VESELĪGS UZTURS: Gar­di skāb­pie­na dzē­rie­ni

Ja jū­su ap­ņem­ša­nās ir jaun­ajā ga­dā pa­da­rīt sa­vus ēša­nas pa­ra­du­mus kaut ne­daudz ve­se­lī­gā­kus, tad viens no plā­na pun­ktiem, ko var īs­te­not bez īpa­šām grū­tī­bām, ir skāb­pie­na pro­duk­tu re­gu­lā­ra lie­to­ša­na

Ke­fīrs, rū­guš­piens, jo­gurts, pa­ni­ņas, rja­žen­ka, tīr­kul­tū­ra, airans, las­si - kā re­dzat, skāb­pie­na dzē­rie­nu ir pat vai­rāk ne­kā ne­dē­ļā die­nu. Ci­ti jau la­bi pa­zīs­ta­mi, ci­ti ma­zāk zi­nā­mi un ne vi­sur no­pēr­ka­mi, to­mēr arī ar tiem, kas ir kat­rā pār­ti­kas vei­ka­lā, var no­dro­ši­nāt pie­tie­ka­mu da­žā­dī­bu. Or­ga­nisms sa­cīs pal­dies, jo sa­ņems la­bās bak­tē­ri­jas, vēr­tī­gas ol­bal­tum­vie­las, kal­ci­ju, fos­fo­ru, mag­ni­ju, kā­li­ju un zi­nā­mu dau­dzu­mu vi­ta­mī­nu. Pro­tams, tam tiks arī pie­na tau­ki, ku­ros ir ap­tu­ve­ni 60 da­žā­du tauk­skāb­ju, no tām da­ļa pie­sā­ti­nā­tās. Ja ne­pie­cie­šams tau­ku dau­dzu­mu uz­tu­rā ie­ro­be­žot, var iz­vē­lē­ties skāb­pie­na dzē­rie­nus ar pa­ze­mi­nā­tu tau­ku sa­tu­ru - ra­žo­tā­ji tā­dus pie­dā­vā sa­mē­rā pla­ša iz­vē­lē. Šos pro­duk­tus var iz­man­tot arī da­žā­diem bez­al­ko­ho­lis­kiem kok­tei­ļiem un sal­da­jiem ēdie­niem.

Jau tad, kad cil­vē­ki vēl ne­no­jau­ta par bak­tē­ri­ju ek­sis­ten­ci, vi­ņi bi­ja no­vē­ro­ju­ši, ka skāb­pie­na pro­duk­ti pa­līdz tikt ga­lā ar vē­de­ra ķi­be­lēm un spē­ci­na cil­vē­kus pēc sli­mo­ša­nas. Pien­skā­bās bak­tē­ri­jas, no­nā­kot zar­nu trak­tā, no­māc kai­tī­go mik­ro­flo­ru, sa­ma­zi­na to mikro­or­ga­nis­mu skai­tu, kas kaut kā­du fak­to­ru ie­dar­bī­bas dēļ ir iz­mai­nī­ju­šies un var­būt ie­gu­vu­ši cil­vē­ka or­ga­nis­mam bīs­ta­mas īpa­šī­bas. Ik die­nu mū­su or­ga­nisms uz­ņem un iz­da­la mil­jo­niem šo bak­tē­ri­ju. Tās pro­du­cē pien­skā­bi, vi­ta­mī­nus un anti­bak­te­ri­ālas vie­las, kas dar­bo­jas pret ci­tām bak­tē­ri­jām, tā uz­la­bo­jot vi­di zar­nu trak­tā. Ir ga­dī­ju­mi, kad la­bās bak­tē­ri­jas jā­uz­ņem me­di­ka­men­tu vai uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ju for­mā, bet, ja cil­vēks ko­pu­mā ir ve­sels, tad skāb­pie­na dzē­rie­ni ir da­bis­kāks un gar­šī­gāks veids, kā dien­die­nā rū­pē­ties par sa­vu or­ga­nis­mu.

