Ministrija uzskata, ka centusies uzlabot situāciju Austrumu slimnīcā
Veselības ministrija (VM) uzskata, ka ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) situāciju, tomēr vienmēr var darīt arī vairāk, atzina VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Viņš norādīja, ka viens no veidiem, kā valsts atbalstījusi gan Austrumu slimnīcu, gan citas slimnīcas, ir no 2015.gada rastā iespēja par valsts galvotiem aizdevumiem, kas piešķirti vairākām slimnīcām, tostarp RAKUS. Turklāt finansējums, kas saistīts ar valsts galvoto aizdevumu, ticis noņemts no Austrumu slimnīcas pleciem, kas ir viens no veidiem kā valsts centusies situāciju uzlabot, skaidro Šneiders.
Komentējot Valsts kontroles revīzijā secināto, viņš teica, ka gan Austrumu slimnīca, gan VM izvērtēs un attiecīgi strādās pie tā, lai situāciju slimnīcā uzlabotu. Turklāt 28 miljonu eiro zaudējumi RAKUS nav izveidojušies viena vai trīs gadu laikā, bet gan ilgākā laika posmā, atzīmēja Šneiders.
Tāpat viņš teica, ka jau ilgu laiku nepieciešams pārskatīt tarifus, tomēr, lai to izdarītu, ir nepieciešamas finanses, kas iespējamas vien veselības nozarei saņemot lielāku finansējumu.
Kaspars Krafts, F64 Photo Agency
Šneiders norādīja, ka saistībā ar iekšējiem slimnīcas darba organizācijas uzlabojumiem RAKUS ir uzdots veikt pasākumus, lai padarītu procesus efektīvākus. Patlaban norisinās arī konkurss uz slimnīcas valdes locekļu amatiem, piebilda VM pārstāvis.
Jau vēstīts, ka bijusī slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga aģentūrai LETA pauda, ka VM vairākkārt tika informēta par to, ka RAKUS ilgstoši bijušas problēmas un tā strādā ar zaudējumiem, taču nekāda palīdzība netika sniegta.
Slokenberga nepiekrīt Valsts kontroles revīzijā "Vai Austrumu slimnīcas darbības efektivitāti ir iespējams uzlabot?" secinātajam, ka vadības nepietiekami aktīvā rīcība vai nepārdomāti pieņemtie lēmumi būtiski ietekmējuši slimnīcas finanšu rezultātus, jo par to, ka Austrumu slimnīcā ilgstoši bijušas problēmas, VM tika informēta vairākkārt. Turklāt visi līgumi un iepirkumi tiek saskaņoti ar ministriju, uzsvēra Slokenberga.
Tāpat vēstīts, ka Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka RAKUS vadības nepietiekami aktīvā rīcība vai nepārdomāti pieņemtie lēmumi būtiski ietekmējuši slimnīcas finanšu rezultātus.
Valsts kontrole norāda, ka, neskatoties uz RAKUS lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011.gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015.gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro. Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem.
Periodā no 2011.gada līdz 2015.gadam slimnīcas valdē darbojās bijusī slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga un valdes loceklis Viestura Boka. Patlaban slimnīcas valdes locekļi ir Artūrs Bērziņš, kas valdē darbojas kopš 2016.gada novembra, un Kaspars Plūme, kas valdes sastāva ir no 2015.gada februāra.
Slokenberga un Boka februāri iesniedza atlūgumus. Tas notika dienu pēc tam, kad Valsts kontrole Veselības ministrijai bija nosūtījusi revīzijas projektu par slimnīcas vadības darba efektivitāti. Veselības ministre Anda Čakša toreiz norādīja, ka atlūgumu iesniegšana viņu nav pārsteigusi, jo secinājumi par slimnīcas pārvaldību ir slikti.