Kad runa ir par homeopātiju, laiku pa laikam uzbango kaislības – šis medicīnas novirziens tiek gan atbalstīts, gan noliegts, pretrunīgi viedokļi ir ārstiem, pacientiem, medijiem.
Medicīnas zinātņu doktore, homeopāte un antropozofiskās medicīnas ārste Inese Joksta saka: «Cik dažādi esam paši, tik dažādi ir arī uzskati. Kad es mācījos Medicīnas institūtā, farmakoloģijas katedrā stāstīja, ka homeopātija esot pilnīga muļķība: Gaujas augštecē kaut ko ielej ūdenī, lejtecē pasmeļ - un dabū homeopātiju. Tolaik domāju, ka tas ir smieklīgi un es ar to nenodarbošos. Taču vēlāk man radās iespēja mācīties antropozofisko medicīnu Lukas seminārā Šveicē, kur satiku citu valstu kolēģus, un viņi gandrīz visi bija homeopāti. Radās interese, aizbraucu uz Minheni, kur studēju homeopātiju pie austriešu profesora Dorcši, un drīz vien sapratu, ka ļoti daudz ir jāmācās vēl klāt, jāizglītojas nepārtraukti.»
Jāuzsver: homeopāts ir ārsts
«Es uzskatu, ka ir pareizi, kā mums Latvijā pieņemts, ka tikai tad tu vari strādāt par homeopātu, ja esi ārsts,» atzīst I. Joksta. «Pacientiem ir dažnedažādas sūdzības, un, ja es kā ārsts neizdaru visu, kas vajadzīgs, var ļoti daudz ko palaist garām. Homeopātija prasa zināt simptomu kopumu, un tad mēs izvēlamies attiecīgas zāles. Pirmajā vizītē homeopāts veic klasisku pacienta izmeklēšanu, notiek liela saruna, kurā jānoskaidro noteikts jautājumu loks. Bet simptomu kopums jau nav viss, cilvēkam ir vēl dažnedažādas objektīvas sūdzības, ko mēs nevaram šajā kopumā iekļaut, tomēr nedrīkstam palaist garām.»
Neskaitāmas nianses
«Dzīvē ir dažādas situācijas, ļoti bieži - psiholoģiski sarežģījumi, ar kuriem cilvēka dzīvības spēks vienā brīdī vairs nespēj tikt galā. Homeopātijas uzdevums ir atrast preparātu, kurš ir atbilstošs šim cilvēkam. Ar šo preparātu es iedarbojos uz pacienta dzīvības spēku, iedodu viņam it kā impulsu, un organisms pats tālāk visu sakārto. Bet tas nav tik ļoti vienkārši,» komentē homeopāte. «Lai izvēlētos pareizās zāles, ir jāpārzina neskaitāmas nianses, jāpievērš uzmanība daudzām lietām. Piemēram, kabinetā ienāk cilvēks, kurš ir ļoti ātrs - kad viņu palūdz izģērbties, gandrīz vai pogas iet pa gaisu. Ja piedevām šim pacientam arī garšo saldumi, kaut gan viņš tos slikti panes, turklāt raksturīgas bailes no augstuma, tas jau vedina domāt par vienu konkrētu preparātu. Vai arī ienāk cilvēks, kurš, kā redzams pēc apģērba un izturēšanās, ir pārspīlēti kārtīgs, un viņam ir ļoti daudz baiļu. Vienos naktī šāds pacients var pamosties no šausmām un momentā zvanīt savam dakterim, ja kaut kas nav kārtībā. Te būs piemērotas pavisam citas zāles. Vēl viens piemērs: ļoti salīgs cilvēks, kurš neiet ārā bez cepures un rūpējas, lai kakls būtu aptīts ar kaut ko siltu, viņam bērnībā vai pavisam nesen bijuši kaut kādi sastrutojumi, furunkuli - arī to mēs ar vienām zālēm varam sakārtot.
Vēl kāds cits preparāts būs piemērots pacientam, kurš ir uzņēmējs un izceļas ar milzīgu atbildības sajūtu par savu ģimeni un par savu uzņēmumu. Viņš pie ārsta atnāk pirmais, lai apskatītos, vai ir jēga vest ģimeni. Šāds cilvēks ir ļoti pārstrādājies, nepārtraukti lieto stimulantus - kafiju vai alkoholu, tāpēc vakarā nevar aizmigt, bet no rīta ir grūti pamosties.
