Ja mediķu prasības ne Saeimā, ne valdībā netiks uzklausītas, ārsti un māsas no pirmā jūnija atteiksies strādāt pagarināto normālo darbu laiku, kas var paralizēt medicīniskās palīdzības nodrošināšanu diennakts režīmā.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Māsu asociācija vakar pulcējās uz padomes sēdi, lai lemtu par aicinājumu visām arodorganizācijām apsvērt iespēju atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no šā gada 1. jūnija, ja netiks paaugstināta darba samaksa un atjaunots normāls darba režīms mediķiem, kur darbinieki, kuri strādā virs darba laika, saņem atbilstošu samaksu kā par virsstundām. «Mēs pieņēmām lēmumu sagatavot un iesniegt Saeimā rezolūciju ar prasību nekavējoties uzlabot situāciju veselības nozarē un nekavējoties palielināt darba samaksu medicīnā strādājošajiem, risinot pagarinātā normālā darba laika problēmu,» pastāstīja arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. «Ja mūsu prasības netiks uzklausītas, no 1. jūnija mediķi pārtrauks strādāt pagarinātā normālā darba laika režīmā, kas nozīmē, ka, visdrīzāk, diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību tā kā pašlaik vairs nevarēs nodrošināt.» V. Keris arī sacīja, ka līdz šim arodbiedrība jau rīkojusi pietiekami daudz prostesta akciju un piketu, taču nu šādu protesta formu laiks ir beidzies, «acīmredzot ir jārīkojas citādi».
Ārstniecības likums nosaka ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes autovadītājiem tiesības piekrist strādāt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Darba likuma izpratnē normāls darba laiks ir 40 stundas nedēļā un 160 stundas mēnesī. Arī citās profesijās darbinieki drīkst strādāt garāku darba laiku, taču par katru virsstundu likums paredz maksāt dubultā. Izņēmums Latvijā ir tikai mediķi. Šāda norma kā izņēmums attiecībā uz ārstniecības personām tika iekļauta likumā ekonomiskās krīzes gados, arī kā pagaidu norma. Mediķu arodbiedrībā atzīst, ka arodbiedrība šādai likuma normai 2009. gadā piekrita tāpēc, ka pretējā gadījumā ekonomiskās krīzes apstākļos darba roku trūkuma dēļ pastāvēja reāls ārstniecības procesa nepārtrauktības apdraudējums, bet tikai ar nosacījumu, ka tiek ievērots brīvprātības princips un atbilstīgi drošības pasākumi. Arodbiedrība vienlaikus esot aicinājusi likumdevēju rīkoties, lai iespējami drīz tiktu novērsts cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē, bet diemžēl tas netiek darīts joprojām.
Pirmie šogad sāka protestēt dzemdību speciālisti - ginekologi un vecmātes, jo nesagaidīja cerēto algu pielikumu, taču ar darba nosacījumiem un darba apmaksas sistēmu nav apmierināti ļoti daudzi mediķi. Latvijas Māsu asociācijas pārstāve Ilze Neparte uzskata, ka valstī nav izpratnes par situāciju veselības aprūpes nozarē. «Naudas pietiek citām nozarēm, bet, ja finansējums nepieciešams veselības aprūpei, tā tas aptrūkstas. Tā nav normāla situācija,» teica māsu pārstāve. Medicīnas darbinieki ir spiesti strādāt pagarināto normālo darba laiku, jo citādi ciestu pacienti - valsts finansētā veselības aprūpē trūkst mediķu, kā arī pašiem mediķiem ir jānodrošina sev iztika, ko, strādājot pašreizējā situācijā normālā darbā, nav iespējams izdarīt. Māsas šādus darba apstākļus salīdzina ar piespiedu darbu.
Arī tiesībsargs secinājis - notiek ārstniecības personu diskriminācija -, tāpēc apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā. Konkrētu lēmumu pieņems mēneša laikā. Veselības ministrija bija plānojusi no šā gada pakāpeniski sākt atcelt pagarināto normālo darba laiku, taču nozarei nepiešķīra nepieciešamo finansējumu, kas gadā ir vismaz četri miljoni eiro.