Kafijas «sausinošā» ietekme uz cilvēka ķermeni ir viens no biežākajiem argumentiem, kādēļ to neiesaka dzert. Kafijas tēmu dažādi padomdevēji bieži skar kontekstā ar to, ka daudziem cilvēkiem mūsdienās ir paradums lietot par maz šķidruma. Tiek apgalvots, ka nedrīkst kafiju ieskaitīt kopējā šķidruma patēriņā, jo tā esot diurētiska – urīndzenošana, tādēļ ne vien ātri tiekot izvadīta no organisma pati, bet arī paņemot līdzi daļu no tik ļoti vajadzīgā ūdens, kas uzņemts no citiem avotiem.
Izrādās, ka šī atziņa balstīta uz 1928. gadā veiktu pētījumu, kurā piedalījušies tikai trīs cilvēki. Viņi bija atturējušies no kafijas 60 dienu ilgā periodā un pēc tam jutuši diurētisku efektu jau pēc puskrūzītes kafijas.
Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency
No šodienas viedokļa pavisam nepārliecinoši dati, bet ziņa par kafijas diurētisko ietekmi tā rezultātā izplatījās jo plaši, un daudzi tai tic joprojām. Mūsdienu britu zinātnieku pētījumā, salīdzinot dažādu populāru dzērienu un ūdens iedarbību, konstatēts, ka arī kafija un citi kofeīnu saturoši dzērieni remdē slāpes, tie neatūdeņo organismu un ir ieskaitāmi kopējā šķidruma patēriņā.