Ja izdodas uztrāpīt īstās zāles, tad reizēm notiek gluži vai brīnums. Piemēram, nesen vienai pacientei no viena vienīga preparāta īsā laikā pārgāja atrīta sāpes, bet otra, kura atnāca pie manis ļoti nogurusi, ar tukšu skatienu, tagad ir pilnīgi cits cilvēks - atplaukusi, pavisam savādāk jūtas. Protams, gadās arī, ka uzreiz neizdodas atrast īstās zāles. To piemērotību papildus pārbauda arī ar muskuļu testu: vispirms novērtē, cik stingri cilvēks vispār notur izstieptu roku, pēc tam iedod rokā attiecīgo preparātu. Ja cilvēka un preparāta elektromagnētiskās svārstības nesader, roka noslīgst lejup.»
Homeopāta un pacienta sadarbība
Ārste stāsta, ka parasti pirmajā vizītē nozīmētās zāles pacients lieto vienu mēnesi un tad ierodas atrādīties. Ja pacients jūtas ļoti labi, var nenākt arī ilgāku laiku, bet caurmērā viņš tiekas ar homeopātu vienreiz mēnesī. Kad problēmu vairs nav, vizītes pārtrauc. Ir arī atsevišķi homeopātiski līdzekļi slimību profilaksei, piemēram, lai stiprinātu imunitāti vīrusu sezonā.
«Tā kā man ir arī antropozofiskās medicīnas izglītība, varu ieteikt saviem pacientiem zāles, ko turēt mājas aptieciņā, piemēram, gadījumam, ja naktī sākas klepus. Ja cilvēku labi pazīstu, man nav problēmu viņam kaut ko ieteikt pa tālruni. Ar pacientiem pārrunājam arī dzīvesveida jautājumus, lielu uzmanību aicinu pievērst uzturam,» saka I. Joksta.
Homeopātiskās zāles
Izvēloties homeopātiskos preparātus, īpašu nozīmi iegūst uzticēšanās konkrētiem ražotājiem. «Ir tādi, kuriem es ļoti uzticos, un tādi, no kuriem es zāles neņemtu,» atzīst ārste. «Lielā atšķaidījuma dēļ nav iespējams pierādīt, vai attiecīgā viela tur vispār bijusi iekšā. Vislabāk, ja cilvēks šīs zāles gatavo pats, bet, ja atšķaidījums ir ļoti liels, tas nav praktiski iespējams, un talkā jānāk aparātiem. Tam, kurš zāles gatavo, jābūt ļoti labā enerģētiskā līmenī; ja viņš ir sliktā garastāvoklī vai slims, labāk lai neķeras klāt. Augstas klases ražotnēs šie nosacījumi tiek stingri ievēroti.»
Nosūta arī pie kolēģiem
Tāpat kā ir citu specialitāšu ārsti, kuri iesaka saviem pacientiem apmeklēt homeopātu, arī I. Joksta ir par sadarbību: «Bieži nosūtu pacientus pie dažādiem diagnostikas speciālistiem, jo diagnostika ir ļoti svarīga. Man ir labi attīstījusies sajūta par homeopātiskajām zālēm, jo es ar tām tik ilgi esmu strādājusi, bet, ja kāds, piemēram, tagad pajautātu par antibiotikām, tad es labāk nosūtītu pie kolēģiem. Man reizēm vaicā: vai ir jēga homeopātiju lietot vienlaikus ar antibiotikām? Noteikti nav. Antibiotikas nomāc, homeopātija regulē, bet ko var regulēt, ja viss ir nomākts? Neviens jau negrib pārāk aizrauties ar kaitīgajām zālēm, bet ir reizes, kad tas vajadzīgs. Piemēram, ja pacienta dzīvības spēks ir ļoti vājš un viņš ir ilgi slimojis, tad prātīgāk ir izdzert antibiotiku kursu, pēc tam ir jālieto baktēriju preparāti vai, kā iesaka vācieši, jāēd dabiski skābēti kāposti, lai atjaunotu zarnu mikrofloru, kas ir ļoti būtiska imunitātei, un tad strādājam tālāk.
