Dāmas sūrojas, ka nevar valkāt elegantus apavus, jo viņām, lūk, «aug kauliņi». Šāds formulējums neizklausās tik draudīgs kā «greizais īkšķis», latīniski – hallux valgus. Priekšstats par kauliņu augšanu gan ir maldīgs, tie vienkārši nenoturas savā vietā. Kā un kāpēc tas notiek, kā šo procesu var aizkavēt un kāda ārstēšana ir iespējama, lai atvieglotu dzīvi izplatīto pēdu problēmu mocītajiem cilvēkiem – jautājām traumatologam ortopēdam Jurim Jukonim.
«Visbiežākais iemesls, kādēļ veidojas šāda patoloģija, ir iedzimts saišu vājums, kas vainojams aptuveni 90% gadījumu. Parasti līdzīgas problēmas ir arī kādam tuvākam vai tālākam pacienta radiniekam. Vienam tās sāk iezīmēties bērnībā, kas liecina, ka sarežģījumi izpaudīsies jau agrīni, citam izpausmes parādās 40-50 gadu vecumā. Saišu vājums var būt abās kājās vai tikai vienā, lielākoties šī problēma piemeklē sievietes, bet var ciest arī vīrieši,» komentē ārsts.
Saišu vājuma sekas
Ja saites nav pietiekami stipras, tās staigāšanas laikā nenodrošina vajadzīgo atbalstu smagi noslogotajai pirmā pleznas kaula locītavai, kauli tiek nobīdīti, ķēdes reakcijā iesaistās arī pārējās pleznas kaulu locītavas. Staigājot rodas diskomforts, pēc tam pievienojas sāpes un rodas arvien lielākas grūtības apavu izvēlē, jo tie spiež izvirzītā kauliņa vietā, tādēļ jāmeklē par 2-3 izmēriem lielāki. Ar laiku var pievienoties vēl citas problēmas, un viena no izplatītākajām ir āmurveida pirksti - tas nozīmē, ka īkšķim blakus esošais otrais pirksts ir saliecies un tādā stāvoklī arī paliek. Tas ir vēl viens iemesls valkāt lielākus apavus, jo citādi tie berž, lietā tiek likti arī dažādi polsterīši. Pēdas apakšpusē mēdz būt dedzinošas sāpes, kas parasti rodas tāpēc, ka pleznas kauls saišu vājuma dēļ netiek noturēts pietiekamā augstumā, cilvēks sāk uz tā mīt, taču šis kauls nav paredzēts tādam spiedienam, tāpēc rodas sāpes. Organisma aizsargreakcija ir sava veida buferzonas - sabiezētas ādas veidošana, kas, protams, ir traucējoša. Bieži vien cilvēki cenšas sabiezējumus noslīpēt, iet pie podologiem, bet neliekas ne zinis par problēmas pamatcēloni, tāpēc var sekot nākamais sarežģījums - pleznas kauls neiztur lielo slodzi un pārlūst. Sākas ļoti stipras sāpes. Veicot rentgenoloģisku izmeklējumu, ārsts konstatē lūzumu, bet pacients brīnās: kā tas var būt, ja viņš nav ne kritis, ne sasitis pēdu. Taču šoreiz vainīga ir pārslodze.
Ne ziedes, ne gumijas
Tautā gan no mutes mutē, gan ar interneta starpniecību cirkulē ieteikumi ieziest «izaugušo» kauliņu ar jodu, jūras sāli vai dažādām ziedēm, un cilvēki tos izmēģina. «Tā ir bēgšana no problēmas,» saka J. Jukonis. «Pat ja ziedes iedarbojas uz ādas nervu receptoriem un mazina traucējošās sajūtas, defekts nekur nepazūd. Pēdējā laikā internetā manāms arī negodprātīgs piedāvājums iegādāties speciālas gumijas, kas it kā domātas vājo saišu vingrināšanai, un tiek apgalvots, ka pēc mēneša vai diviem «kauliņu» problēma būšot atrisināta. Lielākai ticamībai pievienotas pat labas atsauksmes no šķietamiem lietotājiem, taču patiesībā nekāda rezultāta šai metodei nevar būt. Saišu sistēma nesākas pie kaula defekta, bet krietni augstāk. Ja notiktu tā, kā šī firma sola, tad pirkstam vajadzētu būt pilnīgi izliektam uz āru un cilvēks vispār nevarētu uzvilkt apavus. Lai atjaunotu šo anatomisko vienību, pirmais pleznas kauls ir jākoriģē, lai to noliktu paralēli otrajam, un to ar gumiju nav iespējams veikt.»
Ko var palīdzēt ortopēds
«Ja pēdas deformācija sāk traucēt, jāvēršas pie ortopēda, kurš izvērtēs stāvokli un ieteiks, ko darīt. Dieva plānus mēs nevaram izmainīt, bet varam uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, atvieglot staigāšanu un apavu izvēli, kavēt problēmas tālāko attīstību,» norāda ārsts. «Katram pacientam izvēlamies visatbilstošāko ārstēšanas metodi. Ne vienmēr tā ir operācija. Ir gadījumi, kad varam ieteikt nēsāt ortozes, tā palēninot defekta progresēšanu. Ja ir sāpes pēdas apakšpusē, nosūtām pacientu podometrisko mērījumu veikšanai. Vispilnīgāko ainu sniedz dinamiskā podometrija, kur pēda tiek testēta gaitā, kas ļauj izvērtēt tās biomehānikas darbību, redzēt reālo slodzes sadalījumu dažādām pēdas daļām, kāds tas ir staigājot. Ārstēšanas ceļš var būt ļoti ilgs, īpaši gadījumos, kad saišu vājums izpaužas kopš jaunības vai arī ir iegūts kādu citu veselības problēmu dēļ. Tas var būt, piemēram, reimatisms vai mugurkaula starpskriemeļu disku trūces, kas nospiež nervu saknītes, un tādēļ nervu impulsi nenonāk pareizi līdz muskuļu šķiedrām, padarot tās vājas un nespējīgas veikt savu pamatfunkciju - noturēt locītavas, līdz ar to cilvēkam izmainās gaita, pēdās ir kustību ierobežojums un pacients nevar paiet. Tad ir jāsper radikāli soļi līdz pat tam, ka tiek amputētas pleznas kaulu galviņas, jo saites nespēj tās noturēt.»
Ko nodara augsti papēži
Izplatīts ir arī priekšstats, ka visas pēdu nelaimes ceļas no augstpapēžu kurpēm. Primārais cēlonis gan ir iedzimtais saišu vājums, bet apavu izvēle var palēnināt vai paātrināt problēmu attīstību. «Staigājot augstpapēžu kurpēs, pēda ir pacelta un netiek nodarbināts ikru muskulis, līdz ar to vēl vairāk pieaug slodze pleznas kaulu locītavām, pirkstu pamatlocītavām, un tas veicina gan pirmā pirksta novirzi, gan plakanās pēdas attīstību,» skaidro ārsts. «Ja augstpapēžu kurpes valkā ikdienā, ikru muskuļi neatgriezeniski kļūst vājāki, Ahilleja cīpsla kļūst īsāka un stipri pieaug slodze pēdas saišu aparātam. Ja ir nosliece uz saišu vājumu, agrāk vai vēlāk radīsies diskomforts, un tad noteikti vajadzētu konsultēties ar ortopēdu, lai sāktu laikus šo problēmu risināt. Ir dažādi apavu ieliktnīši, speciālas dinamiskās ortozes, kuras palīdz saturēt pleznas kaulu un pamatfalangas locītavu. Sadarbībā ar ārstu pacients var ļoti daudz sev palīdzēt, nenonākot līdz operācijai. Ja problēma tomēr aizgājusi tik tālu, ka cita risinājuma vairs nav, tad lemjam, kāds operācijas veids būs vislabākais. Uzreiz jāteic - nebūs tā, ka cilvēks drīz vien pēc operācijas varēs atkal brīvi skriet un dejot. Kad mēs atjaunojam pēdas normālo anatomiju, tad saišu aparātam ir jāpielāgojas jaunajai situācijai, tāpēc reti kurš pēc mēneša jūtas lieliski, visbiežāk tas prasa daudz ilgāku laiku un problēma diemžēl var arī atjaunoties. Pašlaik medicīna nespēj izmainīt saišu struktūru; mēs tās varam pagarināt vai saīsināt, bet ne padarīt stiprākas.»
