Brieduma gados – nopietnu attieksmi pret veselību

© depositphotos.com

Pārkāpt 50 gadu robežu nudien nav tik dramatiski, kā varbūt šķita jaunībā. Netrūkst piecdesmitgadnieku, kuri atzīst, ka šis viņu mūžā ir skaists posms, jo bērni aizvadīti patstāvīgā dzīvē, pats esi šo to sasniedzis, vari vairāk laika veltīt sev. Lai dzīvesprieks un enerģija neizsīktu arī turpmāk, arvien lielāku nozīmi iegūst rūpes par savu veselību.

Mūsu dzīvesveids

Ir zināma daļa patiesības ironiskajā apgalvojumā, ka līdz 40-50 gadu vecumam cilvēki dara visu, lai savu veselību sabojātu, bet pēc tam metas glābt to, kas vēl glābjams. Pat ja pašsajūta kopumā ir laba, piecdesmitgadnieks jau sāk just, ka dabas dotie resursi nav bezgalīgi un tos nevar tērēt ar vieglu roku kā daždien jaunībā. Ir jāsāk rūpēties par patērēto spēku atjaunošanu un jāpievēršas veselīga dzīvesveida principiem, kas ietver sevī gan fiziskas un garīgas aktivitātes, gan pareizu darba un atpūtas, nomoda un miega režīmu, kā arī harmoniskas attiecības ar apkārtējiem, iztiekot bez pastāvīgas spriedzes. Un, protams, būtiska loma ir pilnvērtīgam, sabalansētam uzturam, kas ļauj uzņemt visu organismam nepieciešamo.

Apzināties organisma vajadzības

Lai plānotu savu uzturu gudri, ir jāizprot, kādas katrā vecumposmā ir organisma vajadzības pēc vitamīniem un minerālvielām, ņemot vērā arī slodzi un dienas režīmu. Protams, ka mēs esam atšķirīgi. Kāds, vēl nesasniedzot pensijas gadus, jau ir pastāvīgs dažādu specialitāšu ārstu pacients un viņam jāsamierinās ar noteiktiem dzīvesveida ierobežojumiem. Vēl kāds tik ļoti pretojas domai par gadu ritējumu, ka, gribēdams citiem nodemonstrēt, cik jauns un brašs viņš jūtas, uzņemas pārmērīgu slodzi, ātri izdeg un iedzīvojas veselības problēmās. Ja cilvēkam ir bijušas kādas nopietnas sirds un asinsvadu problēmas, tad viņš jau ir nonācis mediķu redzeslokā, bet, ja tādas nav atgadījušās, ir pēdējais laiks padomāt par profilaksi. Vēl - jābūt informētam par dabiskajām pārmaiņām, kas notiek organismā menopauzē un andropauzē, lai varētu arī šajā mūža posmā parūpēties par dzīves kvalitāti. Katrā ziņā der ieklausīties savā organismā, ievērot veselīgu mērenību itin visās dzīves jomās un arī veikt ārstu ieteiktās veselības pārbaudes.

Vai ēdam veselīgi

Mēs dzīvojam tādos platuma grādos, kur uzņemt visus vitamīnus dabiskā veidā ir diezgan grūti. Ne vienmēr pārtika, ko lietojam ikdienā, nodrošina mūs ar vitamīniem un minerālvielām, kas organismam nepieciešami. Vislabākais veids, kā iegūt nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, ir labi sabalansēts uzturs, taču bieži mums ir nepieciešama palīdzība, un uztura bagātinātāji var būt lielisks veids, kā nodrošināt, lai organismam netrūktu neviena no svarīgām uzturvielām.

Latvijas uztura speciālisti, izglītojot sabiedrību, uzsver, ka jāēd vairāk svaigu augļu, dārzeņu un šķiedrvielām bagātu produktu, maksimāli atturoties no balto miltu izstrādājumiem, neveselīgiem saldumiem, gāzētām limonādēm, konserviem, ar E vielām bagātiem pusfabrikātiem un ātrās ēdināšanas uzņēmumu produkcijas. Ļoti labi, ja var ievērot regulāras ēdienreizes un ēst mājās gatavotas maltītes no svaigiem produktiem. It kā vienkārši nosacījumi, taču daudziem cilvēkiem ēdienkarte nebūt nav sabalansēta un veselīga uztura principiem atbilstoša. To nosaka gan ieradumi, kurus ar gadiem kļūst arvien grūtāk mainīt, gan ikdienas steiga un laika trūkums. Turklāt, cilvēkam kļūstot vecākam, viņa organismam nereti kļūst grūtāk no uztura pilnvērtīgi uzņemt un izmantot vitamīnus un minerālvielas. To ietekmē arī slimības un ēstgribas kritums. Tādēļ jāēd gudri, lai nodrošinātu sev visu vajadzīgo, nepieciešamības gadījumā lietojot arī piemērotus uztura bagātinātājus.

Izvēloties multivitamīnu kompleksu

Tā kā panākt organismam nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu daudzumu tikai ar veselīgu pārtiku ir ļoti grūti, multivitamīnu komplekss ir racionāls risinājums situācijā, kad cilvēks apzinās, ka viņš nesaņem visas vajadzīgās uzturvielas. Izvēlēties pareizo produktu ne vienmēr ir vienkārši, jo jāņem vērā lietotāja vecums, vispārējā veselība un uztura ieradumi, tādēļ vislabāk lūgt padomu ārstam vai farmaceitam. Ir svarīgi, lai multivitamīnu sastāvs būtu sabalansēts un visu tajā iekļauto komponentu devas atbilstu dienā ieteicamajām normām. Te nekādā gadījumā neder princips «jo vairāk - jo labāk», jo, haotiski sakopojot vienā tabletē vai kapsulā pēc iespējas vairāk dažādu sastāvdaļu, uz vēlamo efektu cerēt nevar.

Cilvēki atzīst, ka, izvēloties šādus produktus, viņi lielu uzmanību pievērš arī zīmolam un pirmām kārtām meklē to, kas jau pazīstams un nav licis vilties. Vieni no tādiem ir Skandināvijas zīmols LIVOL Multi - augstākās kvalitātes vitamīnu un minerālvielu produkti, kas, ievērojot visstingrākās kvalitātes prasības, tiek ražoti kopš 1959. gada. Uzticamība šim zīmolam tiek nodota no paaudzes paaudzē, un to iecienījuši arī Latvijas iedzīvotāji. Katra sastāvdaļa LIVOL produktos pievienota pamatotās devās un ar noteiktu mērķi, katrai vecuma grupai izstrādāti atšķirīgi multivitamīnu veidi.

LIVOL Multi 50+

Uztura bagātinātājs ar 20 vērtīgu vitamīnu un minerālvielu kombināciju, kas īpaši izstrādāts cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. LIVOL produktu ražošanā tiek izmantota inovatīva EC (enteric coating) tehnoloģija. Tabletes tiek pārklātas ar īpašu slāni, kas nodrošina, ka katra tabletēs esošā aktīvā viela izšķīst tieši tur, kur nepieciešams. Tas garantē maksimālu vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanos un iedarbību.

Rūpējoties par lietotāju ērtībām, ražotāji veikuši pētījumu arī par tablešu izmēriem, formu un proporcijām. Rezultātā radītas īpašas mandeļveida tabletes, kuras ir ļoti ērti norīt.

***

Der zināt

• Arī cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma joprojām būtiska uzturviela ir kalcijs. Lai kalcijs, kas uzņemts ar uzturu, organismā tiktu pilnvērtīgi izmantots, ir nepieciešama D vitamīna klātbūtne. Tas nodrošina kalcija uzkrāšanos kaulos, stiprina kaulu sistēmu. Kalcija un D vitamīna trūkuma dēļ attīstās osteoporoze.

• Jāuzņem pietiekami daudz magnija, kas aizsargā no sirds un asinsvadu slimībām, pazemina asinsspiedienu un tiek dēvēts par šūnu dabisko nomierinātāju. Ja uzturā trūkst magnija, ir apgrūtināta D vitamīna sintēze ādā saules staru ietekmē un arī ar uzturu uzņemtais D3 vitamīns netiek pilnvērtīgi izmantots.

• Pēc 50 gadu vecuma cilvēka organismā sāk veidoties B grupas vitamīnu (B2, B6, B12) deficīts, trūkst arī folskābes, D un C vitamīnu, kalcija un selēna. Hronisks B6 vitamīna, folskābes, magnija un selēna trūkums palielina sirds un asinsvadu slimību risku.

• Vārīšanas laikā A vitamīna zudumi produktos var sasniegt pat 80%. A vitamīns ir arī jutīgs pret gaismu.

• Daļa gados vecāku cilvēku cieš no B6 vitamīna trūkuma, kas var radīt nogurumu, mazasinību, muskuļu krampjus, ādas problēmas un depresiju.

• Jārūpējas arī par acu veselību. Jo augstāka vitamīnu - antioksidantu (A, C, E) koncentrācija asinīs, jo zemāks ir kataraktas risks. Mūža otrajā pusē redzes pasliktināšanās var būt saistīta arī ar deģeneratīvām izmaiņām acs tīklenē. Šīs patoloģijas attīstības risku var mazināt, regulāri lietojot C un E vitamīnus un cinku.

• Labai smadzeņu un nervu sistēmas darbībai nepieciešams B1, B6, B12 un C vitamīns, kā arī pantotēnskābe. Liela nozīme ir garīgai aktivitātei - ieteicams regulāri apgūt jaunu informāciju un iemaņas, mācīties svešvalodas u. c.

• Atbalstu imūnsistēmai sniedz cinks, selēns, C, B6, B12 un D vitamīns.

• Cilvēki, kuri nelieto uzturā gaļu, zivis un olas, bieži vien ir pakļauti B12 vitamīna deficīta riskam, viņi arī saņem maz pilnvērtīgu olbaltumvielu, D vitamīna, kalcija, dzelzs un cinka.

• Kafijas cienītājiem nereti trūkst B grupas vitamīnu, īpaši B1. Kafija arī tiek pieskaitīta produktiem - «kalcija zagļiem», kuri pastiprināti piesaista un izvada no organisma kalciju.

• Vārot kartupeļus, lielākā daļa C un B grupas vitamīnu nonāk vārīšanas ūdenī, tāpēc to nevajag noliet, bet izmantot, piemēram, mērcei vai zupai.

• Smēķētājiem nepieciešams īpaši daudz C vitamīna. Aprēķināts, ka viena izsmēķēta cigarete rada 70 mg C vitamīna zudumu - aptuveni tik, cik ir vienā apelsīnā. Vēl labāk, protams, smēķēšanu atmest.

*

Promo raksts tapis sadarbībā ar SIA Orkla Health



Veselība

Lundas universitātes Zviedrijā eksperti pētījuši dažādu saldumu veidu ietekmi uz risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Darba rezultāti tika publicēti žurnālā “Frontiers in Public Health”.

Svarīgākais