Katru gadu no krūts vēža Latvijā mirst 400 sieviešu

© Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

No krūts vēža Latvijā ik gadu mirst aptuveni 400 sieviešu, šodien preses konference "Diagnoze - krūts vēzis. Soli pa solim" pastāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis.

Kopumā no 2015.gadā uzskaitē esošajiem 74 540 vēža pacientiem vislielāko proporciju veidoja krūts vēža pacientes, proti, Latvijā 2015.gadā krūts vēzis bija reģistrēts 13 231 sievietei. Kā sacīja Eglītis, šie skaitļi norāda, ka krūts vēzis ir ārstējama slimība, proti, ar to var sadzīvot un beigās arī izārstēt.

Eglītis stāstīja, ka kopš 1983.gada, kad sāka reģistrēt vēža pacientus, redzams, ka saslimstība ar krūts vēzi ir dubultojusies. Ja sākotnēji gadā tika reģistrēti mazāk nekā 600 krūts vēža pacienti, tad 2015.gadā - vairāk nekā 1000.

Līdzīga situācija novērojama arī attiecībā uz mirstību. Ja 1983.gadā no krūts vēža Latvijā nomira nedaudz vairāk nekā 250 sievietes, tad 2015.gadā šī slimība prasīja 445 sieviešu dzīvības. Tāpat statistika liecina, ka 2015.gadā no krūts vēža miruši arī divi vīrieši.

Onkologs arī norādīja, ka saslimstība ar krūts vēzi sievietēm pieaug pēc 40 gadu vecuma. Savukārt puse no visiem saslimšanas gadījumiem novērojama vecuma grupā no 50 līdz 69 gadiem.

Vecuma grupā no 50 līdz 69 gadiem valsts nodrošina arī krūts vēža skrīningu, atgādināja Eglītis. Tomēr kopumā šo iespēju izmanto tikai nedaudz vairāk nekā 30% sieviešu no mērķa grupas. Eglītis norādīja, ka tad, ja sistēma strādātu efektīvāk, gadā krūts vēzi būtu iespējams atklāt vēl 500-600 sievietēm.

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais