Bērni un našķi. Kādas problēmas izraisa nepareizi lietota pārtika?

Vairāk nekā trešā daļa jeb 36% pirmsskolas vecuma bērnu ik dienu saņem vismaz trīs našķus – tas ir biežāk, nekā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Īpaši raksturīgi ir bērnu apbalvot ar našķi – 64% vecāku to dod kā balvu, piemēram, par labu uzvedību vai kādu sasniegumu.

Kādi ir populārākie bērnu našķi, kādas problēmas izraisa nepareizi lietota pārtika un kuri ir veselīgie našķi, stāsta pediatre Gerda Lielause un uztura speciāliste Lizete Puga.

Vecvecāki pārkāpj noteikumus

Teju visi vecāki atzīst, ka vēlas dot saviem bērniem piemērotus un vērtīgus našķus, tomēr divas trešdaļas vecāku atzīst, ka viņiem ir grūti atrast veselīgus un viegli pagatavojamus našķus, - liecina pētījums*. Puse mazo bērnu vecāku atzīst, ka uztura vadlīnijas šķiet mulsinošas un viņiem nav skaidrs porcijas lielums, kāds būtu jādod pamata maltītes laikā vai našķējoties, kā arī, cik daudz našķu dienas laikā būtu pieļaujami.

Galvenās vecāku bažas našķēšanās kontekstā saistās ar sliktu ietekmi uz zobu veselību (89%), iespējamiem gremošanas traucējumiem (70%) un palielinātu svaru (62%). Lielu daļu (76%) satrauc tieši cukura daudzums našķos. Viena no raizēm ir arī par našķu došanu bērnam brīžos, kad paši vecāki nav klāt. Turklāt aptuveni puse atzīst, ka vecvecāki pārkāpj viņu našķēšanās principus, piedāvājot bērnam našķus, ko paši vecāki neakceptē.

Populārākie bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņi, jogurts un cepumi. Interesanti, ka kaimiņvalstīs vecāki daudz retāk saviem bērniem ļauj našķēties ar saldumiem un konfektēm: Latvijā - 51%, Igaunijā - 29%, Lietuvā - 19%. Ja dārzeņi Latvijas bērniem nav pat našķu topa desmitniekā, tad Igaunijā tie ir ceturtais populārākais pirmsskolas vecuma bērnu našķis.

Bērni pārņem ģimenes ieradumus

Pediatre Gerda Lielause savā praksē visai bieži saskaras ar bērnu gremošanas sistēmas, ādas, kā arī zobu veselības problēmām, ko izraisa nepareizi lietota pārtika. «Ir divi vecuma posmi, kad bērniem redzu parādāmies šādas problēmas, - ap pieciem gadiem, kad pirmajos dzīves gados lietotais uzturs sāk atspoguļoties veselībā, un tad ap deviņiem desmit gadiem, kad bērns jau iet skolā un nereti maltīti vai našķi izvēlas pats - ne vienmēr vecāku kontrolētu un veselīgu,» stāsta pediatre, uzsverot, ka ir svarīgi saprast, ka bērni pārņem ģimenes uztura lietošanas tradīcijas un ieradumus, tāpēc vecākiem ir lieliska iespēja būt labiem paraugiem. Našķēties var un vajag, taču konfektes un citi saldumi būtu jānomaina pret veselīgiem produktiem - augļiem un dārzeņiem, piena vai pilngraudu produktiem.

Trīs pamata ēdienreizes

Interesanti, ka 75% Latvijas vecāku maldīgi uzskata, ka našķēšanās nav laba bērniem, tajā pašā laikā speciālisti apgalvo - tā ir viena no vērtīgākajām dienas maltītēm, ja vien tiek plānota pareizi. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka tieši uzkodas tiek uzskatītas par vienām no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm, jo tās ļauj dažādot ikdienas ēdienkarti un nodrošina vienmērīgu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no pārēšanās galvenajās ēdienreizēs un no izsalkuma garākās pauzēs starp maltītēm.

«Lai našķēšanās būtu vērtīga, svarīgi to plānot pareizi un izvēlēties veselīgus našķus. Būtiski ievērot, ka dienā ir trīs pamata ēdienreizes: brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī divas uzkodas: otrās brokastis un launags. Starp ēdienreizēm vajadzētu ievērot divu līdz trīs stundu pauzi,» stāsta uztura speciāliste. Tāpat jāpadomā par našķa lielumu. Lizete Puga iesaka: tam jābūt aptuveni vienas bērna saujas lielumā. Piemēram, viens neliels ābols, četri pieci rieksti, viena glāze sulas, 100-200 gramu jogurta. Vērtīgi un veselīgi našķi ir augļi, dārzeņi, piena produkti, pilngraudu produkti, rieksti un sēklas.

***

DER ZINĀT

• Pareizi izvēlēti našķi ir neaizvietojama bērna ikdienas maltītes sastāvdaļa, jo sniedz papildus vērtīgas uzturvielas un nodrošina organisma pamatvajadzības

• Tieši uzkodas tiek uzskatītas par vienām no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm.

Tās ļauj dažādot ikdienas ēdienkarti un nodrošina vienmērīgu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no pārēšanās galvenajās ēdienreizēs un no izsalkuma garākā pauzē starp maltītēm

***

NAŠĶĒTIES PRASMES PAMATI

Iesaka Lizete PUGA, uztura speciāliste:

1. Nepiedāvājiet bērnam našķi kā atalgojumu par labu uzvedību. Tā viņam radīsies aplams priekšstats, ka tas ir kaut kas labāks un vērtīgāks.

2. Nepiedāvājiet našķi īsi pirms plānotās ēdienreizes.

3. Vairieties starp ēdienreizēm piedāvāt saldinātus dzērienus, tostarp saldinātu tēju, sulu, kompotu u.c. Tas nomāks izsalkuma izjūtu.

4. Ūdens ir vajadzīgs! Taču to vēlams lietot aptuveni 30 minūšu pirms un pēc ēdienreizes, lai lieki neaizpildītu mazuļa vēderu.

5. Vienmēr svarīgi sev pajautāt, kādas vērtīgas uzturvielas ar šo produktu saņems mans bērns?

6. Labākie našķi satur maz cukura, maz zemas kvalitātes tauku un sāls. Piemēram, šokolādi, konfektes, čipsus, smalkmaizītes un līdzīgus produktus piedāvājiet bērnam pēc iespējas retāk. Ideālā gadījumā šāda veida našķēšanos atļaujiet tikai vienu divas reizes nedēļā.

***

PAŠU PIEREDZE

Gāzētie dzērieni no ēdienkartes ir izslēgti

Stāsta Kristīne GARKLĀVA, LNT raidījumu vadītāja, Ernesta (5) un Friča (2) mamma:

- Ikdienas ēšanas paradumi ir dzīvesveida, ritma un ieradumu diktēti. Mūsu ģimenē nav konkrētu laiku, kad ieturam maltītes. Tajā pašā laikā cenšamies ievērot noteiktu dienas ritmu, lai nerosinātu bērnus un arī sevi našķēties, jo bērni taču mācās no vecākiem. Ikdienā izvēlamies galvenokārt veselīgus produktus, un tāpēc arī našķi pārsvarā ir sagriezti augļi, dārzeņi vai siers. Neveselīgo našķu, piemēram, saldumu vai cepumu, mājās ir maz. Visbiežāk pati parūpējos par daļēji veselīgiem našķiem - pašceptām kūkām un cepumiem. Uzskatu, ka arī tādi ikdienā ir vajadzīgi, bet ar mēru. Saldinātie, gāzētie dzērieni gan ir teju izslēgti no mūsu ēdienkartes, taču našķis, no kura mūsmājās grūti atteikties, ir paštaisīts popkorns, kas tiek baudīts, kopā skatoties filmas. Kopumā cenšos ar uzkodām nekad neaizstāt galvenās maltītes, bet gan izmantot tās pārgājienos vai garākos braucienos ar mašīnu. Protams, dažkārt krāsainie našķi ar smukiem zīmējumiem bērniem šķiet saistošāki par burkāniem, taču parasti risinājumu rodam sarunās. Saruna ar bērniem par to, kas labs vai slikts ir kādā produktā, kādu ietekmi tas atstāj uz cilvēka ķermeni un prātu, bieži palīdz mazajam patstāvīgi pieņemt diezgan prātīgu lēmumu našķēšanās sakarā.