No­de­rī­gi

• Rū­guš­piens. Mums vis­se­nāk pa­zīs­ta­mais skāb­pie­na pro­dukts, ku­ra tap­ša­nas pa­ma­tā ir pien­skā­bā rūg­ša­na. Rūp­nie­cis­ki ra­žo­jot, pie­nam pie­vie­no spe­ci­ālu pien­skā­bes strep­to­ko­ku kul­tū­ras ie­rau­gu, bet mā­jas ap­stāk­ļos piens sa­rūgst, dar­bo­jo­ties da­bis­ka­jai pie­na mik­ro­flo­rai. Iz­man­to vien­kār­ši dzer­ša­nai, sa­lā­tiem, biez­pie­na pa­ga­ta­vo­ša­nai, no­der arī pan­kū­ku mīk­las ie­jauk­ša­nai.
• Ke­fīrs. Ke­fī­ru ga­ta­vo no pie­na ar spe­ci­āla ie­rau­ga - t.s. ke­fī­ra sē­nī­tes - pa­lī­dzī­bu. Ra­žo­ša­nas pro­ce­sā kom­bi­nē­jas pien­skā­bā un al­ko­ho­lis­kā rūg­ša­na. Šā dzē­rie­na dzim­te­ne ir Kau­kā­za re­ģi­ons. Zie­meļ­ose­ti­jā ke­fī­ra ga­ta­vo­ša­nas no­slē­pu­mi ti­ku­ši rū­pī­gi gla­bā­ti līdz pat 20. gad­sim­ta sā­ku­mam. Pir­ma­jam ap 1910. ga­du tikt pie ke­fī­ra sē­nī­tēm esot iz­de­vies kā­dam Krie­vi­jas pien­saim­nie­kam, un tad arī sā­ku­sies ke­fī­ra tā­lā­kā iz­pla­tī­ba. Mūs­die­nās ke­fīrs ne­re­ti tiek ba­gā­ti­nāts ar bi­fi­do­bak­tē­ri­jām.
• Rja­žen­ka. Tai rak­stu­rī­ga mai­ga gar­ša un krēm­krā­sas to­nis, ko rja­žen­ka ie­gu­vu­si, pa­tei­co­ties kar­sē­ša­nas gai­tā ka­ra­me­li­zē­ta­jam pie­na cu­ku­ram. Rja­žen­kas dzim­te­ne ir Uk­rai­na, kur to kopš se­niem lai­kiem ga­ta­vo īpa­šos sek­los mā­la po­dos: pie­nu, kam pie­vie­nots arī sal­dais krē­jums, vis­pirms vai­rā­kas stun­das kar­sē aug­stā tem­pe­ra­tū­rā, to­mēr ne­pie­ļau­jot uz­vā­rī­ša­nos, pēc tam rau­dzē. Rūp­nie­cis­kā ra­žo­ša­nā iz­man­to mūs­die­nī­gu teh­no­lo­ģi­ju un augst­vēr­tī­gas pien­skā­bo mikro­or­ga­nis­mu kul­tū­ras, kas no­dro­ši­na sta­bi­lu pro­duk­ta kva­li­tā­ti. Iz­dze­rot vie­nu glā­zi rja­žen­kas, cil­vēks uz­ņem ap­tu­ve­ni 25% no dien­nak­tī ne­pie­cie­ša­mā kal­ci­ja un 20% no fos­fo­ra dien­nakts de­vas.
• Jo­gurts. Tas tiek ie­rau­dzēts ar jo­gur­ta bak­tē­ri­ju Lac­to­ba­cil­lus bul­ga­ri­cus un Strep­to­coc­cus ter­mop­hi­lus kul­tū­rām; da­ļai jo­gur­ta šķir­ņu vēl pie­vie­no­tas arī al­ter­na­tī­vās kul­tū­ras - bi­fi­do­bak­tē­ri­jas un aci­do­fi­lās bak­tē­ri­jas. Dzī­va­jam jo­gur­tam bak­tē­ri­jas tiek pie­lik­tas pēc pie­na pas­te­ri­zā­ci­jas, tās tur dar­bo­jas, uz­rau­dzē pro­duk­tu