Šobrīd daudziem cilvēkiem ir nervu sistēmas problēmas, stress, ar kuru viņi netiek galā. Šādos gadījumos ņemu palīgā arī Baha ziedu terapiju, tā ir iedarbīga. Ļoti daudz nelaimju ceļas no tā, ka mēs kādam cilvēkam kaut ko nepiedodam. Te efektīvi palīdz Helingera metode, tā iedarbojas ārkārtīgi ātri - viena reize, vienu stundu kārtīgi izraudies, un viss ir kārtībā - tu jūti, ka patiešām esi cilvēkam piedevis, vari ar viņu normāli sarunāties un nav vajadzīga gadiem ilga terapija.
Šodien daudzas slimības hronizējas. Es esmu par to, ka nevar ar klasisko medicīnu atrisināt visu. Faktiski mums vajadzētu sadarboties. Es arī sadarbojos, pie manis nāk ārsti paši, ved savus bērnus. Veselīgi domājoši cilvēki saprot, ka nav vērts uz mušām šaut ar lielgabalu.»
***
Par homeopātiju:
• Homeopātija ir alternatīvās medicīnas nozare, kura pastāv kopš 18. gadsimta. Tās pamatlicējs ir Samuels Hānemanis (1755-1843).
Nācis no Meisenes porcelāna apgleznotāju ģimenes, izstudējis medicīnu Leipcigā un Vīnē, viņš uzsāka lauku ārsta darbu, bet jutās nelaimīgs, redzot, ka medicīna cilvēkiem ne vien nes labumu, bet arī nodara pāri.
Tolaik cieņā bija tādas metodes kā asiņu nolaišana vai caurejas zāļu lietošana, lai «attīrītu» ķermeni. Hānemanim tās nebija pieņemamas, un viņš nodevās pētījumiem, lai atrastu citas ārstēšanas metodes.
• Homeopātijā līdzīgs tiek ārstēts ar līdzīgu, proti, tā balstās uz principu, ka ārstniecības līdzeklis lielā devā izraisa tos pašus slimības simptomus, kurus mazā devā ārstē. Ārstam ir labi jāzina dažādu vielu toksikoloģiskā aina. Ja pacienta slimības simptomi tai atbilst, tad lieto ārstēšanā atbilstošo vielu, kas atšķaidīta D (decimālā 1:10) skalā vai C (centesimālā 1:100) skalā.
Katrs atšķaidījums tiek sakratīts jeb potencēts desmit reižu. Jo vairāk atšķaidīts un potencēts preparāts, jo spēcīgāka iedarbība. No D12 atšķaidījuma praktiski šķīdumā vairs nav nevienas pamatvielas molekulas, bet darbojas molekulu nospiedumi jeb klasteri. Preparāti tiek gatavoti spirtā vai uz laktozes (piena cukura) graudiņiem, aplaistot tos ar attiecīgo šķīdumu un izžāvējot.
• Homeopātija uzskata, ka organisms ir pašregulējoša sistēma un homeopātijas uzdevums ir iedarboties uz visu cilvēku kopumā, paaugstināt imunitāti un aktivizēt pacienta dzīvības spēku.
• Homeopātija nav ārstēšana ar augu tējām, kā cilvēki reizēm maldīgi uzskata. Lai gan daudzi homeopātiskie zāļu līdzekļi ir gatavoti no augu valsts izejvielām, tās nav tējas.
Augi tiek sagatavoti pēc homeopātiskās farmakopejas priekšrakstiem.
No svaigiem augiem gatavo esences ar spirta palīdzību, tālāk esences atšķaida, iegūstot homeopātiskos atšķaidījumus, un no tiem gatavo preparātus.
Citi zāļu ieguves avoti ir no dzīvnieku valsts: bites, čūskas, zirnekļi, dažādi jūras iemītnieki. Vēl viena izejvielu grupa nāk no minerālu pasaules: metāli, nemetāli, sāļi, skābes, dažādi ķīmiski savienojumi, kuri tiek homeopātiski apstrādāti.
• Latvijā ar homeopātiju drīkst nodarboties tikai ārstniecības personas, kurām ir augstākā medicīniskā izglītība un ārsta homeopāta sertifikāts.
• Homeopātijai raksturīga individuāla pieeja katram pacientam.
Notiek rūpīga, vispusīga izmeklēšana, lai ievāktu nepieciešamos datus.
Katram ir sava iedzimtība, miesasbūve, gremošanas, elpošanas un nervu sistēmas īpatnības, kā arī raksturs - tas viss tiek ņemts vērā.