Mazliet par apavu izvēli
Mūsdienu cilvēks faktiski kopš dzimšanas valkā apavus, un pēdu muskuļi netiek trenēti, tāpēc ir svarīgi, lai apavi būtu ērti, nespiestu un netraucētu pareizai gaitai. «Ja apaviem ir mīksta zole, tad slodze pēdas velvēm ir lielāka,» norāda J. Jukonis. «Ne velti cilvēki, kuri iet kalnos un daudz staigā pa nelīdzenu virsmu, izvēlas apavus ar izteikti cietu zoli, lai slodzi pārnestu augstāk, uz pēdas locītavu. Tie, kuriem ir pēdas velves patoloģija un katrs solis sagādā sāpes, jau paši zina, ka apavos ar vidēji augstu papēdi un salīdzinoši cietu zoli viņi jūtas daudz labāk, bet, staigājot basām kājām vai pludmales tipa apavos, var sākties saišu iekaisums. Pavasaros, nomainot apavus, šādi cilvēki bieži nonāk pie ārsta, jo saites pa ziemu ir izmainījušās, tāpēc rodas ļoti stipras pēdu sāpes, dažs pat vairs nevar īsti paiet. Apavos ar mīkstām zolēm nedrīkst doties arī tūrisma braucienā, jo tas beidzas ar stiprām sāpēm pēdās un apakšstilbos, jo ir pārslogotas saites, muskuļi un locītavas. Mans ieteikums ir ceļojumā ņemt līdzi vairākus apavu pārus un tos pastāvīgi mainīt, tad sūdzības nebūs tik izteiktas vai vispār neradīsies. Noderīgi ir arī speciāli vingrojumi, kas nostiprina saites. Tos var iemācīt fizioterapeits.»
Lielāks svars - lielāka slodze
Viena no jomām, ko nelabvēlīgi ietekmē liekā ķermeņa masa, ir locītavu veselība. Tām jānes lielāka slodze, un pastiprinātais saišu noslogojums veicina plakano pēdu un papēžu piešus. Pieaug slodze pēdas saitei, kas savieno papēdi ar pleznas kaula galviņām. Zūd saikne starp ikru muskuli un Ahilleja cīpslu. Ļoti stiprais ikru muskulis ir tas, kurš notur pēdas velvi, bet, ja ikru muskulis zaudē savu spēku un pēdas saitei ir uzkrauta pārmērīga slodze, tad organisms pats sāk šo saiti nostiprināt, lai tā nenoplīstu - izveido piesi. Saskaņā ar jaunākajām medicīnas nostādnēm piešos neiesaka injicēt medikamentus, jo, izjaucot šo atbildes reakciju, saite var noplīst un tas radīs daudz lielākus sarežģījumus. «Efektīva var būt triecienviļņu terapija, kas profesionāli veikta ar pietiekami jaudīgu aparatūru,» atzīst J. Jukonis. «Pacientiem ir arī jāzina, ka viņi var sev ļoti palīdzēt, veicot speciālos ikru muskuļu vingrojumus, par labu nāk arī velotrenažieris un peldēšana. Acumirklīgu uzlabojumu gaidīt nevar, bet ar laiku rezultāts būs.».