm.

Iveta PUDULE, Slimību profilakses un kontroles centra eksperte:

- Bērnus, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās, nevar vainot, par to ir atbildīgi pieaugušie - ne tikai vecāki, bet vecvecāki, radinieki un draugi. Par bērnu aptaukošanās problēmu jādomā visai sabiedrībai, arī pārtikas ražotājiem, kas saviem bērniem neveselīgo pārtiku nepērk, taču sagaida, ka to iegādāsies citi bērni un viņu vecāki.

Latvijā liekā svara un aptaukošanās problēma nav tik izplatīta kā Rietumeiropā, tomēr, kopš Latvijā tiek veikti šie pētījumi, ir noticis straujš aptaukošanās pieaugums, un tā ir zīme, ka jāuzmanās un jārīkojas.