Ādas vēzis ir viens no visvieglāk novēršamajiem audzējiem. Tā ir vienīgā vēža forma, ko var redzēt, ko var viegli pamanīt, un tā nozīmīgāko riska faktoru – ultravioletā (UV) starojuma iedarbību – var ierobežot. Turklāt, ja to atklāj agrīnā stadijā, ādas vēzis ir veiksmīgi izārstējams.
Kas ir ādas vēzis, kādi ir šā audzēja veidi, kā tos diagnosticē un kādas ir ārstēšanas iespējas šodien, stāsta VC4 speciālisti: Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Tatjana Sidorčika, dermatoveneroloģe Alīna Štukerte, Juglas klīnikas onkologs, mamologs, ķirurgs Andrejs Srebnijs un onkoloģe, ķīmijterapeite Aija GeriņaBērziņa.
Stabilā pirmajā pozīcijā
Gadu no gada dermatologi nebeidz atkārtot: nelaid vēzi sev klāt, negaidi un nepadodies, tas ir uzveicams! Slimību profilakses un slimību kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka ādas vēzis joprojām ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā, turklāt Latvijā no visiem ļaundabīgā audzēja veidiem tas ierindojas stabilā pirmajā pozīcijā. Saslimšana ar ādas vēzi Latvijā un arī citur pasaulē pieaug ātrāk nekā ar jebkuru citu vēža formu. Katru gadu Latvijā ādas vēzi konstatē apmēram diviem tūkstošiem cilvēku, bet kopumā mūsu valstī ar ļaundabīgo ādas vēzi sirgst vairāk nekā 10 000 pacientu. Turklāt ievērojami ir pieaudzis saslimušo skaits ar melanomu - 2015. gadā šī agresīvā ādas vēža forma tika konstatēta 224 pacientiem, tostarp arī sešus gadus jaunai meitenītei.
«Liela nozīme ir cilvēku izglītošanā - ka šī saslimšana var būt ļoti bīstama, tomēr ir ārstējama. Tāpēc ir jāiet pie ārsta, nebaidoties, ka var tikt uzstādīta arī slikta diagnoze,» saka dermatoveneroloģe Alīna Štukerte. Viņa savā praksē pārliecinājusies, ka, jautājot pacientam, kāpēc ar konkrētām sūdzībām viņš nav savlaicīgi vērsies pēc palīdzības pie ārsta, atbilde ir, ka baidījies izdzirdēt sliktāko diagnozi. «Bet, ja sliktā diagnoze tiks uzstādīta laikus, nebūs tik slikti - vēl varēs kaut ko darīt. Jo arī melanoma, izoperēta pirmajā stadijā, tiek izārstēta 90% gadījumu.»
Pieaug nāves gadījumu skaits
«Izšķir vairākus audzēju veidus, kuri veidojušies no atšķirīgām šūnām: bazalioma veidojas no bazālās membrānas šūnām, plakanšūnu vēzis veidojas no daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnām, savukārt melanoma veidojas no melanocītiem - šūnām, kas veido pigmentu. Tieši melanoma ir pats agresīvākais ādas audzējs, kas ievērojami saīsina cilvēka mūžu,» skaidro Alīna Štukerte. Viņa pauž bažas, ka, neskatoties uz to, ka uzlabojas diagnostikas un ārstēšanas iespējas, pieaug arī šīs slimības izraisīto nāves gadījumu skaits: piemēram, ar melanomu mirušo skaits Latvijā 15 gadu laikā ir trīskāršojies (to vidū ir arī četrus gadus vecs bērns). 2015. gadā melanoma dzīvību laupīja 85 pacientiem, bet ar citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem mira 44 cilvēki, kas ir rekordliels skaits. Turklāt SPKC dati liecina, ka ar ādas ļaundabīgo audzēju saslimst arvien gados jaunāki cilvēki - ja agrāk saslimstību ar ādas vēzi varēja novērot galvenokārt 70-80 gadu veciem pacientiem, tad tagad daļa pacientu ir arī nedaudz virs 30 gadiem. Turklāt ādas vēzis ir diagnosticēts arī zīdainītim.
Dermatoloģe Tatjana Sidorčika uzskata: tas daļēji skaidrojams ar Latvijas iedzīvotāju gaišās ādas īpatnībām un nelabvēlīgo ārējās vides faktoru, galvenokārt UV starojuma radīto ādas bojājumu. «Jo ādas vēža attīstību veicina uzturēšanās saules gaismā - gan dabiskā, gan mākslīgā, piemēram, solārijā. Diemžēl cilvēki ikdienā pietiekami nenovērtē ultravioletā starojuma kaitīgumu, kā arī, ja konstatē kādus ādas veidojumus, tiem nepievērš pietiekamu uzmanību un laikus neārstē. Tas arī noved pie šādas bēdīgas statistikas,» domā Dr. Tatjana Sidorčika. Viņa norāda, ka saslimšanai ar nemetastātiskajiem jeb bazaliomas un plakanšūnu vēžiem vairāk pakļauti cilvēki pēc 50 gadu vecuma, jo gadu gaitā āda iegūst kumulatīvu saules efektu, kļūst plānāka, līdz ar to tajā veidojas arī ģenētiskas izmaiņas, kas noved pie ādas vēža.
Nerodas divu dienu laikā
Arī onkoloģe ķīmijterapeite Aija GeriņaBērziņa runā par satraucošajiem SPKC datiem: «Latvijā ar vēzi ik gadu saslimst ap 11 tūkstošiem cilvēku, un tie ir pilnīgi jauni klīniski gadījumi. Ar ādas audzējiem saslimušo skaits ir ap tūkstoti, no kuriem ap 200 saslimst ar ādas ļaundabīgo audzēju jeb melanomu.»
Taču ādas vēzis nerodas ne vienas, ne divu dienu laikā, un cilvēka dzīvību spēj glābt ādas vēža agrīna diagnostika. «Mūsdienās ir pieejamas efektīvas neinvazīvas modernas diagnostikas metodes, kas dod iespēju diagnosticēt aizdomīgu veidojumu arvien agrīnākās stadijās, kā arī agrīni uzsākt ārstēšanu, veicinot pacienta pilnīgu izārstēšanos bez sekām uz cilvēka dzīves kvalitāti. Tādēļ regulāras profilaktiskas ādas vēža pārbaudes pie dermatologa ir vitāli svarīgas,» uzsver dermatoloģe Tatjana Sidorčika.
Viņa norāda: pirmā un pati svarīgākā no diagnostikas metodēm ir pašizmeklēšanās. Tāpēc, tiklīdz ievērojat, ka uz ādas ir parādījies kāds jaunveidojums vai kāda čūliņa, to būtu nepieciešams izmeklēt arī klīniski pie dermatologa. Un primāri to iesaka cilvēkiem, kuri ir tā sauktajā ādas vēža riska grupā: cilvēki ar dzimumzīmju skaitu, cilvēkiem, kuriem ģimenē bijis ļaundabīgs ādas audzējs (asinsradiniekiem), jo melanoma ir daļēji iedzimstoša saslimšana, un sevišķi tas attiecas uz gados jauniem pacientiem.
«Diagnostikas mērķis ir preventīvi novērst ļaunāko no ādas vēžiem - melanomu. Protams, arī bazālo šūnu un plakanšūnu audzēju. Ir svarīgi pacientiem skaidrot arī par ādas aknītiskās keratozes risku - kāpēc tā būtu jāārstē. Mūsdienās pieejamās dažādās diagnostikas metodes ļauj iegūt korektu diagnozi un attiecīgi izskaidrot pacientam iespējamos riskus un tālāko ārstēšanas shēmu,» stāsta Dr. Tatjana Sidorčika.
Operācija jāveic savlaicīgi
Izvērtējot ādas jaunveidojuma attēlu, nosaka tā dabu - vai tas ir labdabīgs, aktīvs, aizdomīgs vai arī ļaundabīgs. Tad speciālists pieņem lēmumu: jaunveidojumu novērot un veikt atkārtotu izmeklēšanu pēc noteikta laika vai arī to likvidēt ar atbilstošu metodi.
Ja jaunveidojums ir labdabīgs, ar to var turpināt sadzīvot, tomēr speciālisti iesaka likvidēt dzimumzīmes (pat labdabīgās), kas atrodas berzes vietās. Ja dzimumzīme regulāri tiek traumēta (noplēsta vai noberzta), pastāv lielāks risks, ka tā varētu pāriet ļaundabīgā formā.
Ja ādas jaunveidojumu ir daudz, ieteicams novērot veidojumus ne retāk kā reizi gadā. Ārsts veido tā saukto dzimumzīmju karti (mole mapping), nākamās vizītes laikā ar datora palīdzību iespējams ļoti precīzi noteikt iespējamās izmaiņas un izšķirties par rīcību - turpināt novērošanu vai dzimumzīmi likvidēt.
«Jau daudzus gadus un vēl joprojām galvenā ādas vēža ārstēšanas metode ir ķirurģiska ekscīzija. Priekšrocība - veidojums tiek izņemts dziļi, likvidējot arī audus ap to. Nav nekā labāka par ķirurģisku operāciju, bet tai jābūt veiktai savlaicīgi. Jo agrāk mēs noķeram šo audzēju, jo agrāk to izoperējam, jo vieglāk ir to izārstēt,» uzsver onkologs, mamologs un operējošs ķirurgs Andrejs Srebnijs. Viņš norāda, ka diezgan bieži problēmas rodas pēc tam, kad ādas audzējus mēģinājuši izoperēt ārsti, kuri nepārzina šo problēmu. Piemēram, poliklīnikas ķirurgs, kurš nenosūta pacientu pie kvalificēta dermatologa un, jaunveidojumu neizmeklējot ar speciālām metodēm, to vienkārši izgriež lokālā anestēzijā. «Mēs katru gadu saņemam tādus pacientus, kas jāoperē atkārtoti. Un tas nozīmē, ka pacientam jau pašā sākumā ir potenciāli slikta prognoze.»
