ATCERIES: Melanoma ir ārstējama, ja atklāta laikus

Ja Latvijā ik gadu reģistrē ap 11 tūkstošiem pirmreizēju onkoloģijas gadījumu, tad ar melanomu saslimušo skaits ir tikai ap 200. Tikai, jo procentuāli saslimušo skaits nav liels, bet – teju puse no šiem pacientiem mirst. Tikmēr dermatologi vēlreiz un vēlreiz atgādina: atklāta laikus, onkoloģijas melnā karaliene melanoma ir pilnībā ārstējama.

Kas ir melanoma, kā sevi no tās pasargāt, kā slimību laikus diagnosticēt un kādas ir jaunākās bezmaksas ādas diagnostikas iespējas, stāsta biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs Dr. Raimonds Karls, dermatoloģe Dr. Jana Janovska, onkologs Dr. Aleksandrs Derjabo un Starptautiskā Viroterapijas centra izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Saslimstība ir trīskāršojusies

Gadu no gada, tuvojoties vasarai, dermatologi steidz atgādināt, ka saulē ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību saules un solāriju ultravioleto (UV) staru radītajām negatīvajām sekām, tostarp to izraisītajām saslimšanām (jo īpaši visagresīvākajai ādas vēža formai - melanomai), ik gadu maija mēnesī ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā tiek atzīmēta Eiromelanomas diena. Šīs akcijas pirmsākumi meklējami 1999. gadā Beļģijā, un Latvija, dažādos veidos uzrunājot sabiedrību un informējot par melanomas bīstamību, tajā piedalās kopš 2008. gada.

Ekrānšāviņš no avīzes

«Šodien, runājot par melanomu kā par bīstamāko ādas audzēju, uzsvars jāliek uz to, ka ir jāmaina attieksme pret to, ko nozīmē agrīna diagnostika. Ja kopš 1985. gada, kad tika izstrādāts ABCDE algoritms, kas ar neapbruņotu aci ļauj noteikt, ka dzimumzīme ir bīstama, jo ir asimetrija (A - asimetry), neregulāras robežas (B - borders), nevienmērīgs krāsu sadalījums (C - color), liels diametrs, lielāks par sešiem milimetriem (D - diameter) un strauja attīstība (E - evolving), tad šobrīd mēs akcentējam, ka diagnostika jāveic, vēl pirms parādās šīs pazīmes,» stāsta Dr. Raimonds Karls. Viņš paskaidro, par ko ir cepiens: ja 1985. gadā, kad Latvijā tika uzsākta onkoloģisko pacientu reģistrēšana un mūsu valsts iedzīvotāju skaits bija divarpus miljoni, tika reģistrēti 87 saslimšanas gadījumi ar melanomu, tad 2015. gadā (2016. gada dati vēl tiek apkopoti), kad Latvijas iedzīvotāju skaits ir krietni mazinājies, saslimstība ar melanomu ir trīskāršojusies (!) - tie ir 224 saslimšanas gadījumi. Turklāt 2015. gadā ar šo bīstamo slimību nomira 85 cilvēki, kas nozīmē, ka teju katram trešajam melanomas pacientam ir drūma perspektīva.

Neglīto pīlēnu medības

«Vēl ir daudz ko darīt gan diagnostikā, gan ārstēšanā,» uzskata Dr. Raimonds Karls, piebilstot: tā kā situācija ir kļuvusi pavisam draudīga, turpmākajos gados notiks neglīto pīlēnu medības - ar mediju palīdzību tiks runāts un rādīts pēc iespējas vairāk negatīvo gadījumu. «Fobijas nevienam nepatīk, bet mūsu mērķis ir radīt cilvēkos fobiju par katru jaunu veidojumu uz ādas, jo tikai tādā veidā cilvēki meklēs palīdzību pie ārsta laikus. Un, jo agrīnāk ādas audzējs tiks ieraudzīts, atpazīts, diagnosticēts, jo ātrāk varēs uzsākt ārstēšanu,» stāsta Dr. Raimonds Karls. Viņš atklāj: lai veicinātu sabiedrības informētību un izpratni par dermatoonkoloģiskām saslimšanām, lai veicinātu un atbalstītu dermatoonkoloģijas zinātnes attīstību, lai veicinātu un uzlabotu ādas audzēju diagnostikas, ārstēšanas un profilakses pasākumus, šogad maija sākumā ir dibināta Latvijas Dermatoonkoloģijas asociācija, kas apvieno gan dermatologus, gan onkologus, gan citu specialitāšu ārstus, «jo dermatoonkoloģija ir multidisciplināra lieta un tikai kopīgiem spēkiem var panākt pozitīvu virzību uz priekšu».

