2.lapa
Tas, kāpēc paleolīta diēta tiek cildināta kā “vislabākā” arī mūsdienu cilvēkam, tiek pamatots ar ģenētisku pielāgošanos akmens laikmeta uzturam. Proti, tiek uzskatīts, ka izmaiņas cilvēka organismā kopš tā laika esot diezgan minimālas, tāpēc visoptimālākais mūsu organismam esot akmens laikmeta uzturs.
Diētas proponenti uzskata, ka akmens laikmeta uzturs bijis daudzreiz vērtīgāks salīdzinot ar to, ko mēs ēdam šodien. Paleolīta ērā ēdieni bijuši bagāti ar šķiedrvielām, antioksidantiem, vitamīniem, omega-3 taukskābēm, mononepiesātinātajiem taukiem un zema glikēmiskā indeksa ogļhidrātiem. Šīs visas vielas veicina labu veselību, pretēji tādiem ēdieniem kā rafinēti cukuri un graudaugi, trans taukskābes, sāls, augsta glikēmiskā indeksa ogļhidrāti un rūpnieciski ražoti produkti, no kā liela daļa cilvēku pārtiek mūsdienās. Rūpnieciski izveidotie un rafinētie produkti, savukārt, var veicināt svara pieaugumu, sirds slimību, diabēta un daudzu citu veselības problēmu pieaugumu. Akmens laikmeta cilvēkiem šādu hronisku problēmu nebija, tāpēc ir iemesls uzskatīt, ka konkrētais uztura režīms pasargā cilvēka organismu no slimībām.
Kādos gadījumos šī diēta nederēs ?
Ja gaļa netiek ēsta morālu, ētisku vai kādu citu apsvērumu dēļ.
Ja graudaugi un to produkti (piemēram, klijas) tiek lietotas uzturā, lai normalizētu vēdera izeju.
Cilvēkiem, kas nespēj vai nav gatavi atvēlēt lielākus līdzekļus kvalitatīvas pārtikas iegādei, būs grūti izpildīt diētas prasības.
Pie nieru darbības problēmām un purīnu vielmaiņas traucējumiem (piemēram, podagras slimniekiem), paleolīta diētas ēdienkarte nav ieteicama.
Visbeidzot, šī diēta nederēs arī tiem, kas negrib sevi ierobežot ar konkrētu produktu klāstu.
Avots: topivesels.lv