Pacients sašutis par attieksmi Jelgavas slimnīcā

Aigars Egle portālā jelgavniekiem.lv atklājis ar kādu attieksmi diemžļ saskāries Jelgavas slimnīcā.

"27. janvārī, plkst.12.00 izsaucu ātro palīdzību uz savu dzīvesvietu, jo jutu ļoti lielas sāpes vēderā un tās nenorimās jau vairāk kā 12 stundu. Līdztekus sāpēm man bija arī caureja un vemšana. Nokļuvu slimnīcā, pieņemšanā gaidīju ilgāk nekā pusstundu. Kad pienāca mana kārta, izmērīju temperatūru un pēc tam gaidīju vēl 15 minūtes, bieži raugoties telefonā, lai piefiksētu, cik ilgam laikam jāpaiet, lai kāds beidzot man palīdzētu. Mani iztaujāja un jautāja, par ko sūdzos, ko arī pastāstīju.

Pēc stundas jau atrados palātā un medmāsas pavadībā aizgāju uz sonogrāfiju, kā arī nodevu asins analīzes. Pēc tam mani pievienoja sistēmai un sāpes mazliet rimās, bet atsākās bezdarbība.

Bija jau pagājušas vairāk nekā 20 stundas un es vērsos pie medmāsām ar lūgumu paskatīties analīžu un sonogrāfijas rezultātus, un pasaukt dežūrējošo ārstu, jo sāpes bija mani nomocījušas. Par laimi, garām gāja kāds ārsts no Rīgas, kurš, kā izrādījās, pāris reižu nedēļā brauc uz Jelgavas slimnīcu, lai veiktu ķirurga pienākumus.

Es viņam izstāstīju par savu bēdu, viņš paņēma dokumentus, lai izpētītu analīžu un sonogrāfijas rezultātus un laipni lūdza mani atgriezties palātā, lai veiktu izmeklēšanu. Māsiņām ārsts lika veikt atkārtotas analīzes un pēc 20 minūtēm atgriezās palātā, iztaustīja sāpošās vietas un teica, ka jāgatavojas operācijai - bija konstatēts apendecīts un ilgāk gaidīt vairs nedrīkst. Stundas laikā tiku sagatavots operācijai, nogādāts operāciju zālē, kur man izgrieza apendecītu.

Visu laiku, ko pavadīju Jelgavas slimnīcā vērtēju kā labu un gribu teikt lielu paldies arī medmāsām! Diemžēl, par svētdien notikušo gan nevaru teikt neko glaimojošu:

1. Visas dienas garumā es lūdzu medmāsām, lai man tiktu nomainīts apsējs (tas bija mitrs, piesūcies ar asinīm, kas sūcās garām drenāžai; apsējs ir obligāti jāmaina!) virs šuvēm un drenāžas, lai nerastos iekaisums ;

2. Blakus palātā gulēja pensionāre, kura tika ievesta no pansionāta un, kura visas dienas laikā netika pagriezta (lai nerastos izgulējumi), padzirdīta un paēdināta - sieviete patstāvīgi to nespēja, bet medmāsas neuzskatīja par vajadzīgu viņai palīdzēt. Arī pamperu viņas nenomainīja - to izdarīja nākamās maiņas medmāsas. Pensionārei paveicās, ka ar viņu palātā gulēja mana paziņa, kura iejūtīgi un bez aizspriedumiem uzņēmās viņai palīdzēt visur, kur nebija palīdzējušas māsiņas, jo nespēja pieļaut, ka cilvēks mokās;

3. Vakaros, plkst.20 mēs ar paziņu mēdzām iet parunāties uz foajē. Vienā no šīm reizēm mums pa priekšu gāja medmāsas un man „ieklikšķējās” minerālūdens pudele, ko biju paņēmis līdzi. Medmāsas pagriezās un krieviski nosauca mani par debīlu.

Diemžēl, par šīm „jaukajām” medmāsām un viņu „labajiem” darbiem varētu rakstīt un rakstīt, bet taupīšu savu laiku. No daudziem, kuri ir saskārušies ar šo medmāsu darbu, esmu dzirdējis tikai negatīvas atsauksmes. Ļoti žēl, ka cilvēki, veicot savu darbu, neizjūt līdzjūtību un cilvēcību, tāpēc gribu lūgt medmāsas censties mainīt savu attieksmi, lai gan šobrīd varbūt ir jau par vēlu un šis lūgums ir bezjēdzīgs," raksta Jelgavas slimnīcas pacients Aigars.