VM vairākkārt informēta par problēmām Austrumu slimnīcā

Veselības ministrija (VM) vairākkārt tika informēta par to, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai (RAKUS) ilgstoši bijušas problēmas un tā strādā ar zaudējumiem, taču nekāda palīdzība netika sniegta, pauda bijusī slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Viņa nepiekrīt Valsts kontroles revīzijā "Vai Austrumu slimnīcas darbības efektivitāti ir iespējams uzlabot?" secinātajam, ka vadības nepietiekami aktīvā rīcība vai nepārdomāti pieņemtie lēmumi būtiski ietekmējuši slimnīcas finanšu rezultātus, jo par to, ka Austrumu slimnīcā ilgstoši bijušas problēmas, VM tika informēta vairākkārt. Turklāt visi līgumi un iepirkumi tiek saskaņoti ar ministriju, uzsvēra Slokenberga.

Pēc viņas paustā, pēdējo piecu gadu laikā ministrija regulāri tika informēta par faktisko RAKUS situāciju, kā arī par to, kādā veidā slimnīca "cīnījās ar zaudējumiem pašas spēkiem", tomēr nekāda palīdzība no ministrijas ilgstoši netika sniegta. Tas arī esot viens no iemesliem, kāpēc valdes priekšsēdētāja pieņēma lēmumu amatu februārī pamest.

Slokenberga norādīja, ka katrs slimnieks, kas tiek atvests uz RAKUS, slimnīcai nes zaudējumus, kas esot ierasta prakse, jo Eiropas Savienībā universitātes slimnīcas regulāri strādājot ar zaudējumiem, un tieši tāpēc palīdzību sniedz valsts. "Universitātes slimnīcās strādā gudrākie cilvēki un tiek izmantotas labākās tehnoloģijas, lai pacients pēc iespējas ātrāk atgrieztos tautsaimniecībā," teica Slokenberga.

Komentējot Valsts kontroles norādīto, ka vairākas funkcijas un procesus Austrumu slimnīca neveic saviem spēkiem, bet ir nodevusi ārpakalpojumā, viņa norādīja, ka par vairākiem ārpakalpojumiem lēmumi tika pieņemti jau 2000.gadā, turklāt grūtības sagādā arī tas, ka daudzi tarifi neatbilstot pašizmaksai. Turklāt 2015.gadā uz vienu pacientu izmaksas bija par 70 eiro lielākas nekā finansēja valsts, viņa piebilda.

Tāpat viņa norādīja, ka ēdināšanas pakalpojumi, ko slimnīca arī nodrošina kā ārpakalpojumu, visām Latvijas slimnīcām nesot zaudējumus, turklāt Bērnu klīniskās universitātes slimnīca bērnu ēdināšanai tērējot vairāk nekā Austrumu slimnīca.

Slokenberga uzskata, ka darījusi visu, kas bijis viņas spēkos. "Es personīgi varu teikt, ka strādāju godprātīgi un darīju visu, lai situāciju uzlabotu, un tāpat strādāja arī iepriekšējās valdes priekšsēdētājs," norādīja bijusī slimnīcas vadītāja.

Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka RAKUS vadības nepietiekami aktīvā rīcība vai nepārdomāti pieņemtie lēmumi būtiski ietekmējuši slimnīcas finanšu rezultātus.

Valsts kontrole norāda, ka, neskatoties uz RAKUS lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011.gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015.gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro. Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem.

Periodā no 2011.gada līdz 2015.gadam slimnīcas valdē darbojās bijusī slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga un valdes loceklis Viestura Boka. Patlaban slimnīcas valdes locekļi ir Artūrs Bērziņš, kas valdē darbojas kopš 2016.gada novembra, un Kaspars Plūme, kas valdes sastāva ir no 2015.gada februāra.

Slokenberga un Boka februāri iesniedza atlūgumus. Tas notika dienu pēc tam, kad Valsts kontrole Veselības ministrijai bija nosūtījusi revīzijas projektu par slimnīcas vadības darba efektivitāti. Veselības ministre Anda Čakša toreiz norādīja, ka atlūgumu iesniegšana viņu nav pārsteigusi, jo secinājumi par slimnīcas pārvaldību ir slikti.

Vairākas funkcijas un procesus RAKUS neveic saviem spēkiem, bet ir nodevusi ārpakalpojumā. Valsts kontrole vērtēja līgumu izdevīgumu un izpildes kontroli tādās jomās kā mikroķirurģija un laboratoriskie izmeklējumi, kuras var uzskatīt par slimnīcas pamata kompetencēm, kā arī telpu uzkopšana un pacientu ēdināšana, kas vairāk atbilst atbalsta funkcijām.

Lai arī atsevišķu funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam ir vispārpieņemta prakse, tomēr šādiem lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Pateicoties vadības grāmatvedības sistēmai, kura ieviesta pēc Valsts kontroles 2009.gada revīzijas ieteikumiem, slimnīcai ir iespēja veikt šādus aprēķinus, tomēr revīzijā secināts, ka uzskaite un izmaksu attiecināšana ir jāpilnveido. Revidenti, pārrēķinot dažādu funkciju pašizmaksu, norāda uz kļūdām, kuras ietekmē slimnīcas gatavotos ekonomiskos pamatojumus funkciju nodošanai ārpakalpojumā.