SVARĪGI: Kas tev jāzina par legionelozi

Lai arī Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka Latvijā kopumā saslimstība ar legionelozi nav augsta, šogad jau ir reģistrēti 11 gadījumi – četri cilvēki ir saslimuši jau 2016. gadā. LV portāls skaidro, kas ir legioneloze, kas par to ir jāzina un kādus profilaktiskos pasākumus ir iespējams veikt, lai izvairītos no šīs slimības, vēsta Latvijas vēstneša portāls.

Legioneloze jeb leģionāru slimība ir baktērijas izraisīta infekcijas slimība, kas bieži norit kā pneimonija jeb plaušu karsonis. Tāpēc šī slimība ir uzskatāma par smagu. Legionelozes inkubācijas periods ir 2-10 dienas (visbiežāk tās ir 5-6 dienas), taču izņēmuma gadījumos tas var ilgt pat līdz trim nedēļām. Inkubācijas periods ir laiks no brīža, kad cilvēks ir inficējies ar šo slimību, līdz klīnisko simptomu parādīšanās brīdim.

Leģionāru slimība sākas ļoti strauji. Tās simptomi ir drudzis (ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 39-40,50°C) un vispārējas intoksikācijas pazīmes, piemēram, galvassāpes, slikta pašsajūta, sauss klepus, vēlāk arī sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, kā arī pneimonija, kuru ar rentgena uzņēmumu var konstatēt ārstējošais ārsts. Slimība var radīt komplikācijas, tostarp sirds un nieru darbības traucējumus.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktorsJurijs Perevoščikovs vērš uzmanību, ka "kopumā, skatoties uz legionelozes klīnisko ainu, ziemā tā ir līdzīga gripas simptomiem". Tāpēc svarīga ir laboratoriskā izmeklēšana.

Slimību dēvē par unikālu

Pirmkārt, ne katrs cilvēks, kura organisms ir uzņēmis baktēriju legionellu, saslimst. J. Perevoščikovs uzsver, ka visbiežāk cilvēki tieši neslimo. Paaugstināta riska grupas ir:

• cilvēki ar novājinātu imunitāti;
• cilvēki ar hroniskām slimībām, piemēram, elpceļu slimībām;
• gados vecāki cilvēki, īpaši vīrieši;
• smēķētāji.

Ilze Zvēra/ f64 photo agency

Otrkārt, infekcijas slimības avots nav dzīvnieks vai cilvēks, kā tas parasti mēdz būt. Legionelozes avots ir vides objekts - ūdens. Tā ir baktērija, kas vairojas dabiskā ceļā un var inficēt cilvēku ar ūdens palīdzību. Tāpēc šo slimību sauc par unikālu.

Kā notiek inficēšanās ar legionelozi?

Cilvēks nevar inficēties ar legionelozi, dzerot ūdeni un peldoties. Inficēties var tikai, ieelpojot baktērijas saturošas ūdens daļiņas, proti, kad ar legionellām piesārņots ūdens atsitas pret cietu virsmu, piemēram, mazgājoties dušā. Inficējies cilvēks nav bīstams apkārtējiem.

Bīstamas var būt iekārtas, īpaši tās, kuras veido sīkus ūdens pilienus, kuri savukārt var saturēt legionellu:

• karstā un aukstā ūdens sistēmas;
• dušas un krāni;
• gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas;
• virpuļvannas;
• turku pirtis un saunas;
• dekoratīvas strūklakas u.c.
  Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks.

Faktori, kas veicina legionellu izdzīvošanu

Būtiskākais faktors, kas ietekmē legionellu izdzīvošanu apkārtējā vidē, ir ūdens temperatūra, jo pie +20°C un zemākas temperatūras tās nevairojas. Savukārt optimālā temperatūra legionellu augšanai ir 35-46°C. Virs 50°C baktērija arī vairs nevairojas un pat lēnām iet bojā. Virs 60°C tā iet bojā ļoti ātri, apmēram 2 minūšu laikā, savukārt virs 70°C legionellas nomirst uzreiz. Tāpēc Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece vērš uzmanību, ka ir jāuztur atbilstoša temperatūra ūdens sistēmā, kā arī tam, ka jebkura ūdens apgādes sistēma (Rīgas, Jūrmalas, Liepājas ūdens sistēmas u.c.) ir jādezinficē divas reizes gadā.

Kopumā, skatoties uz legionelozes klīnisko ainu, ziemā tā ir līdzīga gripas simptomiem.

Jo mājā vecāki ūdensvadi un caurules, jo lielāka iespēja, ka ir izveidojušies apstākļi, kas veicina legionellu izdzīvošanu un vairošanos. To ietekmēs organisko vielu klātbūtne - bioloģiskais aplikums uz virsmām, nosēdumi, kā arī rūsa caurulēs. Lai arī primārā profilaktiskā darbība ir ūdens temperatūra, problēmu var sagādāt arī kaimiņu nevīžība vai iespēju trūkums. Proti, ja visi dzīvokļu īpašnieki, kuru ūdens sistēma ir savienota ar citiem dzīvokļiem, nomainīs un uzstādīs jaunas caurules un ūdensvadus, bet vienā no šiem dzīvokļiem tas nebūs izdarīts, tad pasākumam nebūs nekādas jēgas, jo piesārņotais ūdens atkārtoti nonāks ūdens sistēmā.

Profilakse. Ko var darīt katrs iedzīvotājs?

Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz legionellu ikdienas uzraudzību, taču Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam. "Līdz ar to gadījumā, ja krāna ūdenī konstatē legionellas baktērijas, Veselības inspekcija seko līdzi, lai objekta apsaimniekotājs nodrošinātu ūdensvadu dezinfekciju," skaidro S. Muceniece.

Lai gan lielākā daļa profilakses pasākumu attiecas tieši uz namu apsaimniekotājiem, SPKC epidemiologi aicina arī iedzīvotājus rūpēties par pieejamām vietām mājoklī, kuras regulāri vajadzētu attīrīt no organiskā un neorganiskā aplikuma. Proti, jātīra un jādezinficē dušas galviņas, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot tās verdošā ūdenī.

Tāpat vismaz reizi nedēļā dažas minūtes ir jātecina gan karstais, gan aukstais ūdens krānos un dušās, īpaši, ja tos reti izmanto. Pēc ilgstošas prombūtnes, piemēram, ceļošanas, ūdens caurulēs ir sastāvējies, tāpēc tas pirms lietošanas jānotecina. Savukārt gaisa mitrinātājos un līdzīgās ierīcēs, kurām vajadzīgs ūdens, vienmēr jālej vārīts ūdens.

Konstatējot legionelozi, jāveic laboratoriskā izmeklēšana

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā vidēji reģistrē 33 legionelozes gadījumus gadā. Konstatējot saslimšanu, jāveic epidemioloģiskā izmeklēšana, kas ietver inficēšanās apstākļu noskaidrošanu, kā arī ūdens paraugu laboratorisko izmeklēšanu iespējamās inficēšanās vietās.

J. Perevoščikovs informē, ka, saņemot testēšanas rezultātus no laboratorijas, informāciju par datiem, ka cilvēks ir inficējies un ūdens ir piesārņots ar legionellām, standarta procedūrā paziņo apsaimniekotājam, ūdens piegādātājiem, kā arī Veselības inspekcijai, kurā atbilstoši normatīvā akta prasībām lūdz veikt dezinfekciju un informēt mājas iedzīvotājus, paskaidrojot, ko viņi var darīt profilakses nolūkā.

Slimības statistika šogad

Pašreizējā situācija liecina, ka slimībai nav viena perēkļa, proti, vienas mājas vai viena rajona, jo visi gadījumi ir atsevišķi. Piemēram, Rīgā šogad bijuši 8 gadījumi, taču no tiem 3 bija Vidzemes priekšpilsētā, 3 - Zemgales priekšpilsētā, 1 - Kurzemes rajonā, 1 - centra rajonā. Citviet tas ir 1 gadījums Jūrmalā, 1 - Stopiņu novadā un 1 - Aizkraukles novadā. Slimība nekoncentrējas vienā vietā, tā veidojas objektos, kuros ir paaugstināts risks.

No 11 šogad reģistrētajiem legionelozes slimniekiem 10 bija pieaugušie un 1 - bērns. Pieaugušo vecums ir no 36 līdz 92 gadiem (vidējais vecums 65 gadi). No visiem saslimušajiem 8 bija vīrieši un trīs sievietes. Trīs personas virs 55 gadiem diemžēl ir mirušas.