EK: veselības rādītāji ļoti slikti

Publiskie izdevumi veselības aprūpei Latvijā ir ārkārtīgi mazi, tas ierobežo pieejamību veselības aprūpei un rada korupcijas riskus, secinājusi Eiropas Komisija (EK) ziņojumā par Latvijas progresu reformu veikšanā. EK ziņojums aptver ekonomiskās un sociālās situācijas vērtējumu Eiropas Savienības dalībvalstīs, un situācija Latvijas veselības aprūpes sistēmā ne pirmo gadu no Eiropas ekspertiem saņem kritiskus vārdus.

Tieši veselības sistēmas reformām Latvijai ir dota atlaide pusprocenta apmērā no IKP tuvākajiem trim gadiem, 2017. gadā Latvija var izmantot 0,1 procentu no IKP, reālos skaitļos tie ir vairāk nekā 34 miljoni eiro, kurus valdība jau nolēmusi izlietot onkoloģijas jomas sakārtošanai, rindu mazināšanai uz veselības pakalpojumu saņemšanu. EK ziņojumā norāda, ka «šiem pasākumiem, šķiet, ir pozitīva ietekme uz publisko finansējumu vidējā termiņā, kaut gan iestādes varētu šo ietekmi izklāstīt skaidrāk».

Kādu situāciju EK eksperti redz Latvijā? Diemžēl šāgada ziņojums visai maz atšķiras no pagājušā gada ziņojuma, jo situācija ir nemainīgi slikta, tiesa, ar atsevišķiem izņēmumiem. «Veselības rādītāji joprojām ir slikti, un vēl ir jāveic daudz uzlabojumu,» teikts ziņojumā. Paredzamais mūža ilgums un veselīgas dzīves gadu skaits ir viens no zemākajiem ES. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu veselības aprūpes vajadzības netiek apmierinātas, jo īpaši izmaksu dēļ, un šis rādītājs ir viens no augstākajiem Eiropā. Uz jautājumu, kāpēc jūs neejat pie ārsta, cilvēki atbild: pārāk dārgi vai jāgaida, kamēr pienāks rinda. Veselības pasliktināšanās rada jautājumus par veselības aprūpes sistēmas efektivitāti. Novēršamās mirstības rādītājs Latvijā ir visaugstākais ES, bet ar profilaksi novēršamās mirstības rādītājs ir otrs augstākais ES. Šie dati norāda uz nepieciešamību uzlabot aprūpes efektivitāti un kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz sirds un asinsvadu slimībām, kas ir pamatā 57 procentiem no visiem nāves gadījumiem.

Veselības aprūpes pieejamību ļoti ierobežo lieli pacientu tiešie maksājumi (izdevumi, kas jāmaksā pašam pacientam pārsniedz trešdaļu visu izdevumu un ir praktiski lielākie visā ES). Publiskie (valsts budžeta) izdevumi veselības aprūpei ir ārkārtīgi mazi, ES vidējais rādītājs ir divreiz lielāks. Turklāt zemos izdevumus vēl kontrolē kvotu sistēma, kas nav pietiekami saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un ir balstīta uz novecojošiem izmaksu aprēķiniem. «Šī sistēma nozīmē valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu nevienmērīgu sadalījumu, jo, tiklīdz pakalpojumu skaits sasniedz noteikto robežvērtību, pacientiem par pakalpojumu ir jāveic tieši maksājumi vai jāgaida līdz nākamajam gadam,» teikts ziņojumā, uzsverot, ka pieejas ierobežojumi un veselības pakalpojumu necaurskatāms publiskais finansējums rada korupcijas riskus. Pacienti, visticamāk, veiks neoficiālus maksājumus, lai pavirzītos uz priekšu pacientu rindā vai saņemtu privileģētu attieksmi. To pacientu skaits, kuri ziņo, ka izmantojuši neoficiālus maksājumus, dāvanas vai paziņas, pārsniedz ES vidējo rādītāju.

EK arī iezīmē veselības aprūpes darbaspēka problēmu, īpaši medicīnas māsu skaita ziņā, kas ir trešais zemākais rādītājs ES. EK arī secina, ka, visticamāk, pieprasījums pēc veselības aprūpes ilgtermiņā palielināsies, radot papildu spiedienu uz valsts izdevumiem. Tas saistīts ar sabiedrības novecošanos (izdevumi palielināsies par 1,8 procentiem no IKP laika posmā līdz 2060. gadam). Riskus publisko finanšu ilgtspējai var ierobežot, nodrošinot jebkāda veselības aprūpes izdevumu palielinājuma izmaksu efektivitāti.

***

Fakti

Iedzīvotāju neapmierinātās vajadzības pēc veselības pakalpojumiem

(% no aptaujāto cilvēku skaita)

• Kā iemesli tiek minēti: pārāk dārgi, pārāk tālu, ilgs gaidīšanas laiks un arī citi iemesli

• Latvijā visbūtiskākais iemesls - veselības pakalpojumu dārdzība

Vidēji

Eiropas Savienībā 7%

Latvijā 18%

Igaunijā 13%

Lietuvā 6%

Avots: Eiropas Komisijas ziņojums