Austrumu slimnīca: "Zaļais koridors" darbojas bez aizķeršanās

Pacientiem ar aizdomām par vēzi paredzētais „zaļais koridors” Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā darbojas jau sešus mēnešus, nodrošinot gan savlaicīgu ļaundabīgo audzēju diagnostiku, gan ārstēšanu, uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca.

Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka, izmantojot „zaļo koridoru”, uz izmeklējumiem un konsultāciju pie onkoloģijas speciālistatiešām var tikt ātri, taču pēc tam operāciju vai cita veida ārstēšanu vienalga nākas gaidīt mēnešiem ilgi. Minot vairākus reālus piemērus, vēlamies gaisināt šo mītu.

„Viss notiek bez aizķeršanās - jebkurš „zaļā koridora” pacients tiek pie speciālista 10 darba dienu laikā, bet mēneša laikā pēc šīs konsultācijas viņam tiek izdarīti izmeklējumi diagnozes precizēšanai un izstrādāts ārstēšanas plāns,” skaidro Austrumu slimnīcas Ambulatorās daļas administratore Silvija Beikerte.

Mēnesis - tik daudz laika, skaitot no pirmās konsultācijas, paredz „zaļais koridors”, lai ārstniecības iestāde izveidotu onkoloģiskā pacienta ārstēšanas plānu. Šis laiks aizrit, veicot diagnozes precizēšanai nepieciešamos izmeklējumus - audzēja tipa, stadijas, precīzas lokalizācijas, kā arī citu ārstēšanas taktikas izvēlē būtisku faktoru noskaidrošanu.

„Katrs gadījums ir atšķirīgs, un ārsts ir tas, kurš nosaka, cik ātri konkrētajam pacientam jāsaņem ārstēšana,” stāsta Beikerte. „Ir gadījumi, kad pacients tiek stacionēts slimnīcā uzreiz pēc pirmās konsultācijas, taču tāda nepieciešamība ir reti. Pacienti bieži pārlieku satraucas, ka līdz operācijai jāgaida viens vai divi mēneši. Jāsaprot, ka vēzis nav pēkšņa, akūta slimība, kuras gadījumā nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja ārsts ir nolicis operāciju pēc diviem mēnešiem, tātad pacients var gaidīt. Bet, protams, uzzināt diagnozi „vēzis” gan pacientam, gan visai viņa ģimenei ir liela psiholoģiskatrauma, tāpēc gaidīšana šķiet tik mokoša.”

Ja pacients pie ārsta Austrumu slimnīcā nonāk laikus, lielākoties vēzi izdodas uzveikt. Piemēram,59 gadus veca sieviete vērsās pie ginekologaar ginekoloģiska rakstura sūdzībām. Ginekologs veica primāros izmeklējumus un uz aizdomu pamata par dzemdes vēzi nosūtīja sievieti pie ģimenes ārsta, kurš pieteica sievieti kā „zaļā koridora” pacienti Austrumu slimnīcā.Konsultācijā pēc piecām dienāmonkoginekologs aizdomas apstiprināja - dzemdes ķermeņa vēzis, otrā stadija. Pēc nepilna mēneša sieviete tika stacionēta Onkoginekoloģijas nodaļā, kur viņai tika veikta ķirurģiska audzēja izņemšana. Operācija un sievietes atkopšanās pēc tās noritēja bez sarežģījumiem - pēc nedēļas sieviete devās mājās.Kopējais laiks no pacientes pieteikšanas „zaļajam koridoram” līdz izrakstīšanai no slimnīcas - pusotrs mēnesis.

46 gadus veca sieviete ģimenes ārstam sūdzējās par sāpēm muguras lejasdaļā. Pacientei tika veikti dažādi izmeklējumi, kuru rezultāti ārstam radīja aizdomas par nieru vēzi, tāpēc viņš pieteica pacienti uz konsultāciju Austrumu slimnīcā, izmantojot „zaļo koridoru”. Pēc mēneša, kura laikā tika veikti dažādi papildu izmeklējumi diagnozes precizēšanai, sieviete tika stacionēta Austrumu slimnīcā, kur viņai tika veikta operācija. Tās pašas nedēļas beigās sieviete tika izrakstīta. Laiks no pacientes pieteikšanas „zaļajam koridoram” līdz izrakstīšanai no slimnīcas - divi mēneši.

61 gadu vecs vīrietis apmeklēja ģimenes ārstu pārlieku biežasurinēšanas dēļ, kas viņu nomocīja pat naktīs. Ārsts uz aizdomu pamata par prostatas vēzi pieteica pacientu pie urologa Austrumu slimnīcā. Konsultācijā pēc septiņām dienām pacients tika izmeklēts un nosūtīts uz biopsiju. Atkārtotā konsultācijā pēc trīs nedēļām pacients uzzināja, ka audu paraugā ļaundabīgas šūnas nav atrastas, diagnoze - labdabīga prostatas hiperplāzija(palielināšanās), kas kungiem gados ir bieži izplatīta problēma. Vīrietim tika nozīmēta ķirurģiska operācija palielinātās prostatas izraisīto traucējumu novēršanai. Laiks no pacienta pieteikšanas „zaļajam koridoram” līdz diagnozei- nepilns mēnesis.

Diemžēl joprojām daudz pacientu ierodas pie speciālista vien tad, kad audzējs jau ielaists. Tad ļoti bieži arī „zaļais koridors” nevar glābt. Kāda 22 gadus veca sieviete pie speciālista nokļuva ar olnīcu vēzi ceturtajā stadijā, kura radīto traucējumu dēļ vēdera dobumā bija sācis krāties šķidrums unsievietes vēders bija izaudzis tik liels, it kā viņa gaidītu mazuli. Tajā pašā dienā sieviete tika hospitalizēta, tika sasaukts ārstu konsīlijs, taču, tā kā metastāzes bija izplatījušās pa visu vēdera dobumu, ārsti nonāca pie slēdziena, ka jaunajai sievietei iespējams sniegt vairs tikai paliatīvo aprūpi, kas ietver sāpju un citu simptomumazināšanuatlikušajos dzīves mēnešos.

Mūsdienās vēzis ir ārstējama slimība ar nosacījumu, ja tiek diagnosticēta laikus. Ja ļaundabīgais audzējs ir ielaists, ārstēšanas iespējas ir ierobežotas un nereti atliek vairs tikai paliatīvā aprūpe. Austrumu slimnīcas mediķi atgādina, ka ļoti būtiskas ir pašu rūpes par savu veselību - savlaicīga vēršanās pie ārsta sūdzību gadījumā, regulāras veselības pārbaudes un valsts apmaksāto vēža profilaktisko pārbaužu izmantošana.

„Zaļais koridors” ir sistēma, kas kopš pagājušā gada 1. oktobra pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību ļauj 10 darba dienu laikā saņemt speciālista konsultāciju, tikpat ātri tikt arī uz nepieciešamajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem, un, ja aizdomas par vēzi apstiprinās, mēneša laikā no pirmās speciālista konsultācijas uzsākt ārstēšanu.