Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi nav pārāk veselīgi: 22% ēd pie televizora vai datora, 15% maltīti mēdz ieturēt vēlu vakarā, 12% ēd steigā, un vēl 12% regulāri pārēdas. Tādi ir Lielā Latvijas veselības testa rezultāti.
Lielais Latvijas veselības tests*, ko veica Euroaptieka un kurā piedalījās vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju, notika no 6. līdz 31. janvārim. Tā rezultātus komentē diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Uzturzinātne vadītāja Lolita Neimane, ģimenes ārste Dārta Miķelsone (Capital Clinic Riga) un ārste psihoterapeite Gunta Andžāne (Bērnu veselības centrs).
Tikai 7% jūtas ļoti labi
Ar devīzi Kā jūtas Latvija? veiktajā pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā puse (53%) Latvijas iedzīvotāju savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju, tostarp daudzi atzīst, ka ikdienā bieži jūtas saspringuši. Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto jūtas slikti, un tikai 7% savu dzīves kvalitāti novērtējuši kā ļoti labu. Augstāks kopvērtējums ir sievietēm vecumā no 26 līdz 35 gadiem, zemāks vērtējums ir vīriešiem vecumā no 46 gadiem. Pieaugot ķermeņa masas indeksam (ĶMI), dzīves kvalitātes pašnovērtējums samazinās.
Pozitīvu tendenci uzrāda iedzīvotāju paradumi attiecībā uz naktsmieru - tam testa dalībnieki velta vidēji 7,5 stundas. Arī ūdeni patērē gana daudz - vidēji 5,4 glāzes dienā, un kopumā ikdienā vairāk ūdeni dzer vīrieši vecumā līdz 35 gadiem. Kļūstot vecākiem, ūdens patēriņš samazinās. Lai gan, kā norāda diētas ārste Lolita Neimane, 5,4 glāzes pilnīgi noteikti ir par maz, jo jau 10 gadus Latvijā ir apstiprināti veselīga uztura ieteikumi, kuros teikts, ka cilvēkam dienā jāizdzer 8 glāzes ūdens. Un uz to noteikti būtu jātiecas. Ģimenes ārste Dārta Miķelsone uzskata, ka ūdens lietošana ikdienā jāizveido kā ieradums - līdzīgi kā ik rītu iztīrām zobus, reizi stundā jāizdzer glāze ūdens.
25 grami cukura dienā
Dominējoši liels ir saldumu patēriņš ikdienā, jo īpaši vecuma grupā līdz 25 gadiem. Sievietēm lielāks ir konfekšu un šokolādes patēriņš, kas ir enerģijas līdzsvara un laimes hormona nodrošinātājs, bet vīriešiem patīk viss, kas ir cukurots, tostarp saldināti atspirdzinoši dzērieni. «Šeit noteikti būtu jārunā par gramiem, jo Pasaules Veselības organizācija ļoti konkrēti pasaka, ka tie ir 25 grami cukura dienā pieaugušajam, ko nevajadzētu pārsniegt, un bērnam tie ir 12-15 grami,» uzsver Lolita Neimane. Viņasprāt, ļoti pozitīvi cukura lietošanas daudzumu var ietekmēt, pastāstot, kur un kādā daudzumā tas ir sastopams. Neminot konkrētu ražotāju, dietas ārste norāda, ka, piemēram, puslitrā limonādes ir 50 grami cukura, savukārt divu litru pudelē, ko akcijas brīžos piedāvā divas par vienas cenu, ir 424 grami cukura, un bērnam tā ir mēneša deva. «Ļoti daudz cukura ir arī jogurtos, brokastu pārslās, biezpiena sieriņos. Daudzos produktos, par ko domājam, ka tie ir ļoti veselīgi.»
Kāpēc cukuru vajadzētu patērēt mazāk? Lolita Neimane uzskaita: pirmkārt, zobu veselības dēļ, otrkārt, liekā svara problēmu dēļ, kas mūsdienās ir ļoti aktuāla problēma bērnu, pusaudžu un jauniešu vidu, un, treškārt, lai izvairītos no II tipa cukura diabēta riska. «Daudzi cilvēki nez kāpēc uzskata, ka šokolāde vai cepumi, kas nolikti līdzās datoram, nav ēdiens - ka tā ir nekaitīga piedeva datoram, ka tas neskaitās.»
