Smēķētājs vergo cigaretei
Rīgas Sociālā dienesta atkarības profilakses sektorā vēršas tie, kuri vēlas bezmaksas konsultācijā saņemt skaidrojumu par savu atkarību un tās rašanās mehānismu, veidot motivāciju un pārrunāt iespējas, kā pārtraukt atkarību veicinošo dzīvesveidu, gūt emocionālu un psiholoģisku atbalstu.
«Visbiežāk atkarības profilakses speciālistu konsultāciju cilvēki meklē saistībā ar alkohola problēmu, otrajā vietā ir narkotikas, seko līdzatkarības problēmas, un tikai ceturtā vieta ir smēķēšanas atkarībai,» stāsta sektora vadītāja Kristīne Mozerte. «Lai gan smēķēšana ir izplatīta problēma, cilvēki to bieži vien neuzskata par pietiekami nopietnu, lai meklētu palīdzību, daudzi sevi maldina, ka paši tiks galā, bet tikmēr atkarība kļūst arvien izteiktāka.»
Pirmais solis
«Ja cilvēks ir papūlējies pieteikties un atnākt uz konsultāciju, tas nozīmē, ka viņam jau ir kaut vai neliela vēlme risināt savu problēmu. Nereti objektīvs skatījums, ko piedāvā speciālists, tiek uztverts un uzklausīts atsaucīgāk nekā ģimenes locekļu teiktais, tas rosina pieņemt lēmumu un ķerties pie reālas rīcības,» saka K. Mozerte. «Kopīgi cenšamies noskaidrot, kāds ir šis cilvēks kā indivīds un kuri palīdzības veidi piemēroti tieši viņam. Tas var būt vienkārši psiholoģisks atbalsts, lai cilvēks tiktu galā pats, vai arī mēs esam tas starpposms, kas palīdz saprast, pie kāda speciālista doties. Iespējas ir daudzveidīgas: ģimenes ārsta parakstīti medikamenti, narkologs, nodarbības grupā, homeopātija, lāzerterapija, adatu terapija un citas.»
Jaunieši - visnemotivētākie
Kopš pagājušā gada 1. jūnija atkarības profilakses speciālista apmeklējums tiek izmantots arī kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis bērniem, kurus pašvaldības policisti pieķēruši smēķējot. Tā ir alternatīva naudassodam, ko maksātu vecāki. «Ar jauniešiem ir visgrūtāk, jo viņi ir visnemotivētākie, sevišķi, ja atsūtīti piespiedu kārtā,» atzīst K. Mozerte. «Bet, kad mēs esam nodibinājuši kontaktu un viņi saprot, ka te neviens ar pirkstu nekrata un morāli nelasa, kā bieži vien pierasts mājās vai skolā, tad varam visu konstruktīvi pārrunāt. Atkarības veidošanās process katram ir atšķirīgs. Mūsu speciālisti izskaidro, kā tas notiek, kā cilvēks nonāk atkarības varā un kā mēģināt pretoties spiedienam, kad uz smēķēšanu pamudina vienaudži (tas ir viens no galvenajiem cēloņiem, kāpēc jaunieši sāk smēķēt); kādēļ aplams ir uzskats par smēķēšanu kā stresa noņēmēju un citi mīti. Arī tāds bērns, kurš nāk no kaislīgu smēķētāju ģimenes, nav nolemts atkarībai līdz mūža galam. Var viņam izskaidrot šo situāciju un meklēt iemeslus, tieši tas jau ir profilaktiskais darbs. Jauniešiem neveidojas uzreiz fiziskā atkarība, bet vispirms ir psiholoģiskās atkarības modelis - viņi smēķē barā, nevis vieni paši, nav vēl fiziski vajadzīga nikotīna deva, kā tas ir pēc četru piecu gadu ilgas smēķēšanas.»
Arī līdzatkarības iezīmes
Par līdzatkarību vairāk runājam alkohola, narkomānijas vai azartspēļu kontekstā, bet arī smēķētāju tuviniekiem, tostarp bērniem, var saskatīt zināmus līdzatkarības elementus. Piemēram, ir daudz nepatīkamu izjūtu saistībā ar blakus esošo smēķējošo cilvēku - viņa izelpa, ar tabakas smaku piesūkušās drēbes, nepatīkama gaisotne telpā, neapmierinātība ar to. Ja šādas izjūtas ir, tas nozīmē, ka tuvinieka smēķēšana viņus ir emocionāli ietekmējusi.
Ierobežojumi
Pēdējo gadu laikā Latvijā ieviesti dažādi administratīvi pasākumi, lai apkarotu smēķēšanu, pieņemti stingrāki noteikumi. Ko tas dod? «Empīriski pētījumi nav veikti, bet skaidri noteikumi palīdz gan tiem, kuri paši smēķē, gan arī speciālistiem - ir, uz ko norādīt, ir disciplīna, kas vēršas pret atkarībām,» skaidro K. Mozerte. «Atkarīgs smēķētājs gan atgādina vergu, un viņam disciplīna ir stingra - uzpīpēt pirms ēšanas, pēc ēšanas, pirms sanāksmes, pēc sanāksmes... pat negribot viņš iet to darīt, jo īstenībā vergo šai cigaretei.»
