Austrumu slimnīcas vadītājas pienākumus pildīs Egita Pole

© Ilze Zvēra, F64 Photo Agency

Lai nodrošinātu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes rīcībspēju, 23. februārī notikušajā ārkārtas dalībnieku sapulcē Austrumu slimnīcas kapitāla daļu turētājs Veselības ministrija pieņēma lēmumu par slimnīcas valdes priekšsēdētāju iecelt Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Egitu Poli, informē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca.

Šodien Egita Pole ik rīta operatīvajā sanāksmē tikās ar Austrumu slimnīcas stacionāra „Gaiļezers” terapeitiskā bloka ārstiem, pēc tam - ar administrācijas struktūrvienību direktoriem.

Tiekoties ar ārstiem, Egita Pole uzsvēra: „Veselības ministre Anda Čakša ir gatava aktīvi iesaistīties un palīdzēt Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai risināt samilzušās problēmas. Mans mērķis ir nodrošināt, lai jums būtu ērts darbs un nekas nepasliktinātos. Valde strādā mediķu labā, bet mediķi strādā pacientu labā.”

Pole uzsvēra, ka veselības ministre vēlas panākt, lai ārstu vidējā alga sasniegtu 1700 eiro, māsu - 60 procentus no šīs summas, bet zemākā medicīnas personāla - 40 procentus.

Tiekoties ar administrācijas struktūrvienību direktoriem, Egita Pole uzdeva nedēļas laikā sagatavot priekšlikumus, lai padarītu administrācijas darbu efektīvāku, nodrošinot nepieciešamo atbalstu ārstniecībai un pacientu vajadzībām.

Kā informēja Veselības ministrija, uz vakantajiem slimnīcas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem tiks izsludināts publisks konkurss.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, kas nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu, attīstīta inovācijas un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai. Katru gadu Austrumu slimnīcā veselības aprūpes pakalpojumus stacionāri saņem aptuveni 70 000 pacientu un ambulatori - vairāk nekā 300 000 pacientu.

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais