Bērniem, kuri sirgst ar autismu, uzdāvina 70 ID aproces

Organizācija Bezvēsts.lv, kas nodarbojas ar pazudušu cilvēku meklēšanu, nedēļas nogalē uzdāvināja 70 "SOS ID" identifikācijas aproces Latvijas Autisma apvienībai.

"Latvijā aptuveni 1% iedzīvotāju cieš no šīs slimības. Pēc apvienības datiem aptuveni 5 tūkstošiem bērnu tikai Rīgā vien diagnosticēti autiskā spektra traucējumi. Tieši šādi bērni visbiežāk pazūd no vecāku redzesloka. Mehāniskā rokassprādze ar bērna vārdu, vecāku kontaktiem un Bezvests.lv organizācijas kontaktiem palīdzēs ātrāk atrast bērnu un atgriezt ģimenē," norāda Bezvēsts.lv.

"Daudzi no šiem bērniem nerunā un pat neatsaucas uz savu vārdu," atzīmē Latvijas Autisma apvienības pārstāve Diāna Mekša: "Viņi var doties, kur acis rāda un pat nokļūt citā pilsētā. Tāpēc aproce uz rokas ar vecāku telefona numuru, bērna vārdu un pilsētu, kur dzīvo bērns, ir ļoti nepieciešama lieta."

Bērni un jaunieši no 4 līdz 22 gadu vecumam, no dažādām Latvijas pilsētām. Rokassprādzes izgatavotas konkrētiem cilvēkiem: bērnu vecāki paši izvēlējās kāds tieši teksts ar vitāli nepieciešamu informāciju tiks iegravēts metāla plāksnītē.

Labdarības akcijas sponsors ir VAS "Latvijas Loto".

Autisms ir traucējums mūža garumā, kas ietekmē veidu, kā persona komunicē un attiecas pret apkārtējiem cilvēkiem. Bērniem ar autismu ir grūtības izturēties pret apkārtējiem atbilstošā veidā. Viņu spēja veidot draudzību kopumā ir ierobežota, tāpat ierobežota ir arī viņu spēja saprast citu cilvēku emocionālās ekspresijas. Visiem bērniem ar autismu ir pasliktinājums sociālajā mijiedarbībā, sociālajā komunikācijā un iztēlē.

Bērnam ar autismu var būt plaša spektra daudzveidīga uzvedība. Svarīgi ir pieņemt, ka bērnam var būt grūtības attiecībās ar citiem, kā arī grūtības iegūt draugus, grūtības komunikācijā (daži bērni var vispār nerunāt), viņš nevar iesaistīties rotaļā, kas prasa iztēli. Citas pazīmes ietver obsesijas (uzmācības), bailes, var izpalikt draudu apzināšanās, rituālistiska spēle un uzvedība, ir nepiemērots acu kontakts, hiperjūtība uz skaņu, gaismu u.c., rotējošiem priekšmetiem, kā arī pastāv roku plivināšana.

Dažiem bērniem neattīstās mutvārdu runa, arī sapratne var būt ierobežota. Citi bērni sāk runāt daudz vēlāk, nekā normāli būtu nepieciešams. Dažiem no šiem bērniem veidojas eholālija - vārdu atkārtojums, kam var nebūt nozīmes pašam bērnam , vai arī atkārto to, ko sakiet Jūs. Piemēram, ja bērnam tiek jautāts, vai viņš vēlas dzert, bērns var atkārtot - „vai tu vēlies dzert?” Bērns var arī izmantot šo frāzi „vai tu gribi dzert”? lai paprasītu padzerties. Bērns var atkārtot vārdu vai frāzes, ko viņš ir dzirdējis pagātnē, t.sk. ietverot frāzes no televīziju programmām. Tiem bērniem, kuru valoda attīstās roku rokā ar eholāliju, var būt lielas grūtības ar gramatiku un vārdu nozīmēm.