22% ēd pie televizora
Ne pārāk veselīgi ir aptaujāto iedzīvotāju ēšanas paradumi: 22% ēd pie televizora vai datora, un visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecuma grupā līdz 35 gadiem. Savukārt 15% maltīti mēdz ieturēt vēlu vakarā. Lielākais vēlo ēdāju īpatsvars ir grupā no 45 līdz 55 gadiem.
«Manuprāt, sabiedrība arvien vairāk domā, ko ēd, mēģina samazināt cukura patēriņu, cenšas ēst sabalansēti, un mēs, ārsti, uz to arī mudinām. Un tomēr mēs drusciņ par maz runājam par ēšanas paradumiem un ēšanas kultūru - cik nozīmīgi ir apsēsties pie galda un visiem kopā paēst brokastis, vakariņas un darīt to nesteidzīgi. Tas, iespējams, būtu nedaudz vairāk jāuzsver,» domā ģimenes ārste Dārta Miķelsone. Viņa uzskata, ka vairāk uzmanības būtu jāpievērš videi, kur aktīviem cilvēkiem paēst - piemēram, darbavietās būtu jānodrošina iespēja vai nu pagatavot veselīgu maltīti, vai vismaz uzsildīt līdzi paņemtās iepriekš pašu pagatavotās pusdienas. «Mainot šo attieksmi, varbūt arī mainītos šādu testu rezultāti un tik daudz cilvēku neēstu steigā un pie datora,» domā ģimenes ārste.
«Ēst pie datora vai televizora jau ir sava veida atkarība. Ja vēl uzskaitām visu to neveselīgo, ko ēdam pie datora vai televizora, tā ir jau dubulta atkarība,» uzsver ārste psihoterapeite Gunta Andžāne. Turklāt tas, ka cilvēki regulāri pārēdas, saistīts ar zināma veida mierinājumu, kas tādā veidā tiek kompensēts.
«Pusdienās ēst trīs ēdienus, manuprāt, ir padomju laika atlieka, bet baidīties ēst pēc sešiem jau sen vairs nav modē, jo tas ir laiks, kad atnākam mājās un kopā ar ģimeni varam paēst,» saka Lolita Neimane. Viņasprāt, varbūt tieši pusdienās vajadzētu ēst mazāk, jo pēc tam ejam taču atpakaļ sēdēt pie datora, bet vakariņās - kopīga maltīte kopā ar ģimeni.
Sporto retāk nekā reizi mēnesī
Satraucoši ir dati par fiziskajām aktivitātēm ikdienā: puse aptaujāto jeb vairāk nekā 22000 iedzīvotāju atzīst, ka sporto retāk nekā reizi mēnesī. Kritiski maz sportisku aktivitāšu veic aptaujātie iedzīvotāji 36 līdz 45 gadu vecumā, kad nesporto 57% sieviešu un 52% vīriešu.
«Ņemot vērā kardiovaskulāro slimību procentu mūsu sabiedrībā, jāsporto ir daudz vairāk,» uzsver ģimenes ārste Dārta Miķelsone. Viņa domā, ka treniņiem nav obligāti jābūt augstas intensitātes, bet mērenas intensitātes treniņi ir ieteicami tieši tām vecuma grupām, kas, kā liecina testa rezultāti, no sportošanas jau sāk atteikties. «Un tomēr man liekas, ka sportot kļūst arvien modernāk - populāras kļūst gan dažādas jauno māmiņu aktivitātes, gan skriešanas, gan skrituļošanas un velo maratoni. Cits jautājums, cik sagatavoti cilvēki ir šīm sacensībām. Bet tāda tendence sabiedrībā ir vērojama, ka sportot ir nepieciešami un labi.»