Kafejnīcu ēdienkartes un veikalu skatlogi ir izaicinājums

Anna ROZĪTE, TV raidījumu un pasākumu vadītāja, Emīlijas (5) mamma:

- Mana meitiņa Emīlija pārsvarā našķējas mājās, ārpusē cenšamies koncentrēties uz pamata ēdienreizēm. Kopumā ar mani viņa našķējas reti, izņēmums varētu būt publiski un kultūras pasākumi, piemēram, teātris vai kino, kur tā ir jau kā neatņemama tradīcija. Iespējams, ne vienmēr veselīga našķēšanās ir ciemošanās reizēs pie vecvecākiem, kuri zina manu nostāju šajā jautājumā, tomēr esmu pārliecināta, ka reizēm vēlme palutināt mazmeitiņu ņem virsroku, tāpēc neiebilstu. Emīlijas iecienītākie našķi mājās ir dateles, rozīnes, žāvētas aprikozes un svaigi augļi, ka arī īpašs gardums - rudzu maize ar medu. Vasarās tās ir ogas un citi sezonas dārza labumi. Gatavojam arī veikala saldumu mājas versijas - cepam cepumus bez miltiem, cukura un sviesta, taisām saldējumu tikai no augļiem, konfektes - no riekstiem un žāvētiem augļiem. Ne vienmēr šie mani eksperimenti Emīlijai iet pie sirds, bet kādreiz viņa atzīst tos par gana labiem. Ārpus mājām našķi mēdz būt arī saldumi, tomēr cenšos turēt balansu starp mājas vērtīgo našķēšanos un ārpusmājas cukuroto piedāvājumu, jo droši vien neviena no galējībām nav 100% laba. Izaicinājums ir kafejnīcu ēdienkartes un veikalu skatlogi, kas vilina ar ļoti cukurotiem un garšas pastiprinātāju bagātiem saldumiem, kuriem alternatīvas vai nu nav, vai arī tās zaudē izvēlē pret pirmajiem, tāpēc uz pārtikas veikaliem es cenšos iet viena.

***

TOP 10 BALTIJAS VALSTU PIRMSSKOLAS VECUMA BĒRNU IECIENĪTĀKIE NAŠĶI

LATVIJA

1. Augļi 64%

2. Saldumi un konfektes 51%

3. Biezpiena sieriņš 43%

4. Jogurts 38%

5. Cepumi un kūkas 38%

6. Šokolāde 30%

7. Saldināti dzērieni 25%

8. Piens 22%

9. Siers 21%

10. Sviestmaize 20%

LIETUVA

1. Augļi 71%

2. Jogurts 54%

3. Biezpiena sieriņš 51%

4. Cepumi un kūkas 44%

5. Siers 26%

6. Dārzeņi 25%

7. Saldināti dzērieni 24%

8. Sviestmaize 23%

9. Piens 21%

10. Saldumi un konfektes 19%

IGAUNIJA

1. Augļi 80%

2. Biezpiena sieriņš 46%

3. Jogurts 43%

4. Dārzeņi 35%

5. Saldumi un konfektes 29%

6. Siers 28%

7. Piens 26%

8. Sviestmaize 24%

9. Cepumi un kūkas 19%

10. Saldināti dzērieni 19%

* Pētījumu veikusi Mazo ekspertu skola un zīmols Danonki sadarbībā ar Mindshare 2017. gada janvārī, aptaujājot 750 respondentu - vecākus, kuriem ir 3-6 gadus veci bērni