Aizkrauklē bērns, iespējams, saslimis ar leģionāru slimību

Aizkraukles novada pašvaldība šonedēļ saņēmusi signālu par iespējamu leģionāru slimības inficēšanās gadījumu kādā no Aizkraukles pilsētas daudzdzīvokļu namiem, kur esot saslimis bērns, informē pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Bistere.

Balstoties uz iegūto neoficiālo informāciju, pašvaldība un iesaistītie uzņēmumi ir sākuši profilaktiskos pasākumus šīs slimības izraisošās baktērijas likvidēšanā. Vienlaikus pašvaldība gaida oficiālu informāciju un ieteikumus no šo slimību uzraugošajiem dienestiem, lai plašāk un veiksmīgāk varētu pasargāt sava novada iedzīvotājus šajā situācijā.

Ar pašvaldības uzņēmuma SIA "Lauma A" pārstāvja piedalīšanos Lāčplēša ielā 9 noņemti ūdens paraugi, jo pastāv aizdomas, ka šajā mājā mītošs bērns ir ieguvis legionelozes infekciju.

Savukārt šodien saslimušā mazuļa ģimenes pārstāvji ieradās domē un apliecināja, ka tik tiešām aizdomas par šo slimību pastāv, taču joprojām gan ģimene, gan pašvaldība un tās uzņēmumi "Lauma A", "Aizkraukles ūdens" un "Aizkraukles siltums" nav saņēmuši nekādu oficiālu vēstuli par analīžu rezultātiem no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), skaidroja Bistere.

Pēc tikšanās ar sasirgušā bērna ģimeni Aizkraukles novada pašvaldība sazinājās ar SPKC pārstāvjiem, kuri apliecināja, ka oficiāla vēstule ir tapusi, šodien parakstīta un izsūtīta, taču līdz oficiālās informācijas saņemšanai Aizkraukles novadā iesaistītās iestādes un adresāti oficiāli nedrīkst rīkoties.

Lai ierobežotu iespējamo slimības izplatību, veikti profilaktiski pasākumi Aizkraukles novada ūdensapgādes tīklā, lai iznīdētu legionelozes izraisošās baktērijas, proti, naktī no ceturtdienas uz piektdienu jau ir skaloti ūdensvadi ar paaugstinātas temperatūras ūdeni.

Savukārt Lietuvas Nacionālā sabiedrības veselības centra (NVSC) Viļņas departaments lūdzis sasaukt galvaspilsētas Ārkārtējo situāciju komisijas sēdi saistībā ar tā dēvētās leģionāru slimības perēkļu konstatēšanu vismaz divās daudzdzīvokļu mājās pēc tam, kad šī slimība prasījusi kādas sievietes dzīvību Žirmūnu mikrorajonā.

Informāciju par šo nāves gadījumu NVSC saņēma janvāra nogalē, bet februāra sākumā tika saņemts apstiprinājums, ka attiecīgās mājas karstā ūdens apgādes sistēmā atrasti legionelozes izraisītāji.

Uzņēmumam "Adminsta", kas šo sistēmu pārrauga, tika uzdots veikt termošoku - uzkarsēt ūdeni līdz temperatūrai, kurā legionellas iet bojā, tomēr atkārtotas analīzes vēlreiz uzrādīja šo mikroorganismu klātbūtni, kas lika domāt, ka termošoks nav veikts, kā pienākas. Trešdien tika dots rīkojums mājai atslēgt karsto ūdeni, bet tas tiks darīts tikai pēc atkārtotas termošoka veikšanas.

Ceturtdien NVSC saņēma laboratorijas apliecinājumu, ka tai pašā rajonā ar legionellām inficēta vēl viena tās pašas firmas aprūpēta nama ūdensapgādes sistēma. Šai namā februārī ar legionelozi inficējusies kāda 78 gadus veca sieviete.

Departaments pašlaik veic epidemioloģisku pētījumu saistībā ar kāda vīrieša nāvi no šīs slimības Lazdīnu mikrorajonā, Viļņas pretējā pusē. Par šo nāves gadījumu informācija saņemta 6.martā, bet karstā ūdens analīžu rezultāti gaidāmi tikai nākamās nedēļas otrajā pusē.

Informācija SPKC mājaslapā liecina, ka leģionāru slimībai raksturīgs straujš sākums, cilvēka temperatūra paaugstinās līdz 39-40,5 grādiem, novērojamas vispārējas intoksikācijas pazīmes, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi, kā arī caureja.

Infekcijas avots ir legionellu baktēriju saturošs ūdens. Cilvēks var inficēties, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām.

Lai izvairītos no inficēšanās dzīvesvietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem plus 20 grādiem pēc Celsija, bet karstā - virs 50 grādiem pēc Celsija.

Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai duša. Tāpat baktērijas vairojas cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.