* Tests tapis sadarbībā ar Viļņas universitātes Sabiedrības veselības institūtu tā direktora profesora Rimanta Stuka vadībā
***
Lielā Latvijas veselības testa rezultāti
ĒŠANAS PARADUMI
• 22% ēd pie datora vai televizora - visvairāk pie datora un TV ēd cilvēki vecumā līdz 35 gadiem
• 15% ēd vēlu vakarā - lielākais vēlo ēdāju īpatsvars ir grupā no 40 līdz 55 gadiem
• 12% ēd steigā - steidzīgā ēšana ir izteikta vecumā no 26 līdz 45 gadiem
• 12% regulāri pārēdas - tas raksturīgi cilvēkiem ar paaugstinātu ĶMI
• Tikai 39% ēd nesteidzoties
KĀ CILVĒKI LATVIJĀ PAVADA SAVU DARBA DIENU?
• 35% daudz sēž - sēdošu darbu pārsvarā dara sievietes vecumā līdz 45 gadiem
• 34% sēž un kustas
• 19% diezgan daudz kustas - tie, kuri sēž un arī kustas, pamatā ir vecuma grupā no 16 līdz 25 gadiem un 56+
• 11% strādā fizisku darbu - fizisku darbu dara galvenokārt vīrieši vecumā no 26 līdz 45 gadiem
ALKOHOLA PATĒRIŅŠ
• Vīnu lielākā apjomā lieto sievietes - vīna lielākais patēriņš ir vecuma grupā no 26 līdz 45 gadiem
• Alu un stipro alkoholu lielākā apjomā lieto vīrieši - lielākais alus patēriņš ir vecuma grupā no 16 līdz 35 gadiem
• Gatavos kokteiļus vairāk lieto vecumā no 16 līdz 25 gadiem «Glāze vīna jeb 150 ml pie pusdienām nekaitē, bet nereti arvien lielākās glāzēs ielīst arvien vairāk vīna... Katrā ziņā ir jāatceras, ka glāze vīna nav 750 ml,» uzsver diētas ārste Lolita Neimane
SMĒĶĒŠANA
• 18% smēķē - lielākais smēķētāju īpatsvars ir starp vīriešiem vecumā no 26 līdz 45 gadiem un sievietēm no 16 līdz 25 gadiem
• 8% dažkārt smēķē
• 65% nesmēķē
• 3% nesen atmetuši smēķēšanu
• 7% saskaras ar cilvēkiem, kuri smēķē
ZOBU KOPŠANA
• 44% zobus tīra vienreiz dienā
• 65% nelieto zobu diegu
• 74% nelieto mutes skalojamo līdzekli
• Lielākā daļa respondentu zobu birsti maina ik pēc 2-3 mēnešiem
• Gandrīz 1500 aptaujāto zobus netīra vispār
MIEGA PARADUMI
• 35% guļ 8 stundas
• 30% guļ 7 stundas
• 17% guļ 6 stundas
• 3% guļ 5 stundas
• 3% guļ 10 stundas
• 1% guļ 4 vai 11 stundas
• Lielā Latvijas veselības testa dalībnieki guļ vidēji 7,5 stundas
• Nedaudz ilgāk guļ iedzīvotāji vecuma grupā virs 35 gadiem«Jo ilgāk izdodas pagulēt, jo lielāka iespēja ilgāk palikt slaidam,» norāda Lolita Neimane
PĀRVIETOŠANĀS NO PUNKTA A UZ PUNKTU B
• 39% ar automašīnu - ar auto vairāk brauc vīrieši vecumā no 26 gadiem
• 31% kājām - kājām vairāk staigā sievietes
• 26% izmanto sabiedrisko transportu - vairāk ar sabiedrisko transportu pārvietojas aptaujātie līdz 25 gadiem un pēc 56 gadiem
• 4% ar velosipēdu
FIZISKĀS AKTIVITĀTES
• 50% sporto retāk nekā reizi mēnesī
• 22% sporto vairākas reizes nedēļā
• 13% sporto reizi nedēļā
• 8% sporto vairākas reizes nedēļā
• 7% sporto katru dienu
• Visaktīvāk sporto vīrieši vecuma grupā no 16 līdz 25 gadiem
• Arvien vairāk no fiziskajām aktivitātēm atteikties sāk sievietes vecuma grupā no 26 līdz 35gadiem
• 36 līdz 45 gadu vecumā vispār nesporto 57% sieviešu un 52% vīriešu
• Ļoti reti sporto aptaujātie, kuriem ir liekais svars (ĶMI>25)