Vīriešiem mugura, sievietēm - kājas

«Es strādāju onkoloģijā jau 33 gadus, kas nozīmē, ka zināma pieredze man ir,» saka onkologs Dr. Aleksandrs Derjabo. Viņš uzsver: lai arī melanoma, laikus atklāta, ir pilnībā ārstējama, tā diemžēl ir onkoloģijas melnā karaliene, jo mirstība joprojām ir augsta. «Ja ir pamatotas aizdomas par melanomu, pacients momentā ir jāsūta uz operāciju, jo melanomas gadījumā operācija ir galvenais un labākais ārstēšanas variants. Un jāatceras, ka pēc neadekvātas ārstēšanas, pēc kosmētiskiem mēģinājumiem likvidēt neatpazītu ādas jaunveidojumu, kā tas nereti mēdz būt, slimība var strauji progresēt,» stāsta pieredzējušais onkologs. Viņš uzsver: lai izvairītos no situācijas, ka melanoma tiek ielaista, ļoti svarīga ir regulāra visas ādas apskate. Tāpēc viņš saviem pacientiem vienmēr lūdz parādīt arī muguru, jo cilvēks pats to neredz, bet tieši tur var slēpties kādas onkoloģiskas problēmas. Jo īpaši vīriešiem. Sievietēm tās biežāk ir kājas.

Arī dermatoloģe Dr. Jana Janovska vērš uzmanību uz visas ādas apskati. «Ik pa laikam ir jāpalūdz kādam tuviniekam aplūkot muguru, pasekot, vai uz tās nav pigmentētu veidojumu un, ja ir, tad kā tie uzvedas. «Jo 70 līdz 90 procentos gadījumu melanoma rodas uz pirms tam nebojātas ādas, nevis no dzimumzīmes. Turklāt tā ļoti strauji aug, izplatās, maina krāsu, var čūlot. Vārdu sakot, tas ir ļoti bīstams veidojums, kurš dzīvo savu dzīvi.»

Jauna mobilā lietotne

Lai spētu diagnosticēt ādas vēzi vēl tā agrīnā stadijā, samazinot katastrofālos saslimstības un mirstības rādītājus, kā arī, lai padarītu ādas izmeklējumus pieejamākus, īpaši cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ nevar vērsties pie ārsta, Starptautiskais Viroterapijas centrs ir izstrādājis bezmaksas mobilo lietotni We Care, Be Aware, kas jau no 10. maija pieejama Apple AppStore un Google Play un ar kuras palīdzību var veikt dzimumzīmju pārbaudi attālināti, ātri, jebkurā laikā un vietā, kur pieejams internets. «Ar mobilās lietotnes palīdzību saņemtos ādas veidojumu attēlus izvērtēs dermatologi un onkologi, izanalizējot, vai redzamie ādas veidojumi ir pilnīgi nekaitīgi vai tomēr ierindojami bīstamo vidū un pacientam ir nepieciešams nekavējošs ārsta apmeklējums. Diagnostikas rezultāti lietotājam tiks nosūtīti uz norādīto epastu trīs dienu laikā pēc skrīninga testa veikšanas,» skaidro Starptautiskā Viroterapijas centra izpilddirektore Kristīne Jučkoviča. Viņa aicina izmantot šo lietotni, lai skrīninga testu veiktu arī saviem tuviniekiem - vecākiem, vecvecākiem, bērniem, kuri nelieto viedierīces, kā arī radiem un draugiem, lai izvērtētu visus veidojumus, kas ir grūti aizsniedzamās un grūti redzamās vietās (uz muguras, pleciem).

«Ar šīs lietotnes palīdzību plānojam aptvert auditoriju, kas ir gados jaunāka, liekot aizdomāties: vai ar manu veselību viss ir kārtībā, vai man ir kādi ādas veidojumi, cik to ir un vai tie ir nekaitīgi. Protams, attālināta diagnostika ir tikai veids, kā likt padomāt par savu un savu tuvinieku veselību, jo precīzu diagnozi var noteikt tikai un vienīgi ārsts,» norāda Kristīne Jučkoviča.

Dr. Aleksandrs Derjabo uzsver: ja Eiromelanomas dienā iespējams izmeklēt ierobežotu skaitu pacientu, tad šī lietotne, kas var iedot apstiprinājumu, ka ādas veidojums nav aizdomīgs un satraukumam nav pamata, strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā un 365 dienas gadā.

