Staigāšana veicina prāta asuma un pašsajūtas uzlabošanos

© F64

Par fiziskas aktivitātes labvēlīgo iespaidu uz vispārējo pašsajūtu zināms jau sen – tās ietekmē sirds strādā intensīvāk, palielinās asiņu pieplūdums audiem, organismā izdalās labsajūtas hormoni.

Ņūmeksikas Hailendas universitātes (ASV) pētnieki pievērsušies fiziskās aktivitātes hemodinamiskajiem efektiem, analizējot, kādu iespaidu uz asins plūsmu galvas smadzenēs atstāj riteņbraukšana un skriešana. Abi šie nodarbību veidi palielina asiņu pieplūdumu smadzenēm, un īpaši izteikts šis efekts ir skrējējiem, kuru pēdas spēcīgi atsitas pret zemi.

Jānis Saliņš/ F64 Photo Agency

Zinātnieki šaubījās, vai tādu pašu iedarbību nodrošina arī staigāšana, jo ejot cilvēki liek soļus vieglāk, tāpēc veica eksperimentu, kurā grupa brīvprātīgo, nodrošināti ar attiecīgām mērierīcēm, soļoja uz trenažieriem. Pat iešana mierīgā tempā palielināja asiņu pieplūdumu smadzenēm, efekts bija vērā ņemams - aptuveni pa vidu starp riteņbraukšanu un skriešanu. Arī ejot smadzenēm tiek vairāk skābekļa, līdz ar to domas noskaidrojas, palielinās prāta asums un uzlabojas pašsajūta.

Veselība

Spānijā veiktais pētījums atklājis, ka cilvēki, kuri ik nedēļu ēda sardīņu konservus olīveļļā (divas bundžas), aizkavēja 2. tipa diabēta rašanos. Jauns Spānijas pētījums liecina, ka katru dienu ēdot sardīņu konservus, ka tas var ievērojami ietekmēt veselību. Tika konstatēts, ka gados vecākiem pieaugušiem cilvēkiem, kuri ēda šo taukainu zivi olīveļļā, bija mazāka iespēja saslimt ar 2. tipa cukura diabētu.

Svarīgākais