Latvijā ar iekaisīgajām zarnu slimībām – čūlains kolīts, Krona slimība – slimo ap 2000 cilvēku, turklāt pēdējo gadu laikā arvien biežāk šī diagnoze tiek noteikta gados jauniem pacientiem darbspējas vecumā.
Pasaules Iekaisīgu zarnu slimību dienā atbalstu Latvijas pacientiem pauž ārsti no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, sadodoties rokās un publiski apliecinot solidaritāti ar pacientiem iekaisīgu zarnu slimību ārstēšanas jautājumu risināšanai valsts līmenī.
Iekaisīgu zarnu slimības, autoimūnas slimības ar līdz šim neprecizētu cēloni, bojājums skar cilvēka zarnu traktu, ar pavadošām izmaiņām citos gremošanas orgānos. Gan čūlains kolīts, gan Krona slimība ievērojami ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un nereti ir par cēloni invaliditātei, jo slimība ir hroniska un grūti ārstējama, šiem pacientiem ir palielināts onkoloģisko slimību risks. «Praksē saskaramies ar pacientiem darbspējīgā vecumā, tādēļ novēlota vēršanās pie ārsta un ielaistu slimību ārstēšana ir ne vien sabiedrības veselības, bet arī ekonomiska problēma. Laikus nediagnosticēta slimība un tās ārstēšana ir slogs veselības budžetam, bet, slimībai saasinoties un cilvēkam zaudējot darbspējas, arī pašvaldības un sociālajam budžetam,» norāda Stradiņa slimnīcas ārsts Aldis Puķītis. Liela problēma pacientiem ir līdzmaksājumu apmērs par medikamentiem. «Tā ir ļoti liela problēma pat ģimenēm ar vidusmēra ienākumiem, to redzam ikdienā, strādājot ar saviem pacientiem,» piebilst ārsts. Latvijā ir pieejami dažādi medikamenti iekaisīgu slimību ārstēšanai, taču iedarbīgie bioloģiskie medikamenti - tikai daļēji.
Latvijā situācija ar bioloģiskās terapijas pieejamību ir ļoti sarežģīta - tā ir pieejama tikai retajam, situāciju vērtē eksperti. Latvijā kopš 2014. gada janvāra bērni vecumā līdz 18 gadiem var saņemt 100 procentu kompensāciju nepieciešamajai terapijai, tajā skaitā bioloģiskajiem medikamentiem, bet no 18 gadu vecuma šo terapiju turpināt ir praktiski neiespējami. Valsts zāļu kompensācijas apmērs iekaisīgu zarnu slimību pacientiem ir 75 procenti, bet 25 procentus pacientam jāsedz no sava maka, kas, piemēram, kombinētas terapijas gadījumā var būt aptuveni 300 eiro mēnesī. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju vidējos ienākumus un ievērojamo līdzmaksājuma apjomu, šāda kompensācijas pakāpe ārstēšanas pieejamību ierobežo vai pat faktiski liedz pilnībā. Tas ir būtiskākais jautājums, ko pacienti vēlas uzdot valdības pārstāvjiem un valsts ierēdņiem, jo tik izteiktas pacientus diskriminējošas situācijas nav nevienā Eiropas valstī.
Ja pacientiem nav pieejama terapija, kas ļauj viņiem normāli dzīvot un strādāt, tad agri vai vēlu pacients nonāks slimnīcā un jau kritiskā stāvoklī, un tad neatliekamā medicīniskā palīdzība un steidzamas operācijas izmaksā ļoti dārgi, daudz dārgāk, nekā apmaksāt pacientiem zāles, nemaz nerunājot par to, kādu iespaidu tas atstāj uz pacienta veselību, dzīvību. Pacientu atbalstam Stradiņa slimnīcā ir izveidota multidisciplināra komanda - sadarbības modelis starp gastroenterologu, ķirurgu, reimatologu un citu specialitāšu ārstiem, ārstējot katru konkrēto pacientu individuāli.
***
VIEDOKLIS
Aldis PUĶĪTIS, Stradiņa slimnīcas 10. nodaļas vadītājs, LU asoc. prof.:
- Ārsti atbalsta Veselības ministrijas iesniegto budžeta pieprasījumu valdībai, kurā ministrija pamatoti pieprasa palielināt valsts apmaksāto daļu kompensējamiem medikamentiem. Tā ir vislētākā, bet vienlaikus visātrākā un efektīvākā investīcija darba ņēmēju veselības un darbspējas uzlabošanā. Nodrošinot pacientiem pieeju ikdienā nepieciešamajiem medikamentiem, vienlaikus tiks noņemts slogs arī no slimnīcu budžeta. Ārsti no Stradiņa slimnīcas un Bērnu slimnīcas atklāti pauž savu solidaritāti ar pacientiem šo smago jautājumu risināšanā valsts līmenī, jo mūsu kopīgais mērķis ir vesels pacients.