«Teledermatoloģija un teledermatoskopija pasaulē jau ir pazīstama, tai ir uz pierādījumiem balstīta efektivitāte, turklāt tā darbojas ļoti labi un arvien attīstās. Domāju, ka arī šim projektam Latvijā - mobilajai lietotnei We Care, Be Aware - vajadzētu atrast savu vietu,» saka Dr. Raimonds Karls. Viņaprāt, šis ir ļoti labs ierocis cīņai ar ādas vēzi, lai veiktu primāro misiju - ir vai nav jāsatraucas par kādu konkrētu ādas veidojumu. Bet, ja atbilde, kas iegūta no attālinātas diagnostikas, nespēj mierināt šaubas par kādu ādas veidojumu, ir noteikti jāiet pie ārsta.

116 aizdomīgu ādas veidojumu

Kopš akcijas sākuma 10. maijā uz jauno mobilo lietotni We Care, Be Aware iesūtītas un ārsti onkologi jau izvērtējuši vairāk nekā 1300 dzimumzīmju skrīninga pieprasījumu, un gandrīz 10% jeb 120 Latvijas iedzīvotājiem konstatēti aizdomīgi ādas veidojumi. No tiem 116 ir aizdomīgi ādas veidojumi, ar kuriem rekomendēts vērsties pie ārsta uz klātienes pārbaudi, savukārt četriem cilvēkiem konstatētas nepārprotamas melanomas pazīmes.

«Iegūtie dati parāda to, ka šāda, attālināta, ādas veidojumu konsultācija ir labs rīks agrīnai ādas veidojumu diagnostikai. Mobilās lietotnes izmantošanā iegūtie rezultāti liecina par iedzīvotāju nepieciešamību būt piesardzīgiem un uzmanīgiem pret aizdomīgiem ādas veidojumiem un nebūt vieglprātīgiem pret pirmajām aizdomīgajām pazīmēm,» piebilst Dr. Raimonds Karls.

***

SVARĪGĀKAIS, KAS JĀZINA PAR MELANOMU

RISKA GRUPAS

cilvēki ar gaišu ādu, gaišiem, rudiem matiem, zilām, zaļām un pelēkām acīm (I un II foto tips)

Jāatceras, ka arī tumša āda un mati nenovērš melanomas risku

cilvēki ar vasarraibumiem

cilvēki ar nomāktu, novājinātu imūnsistēmu - dažādas hroniskas slimības palielina saslimšanas risku

cilvēki, kuriem ģimenes (pirmās pakāpes radiniekiem) vai personīgā anamnēzē ir melanomas diagnoze (pastāv augstāks slimības atkārtošanās risks)

cilvēki, kuri sauļojas solārijā

Solārija izmantošana līdz 30 gadu vecumam palielina melanomas risku par 75%

cilvēki, kuri jaunībā guvuši saules apdegumus, jo tikai viens ādas apdegums, kas iegūts jaunībā, dubulto melanomas riska rādītājus atlikušās dzīves laikā

cilvēki, kuriem ir liels dzimumzīmju skaits (vairāk nekā 50)

cilvēki pēc 50 gadu vecuma

cilvēki, kuri profesijas vai hobija dēļ daudz laika pavada saulē

KAD JĀIET PIE ĀRSTA

ja ir parādījies jauns pigmentēts veidojums - nav uzreiz jādomā, ka tas ir ādas vēzis, vienkārši ir jāpārbauda, cik tas ir nopietns

ja ar kādu pigmentētu veidojumu notiek jebkādas izmaiņas - vai mainās krāsa, vai izmērs, vai tas pēkšņi ir kļuvis jutīgs

ja kāds ādas veidojums ilgstoši ir sāpīgs, jutīgs, niez, periodiski vai pastāvīgi asiņo un pārklājas ar kreveli - tas var radīt aizdomas, ka zem tā slēpjas melanoma

ja ir kādas čūlas vai brūces, kas ilgstoši (trīs mēnešus) nedzīst - tas nenozīmē, ka tā noteikti ir melanoma, bet tik un tā tas ir jāpārbauda

ja kāds pigmentēts veidojums vai dzimumzīme pastāvīgi traumējas, arī tad ir jāiet pie speciālista un tas, iespējams, jānoņem

Jāatceras, ka pirms aizdomīgu dzimumzīmju noņemšanas būtu jākonsultējas ar dermatologu vai onkologu

Der zināt! Ne visi melanomas gadījumi klasificējami pēc minētajiem parametriem, tāpēc jebkuru aizdomu gadījumā ieteicams vērsties pie speciālista

***

MELANOMAS MIRSTĪBAS RĀDĪTĀJI LATVIJĀ

Ar melanomu mirušo skaits

2011. gadā - 76

2012. gadā - 80

2013. gadā - 83

2014. gadā - 64

2015. gadā - 85