Onkologs skaidro: melanomas šūnas diezgan vāji turas kopā, tās var ātri aizplūst pa asinsriti un limfātisko sistēmu, tādējādi veidojot metastāzes. «Un, ja audzējs lokālajā anestēzijā jau ir traumēts, neradikāli izoperēts, potenciāli ir jau iespēja, ka pēc šīs procedūras tas sāk disiminēties jeb attīstīties tālāk citos orgānos. Tāpēc mana galvenā rekomendācija ir: lai to dara ārsts, kas ar to nodarbojas ikdienā. Tas ir viens. Otrs - liela nozīme ir arī ķirurģiskai profilaksei, jo jāoperē ne tikai melanomas, bet arī ne melanomas ādas audzēji [baziliomas un plakanšūnu audzēji], kas potenciāli var pārveidoties par ļaundabīgiem. Arī šajos gadījumos primāri iesaka ķirurģisku ārstēšanu, bet ir iespējamas arī citas terapijas metodes,» stāsta dakteris Andrejs Srebnijs.
Melanoma negaida
«Diagnoze: melanoma, protams, ir nopietna, tāpēc mūsdienās par tās ārstēšanu tiek domāts ārkārtīgi daudz. Tiek veikti dažādi pētījumi - gan ar medikamentiem, gan vakcīnām, gan sistēmiskām terapijām. Jau pašreiz šie medikamenti ir apritē, un tie mums dod šo cerību tuneļa galā, ka šo aktīvo audzēju izdosies apstādināt, piebremzēt un labākajā gadījumā arī izārstēt,» saka onkoloģe, ķīmijterapeite Aija GeriņaBērziņa. Viņa uzsver: «Ja šāda problēma cilvēku ir skārusi, tā ir jārisina, un tas jādara pēc iespējas ātrāk. Jo melanoma ir audzējs, kas neko negaida, tas grib aktivizēties neatkarīgi no mūsu vēlmēm.»
***
JAUNVEIDOJUMU DIAGNOSTIKAS METODES
• Ar optiskās vai digitālās dermatoskopijas palīdzību dzimumzīme tiek aplūkota divdesmitkārtīgā palielinājumā, izmantojot speciāli iestrādātu polarizēto gaismas avotu, lai noteiktu jaunveidojuma dabu
• Digitālā dermatoskopija apvienojumā ar datorizēto pacientu datubāzi ļauj jaunveidojumus novērot arī dinamikā, veikt precīzu ādas jaunveidojumu datu digitālo apstrādi un saglabāšanu
• Digitālā dermastokopija ar MoleMax ietver vienotu dzimumzīmju kartēšanas sistēmu un dod iespēju attēlu palielināt līdz pat 100 reizēm, ļaujot precīzāk analizēt veidojumus un izsekot visām izmaiņām ilgākā laika posmā, kontrolēt tā dinamiku. Attēlus, kas vizualizēti dažādos laikos, var salīdzināt reālā laikā, kas dod ticamu salīdzinājumu
• Ultrasonogrāfija ļauj pateikt, cik dziļi ādā atrodas veidojums - vai tas ir tikai virspusējs vai dziļāks, izvērtēt tā vaskularizācijas pakāpi
• Siaskopijas laikā ar speciālu viļņu garuma lāzerstariem tiek noteikta melanīna, kapilāru hemoglobīna un kolagēna koncentrācija un lokalizācija ādā līdz 4 mm dziļumam, kā arī atsevišķi saistaudu un pigmentēto šūnu savstarpējās attiecības; ar to iespējams noteikt arī šo struktūru trīsdimensionālo uzbūvi (3D), un tā sniedz 97% precizitāti
• Viens no precīzākajiem diagnostikas veidiem iekaisīgu ādas slimību, agrīnu ādas jaunveidojumu vai audzēju, piemēram, bazaliomu, melanomu u.c., gadījumā ir konfokālais lāzera mikroskops. Tas 10-20 minūšu laikā noskenē ādas slāni pa slānim un sniedz jau gatavu šūnu attēlu, tehnoloģiski aizstājot biopsiju
***
ĀDAS VĒŽA RISKA FAKTORI
• ģenētiskie
• rentgena starojums
• pārciesta papilomas vīrusa (CPV) infekcija
• saskare ar noteiktām ķīmiskām vielām, piemēram, darvu, piķi, parafīneļļu, kurināmo mazutu
• saskare ar arsēnu
• intensīva karstuma vai saules iedarbība
• hroniskas ādas iekaisuma slimības
• nomākta imūnā reakcija
• ādas 1. un 2. foto tips
• ārstēšanai izmantota foto ķīmijterapija
MELANOMAS RISKS PALIELINĀS, ja ir
• daudz parasto un/vai klīniski atipisko dzimumzīmju
• lieli iedzimti melanocītiski nēvusi
• bijuši smagi, sāpīgi un čūlojoši saules apdegumi, jo īpaši bērnībā
• rudi vai gaiši mati
• gaiša acu krāsa
• tendence parādīties vasarraibumiem
• solāriju un «kalnu saulītes» lietošana