Cigarešu paciņas «rotā» tādi attēli, ka nesmēķētājam, gaidot rindā pie lielveikala kases un tos nejauši uzlūkojot, bojājas garastāvoklis, bet pīpmani tie, šķiet, nemaz neietekmē. Arī šajā jomā nav konkrētu statistikas datu, taču speciāliste no savas pieredzes zina teikt, ka tiešām ir smēķētāji, kuri par šiem attēliem tikai pasmejas, lai gan to varētu skaidrot arī ar psiholoģisku aizsargmehānismu: mani tas neskar, muļķības, es pat neievēroju tās bildes. Iespējams, ka iedarbīgāki būtu nevis attēli un fakti, bet emocionāls vēstījums, piemēram, par to, ko bērnam nodara pasīvā smēķēšana.
Palīdzētu lielāka stingrība
Katram būs gadījies sastapt gan mazuļa klātbūtnē smēķējošu ģimeni, gan smēķējošus mediķus un smēķējošas grūtnieces. Paradokss: citi grūtnieces klātbūtnē nedrīkst smēķēt, bet viņa pati gan drīkst, un par to nekāds sods nav paredzēts. «Bet vajadzētu gan,» norāda K. Mozerte. «Par to ir runāts gadiem, un ne jau tikai saistībā ar smēķēšanu. Vajadzētu valstī arī noteikt kārtību, kas nepieļautu, ka cilvēki ļaunprātīgi izmanto sociālos pabalstus un turpina būt aktīvi atkarības vielu lietotāji, kā tas notiek šodien. Valstij arī būtu jāatvēl vairāk līdzekļu atkarību primārajai profilaksei, lai mēs nesaskartos ar tādām sekām. Nepiekrītu uzskatam, ka cilvēks, kurš ilgstoši smēķējis, ir norakstīts. Pat pēc 20 un vairāk nosmēķētiem gadiem organismam ir spēja atjaunoties, un tas ir pierādīts. Viņš palīdzēs sev un līdzcilvēkiem, pasargājot viņus no pasīvās smēķēšanas.»
***
Nikotīna varā
• Saskaņā ar Eiropas Komisijas veiktā pētījuma datiem vidējais smēķētāju īpatsvars Eiropas Savienībā 2014. gadā bija 26%, bet Latvijā - 30%, no tiem 45% vīriešu un 17% sieviešu. Augstākais smēķētāju īpatsvars bija Grieķijā (37%), Bulgārijā (35%), Horvātijā (33%) un Francijā (32%), Latvija dala 6.-8. vietu ar Ungāriju un Slovēniju. Tomēr smēķēšana mūsu valstī iet mazumā, jo divu gadu laikā smēķētāju īpatsvars krities par 6%.
• Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Atkarību no smēķēšanas rada nikotīns, bet priekšlaicīgas nāves izraisītājs ir tabakas degšanas blakusproduktu ieelpošana. Tabakas dūmos ir vairāk nekā 4000 ķīmisku vielu, tostarp butāns, acetons, kadmijs, amonjaks, svins, arsēns, benzopirēns, toluols, darva, vinila hlorīds, ūdeņraža cianīds u.c.
• Saskaņā ar pētījumiem lielāku psiholoģisku atkarību nekā nikotīns rada vienīgi kokaīns un heroīns. Nikotīns lietotāja organismā rada patīkama satraukuma sajūtu, ko izraisa vielas, kuras stimulē centrālo nervu sistēmu. Patīkamajai sajūtai izzūdot, iestājas depresīvs stāvoklis un nogurums, liekot lietotājam uzņemt nikotīnu atkārtoti.
• Par nikotīna atkarību liecina trīs vai vairākas no šādām pazīmēm: stipra vēlēšanās smēķēt; grūtības kontrolēt smēķēšanas biežumu un intensitāti; fizioloģisks abstinences stāvoklis un simptomi (slikta dūša, vemšana, garastāvokļa svārstības), ja smēķēšana tiek pārtraukta vai samazināta; pakāpeniski tiek smēķēts arvien biežāk un intensīvāk; smēķēšana tiek turpināta, neskatoties uz skaidri redzamām un zināmām sekām, ko tā nodara.
• Biežāk novērotie simptomi, kas parādās drīz pēc smēķēšanas uzsākšanas, ir bieža klepošana, kakla iekaisums, aizsmakums, slikta elpa, pazemināta fiziskās slodzes veiktspēja, novājināta imūnsistēma, kas izraisa biežu slimošanu, smakojošas drēbes, dzelteni zobi un pirksti, vājināta smaržas un garšas uztvere, aizdusa, mutes, zobu un smaganu asiņošana.
• Tabakas izstrādājumu sekundāro dūmu ieelpošana ir pasīvā smēķēšana. Tā rada astmas, alerģijas un hronisku plaušu slimību paasinājumus, veicina plaušu vēzi, sirds un asinsvadu slimības. Sevišķi bīstama maziem bērniem un zīdaiņiem.
• Tikai daļai cilvēku izdodas atmest smēķēšanu un saglabāt pastāvīgu atturību jau pēc pirmajiem mēģinājumiem. Taču ir vērts mēģināt atkal, jo, pārtraucot smēķēšanu: pēc 20 minūtēm normalizējas asinsspiediens un pulss, pēc astoņām stundām normā atgriežas skābekļa un tvana gāzes līmenis, pēc 24 stundām samazinās infarkta risks, pēc 48 stundām uzlabojas garša un oža, pēc 72 stundām kļūst vieglāk elpot, pēc viena līdz deviņiem mēnešiem samazinās tūska deguna blakusdobumos, klepus, nogurums un elpas trūkums, pēc pieciem gadiem uz pusi samazinās plaušu vēža risks (ja iepriekš dienā tika izsmēķēta paciņa cigarešu).
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs