Gada pirmie mēneši ir laiks, kad parasti tikko uzsāktās jaunās apņemšanās piedzīvo arī vislielākos izaicinājumus. Tās vienā mirklī var nonākt nepacietības un kārdinājumu varā. Īpaši tas attiecas uz apņemšanos turpmāk ēst veselīgi, un visbiežāk tieši našķošanās ir lielākais klupšanas akmens. Par to, kā, neatsakoties arī no našķošanās, tomēr ēst veselīgi, konsultē diētas ārste Lolita Neimane.
Našķi var būt arī veselīgi
Pirmais, ko ir svarīgi saprast, - arī veselīgas lietas var definēt kā našķus, piemēram, augļus. Augļos ir daudz dabiskā cukura, tāpēc tie ir saldi, un vienlaikus tie ir arī veselīgi, jo satur dabīgos antioksidantus, vitamīnus, minerālvielas un balastvielas.
Dr. Lolita Neimane uzsver: “Latvijā izstrādātajos veselīga uztura ieteikumos kā viens no galvenajiem faktiem minēts tas, ka vairākas reizes dienā jāēd dārzeņi, augļi un ogas, īpaši vietējie. Ieteicamais daudzums - vismaz 400 gramu vai piecas porcijas dienā, no tiem puse - svaigā veidā. Viena porcija augļu ir, piemēram, viens vidēja lieluma ābols, bumbieris, banāns vai apelsīns; divi nelieli augļi - plūmes, mandarīni, aprikozes, kivi (arī dabīgā sulā konservēti), puse greipfrūta, šķēle melones, arbūza vai ananasa, glāze augļu sulas, aptuveni septiņas zemenes, sauja ķiršu, upeņu, aveņu, dzērveņu vai citu ogu.”
Augļi un dārzeņi ir viena no ikdienas ēdienkartes svarīgākajām sastāvdaļām. Lietojot uzturā daudz dažādu dārzeņu un augļu, ir iespējams stiprināt imunitāti, kā arī veicināt gremošanas trakta darbību. Dārzeņi un augļi nodrošina vitamīnu, minerālvielu, balastvielu un citu veselībai nozīmīgu vielu uzņemšanu. Tie satur A provitamīnu, C vitamīnu (piemēram, ogas, īpaši upenes), kāliju (piemēram, žāvēti augļi, banāni), bet satur maz tauku un kaloriju. “Priekšroka būtu jādod vietējiem augļiem un ogām, kā arī veseliem vai sagrieztiem augļiem, nevis dzidrinātām sulām, jo tajās ir maz vai vispār nav balastvielu,” iesaka Dr. Lolita Neimane. Ņemot vērā to, ka augļos tomēr ir salīdzinoši daudz cukura, vēlamā augļu un dārzeņu attiecība būtu 1:3.