un pa­liek ta­jā. Ja jo­gurts ir ter­mis­ki ap­strā­dāts jau pēc ie­rau­dzē­ša­nas, to var il­gāk uz­gla­bāt, bet bak­tē­ri­jas, arī la­bās, iet bo­jā. Ir bie­zie, ar ka­ro­tī­ti ēda­mie, jo­gur­ti, dze­ra­mie jo­gur­ti un jo­gur­ta dzē­rie­ni. Pē­dē­jā lai­kā ar­vien po­pu­lā­rāks kļūst t.s. grie­ķu jo­gurts, kam rak­stu­rī­ga bie­za, vien­da­bī­ga kon­sis­ten­ce un sa­lī­dzi­no­ši aug­stāks ol­bal­tum­vie­lu sa­turs.
• Pa­ni­ņas. Tas ir bla­kus­pro­dukts, ko ie­gūst svies­ta ra­žo­ša­nā. Tau­ku dau­dzums pa­ni­ņās ir ne­liels, bet tās sa­tur bio­lo­ģis­ki ak­tī­vas vie­las, vēr­tī­gas amino­skā­bes, vi­ta­mī­nus, arī fos­fo­li­pī­dus, kas lab­vē­lī­gi ie­tek­mē ho­les­te­rī­na viel­mai­ņu.
• Sū­ka­las. Tās pa­liek pār­i biez­pie­na ra­žo­ša­nas pro­ce­sā. Sū­ka­las pa­šas par se­vi nav īpa­ši gar­šī­gas, bet sa­tur or­ga­nis­kās skā­bes, ol­bal­tum­vie­las, vi­ta­mī­nus un pie­nam rak­stu­rī­gās mi­ne­rāl­vie­las. No sū­ka­lām var pa­ga­ta­vot dzē­rie­nus, pie­mē­ram, kom­bi­nē­jot tos ar cit­rus­aug­ļu su­lām.
• Tas ir dzē­riens, ku­ru ga­ta­vo ar Lac­to­ba­cil­lus bul­ga­ri­cus bak­tē­ri­ju ie­rau­gu. Tra­di­ci­onāls tjur­ku, zie­meļ­kau­kā­zie­šu, dien­vid­kau­kā­zie­šu un Bal­kā­nu tau­tām. Se­nos lai­kos kle­jo­tā­ji lop­kop­ji aira­nu ga­ta­vo­ja, ie­le­jot pie­nu ar ie­rau­gu spe­ci­ālā pie seg­liem pie­stip­ri­nā­mā trau­kā. Šo­dien iz­man­to spe­ci­ālu teh­no­lo­ģi­ju, kas rūg­ša­nas pro­ce­sā ra­da lab­vē­lī­gu vi­di bak­tē­ri­ju ak­ti­vā­ci­jai. Da­žā­das tau­tas šo pro­duk­tu ga­ta­vo šķid­rā­ku vai bie­zā­ku, mēdz arī at­šķai­dīt ar pie­nu, ūde­ni vai mi­ne­rāl­ūde­ni.
• Tīr­kul­tū­ra. Ar šā­du no­sau­ku­mu da­žā­di ra­žo­tā­ji pie­dā­vā skāb­pie­na pro­duk­tus, kas ga­ta­vo­ti ar pien­skā­bo bak­tē­ri­ju ie­rau­gu. Tam mēdz pie­vie­not arī aug­ļu pie­de­vas.

Re­cep­tes

• Pa­ni­ņu dzē­riens ar ku­me­lī­tēm un vī­ģēm. Sa­stāv­da­ļas. Di­vas glā­zes pa­ni­ņu, pus­tēj­ka­ro­te žā­vē­tu ku­me­lī­šu zie­du, pie­cas žā­vē­tas vī­ģes, pus­glā­ze ūdens. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ūde­ni uz­vā­ra, ap­lej ku­me­lī­tes, ļauj ie­vil­kties pus­ot­ru stun­du, iz­kāš. No­vā­rī­ju­mam pie­vie­no rū­pī­gi no­maz­gā­tas un sī­ki sa­smal­ci­nā­tas vī­ģes, pie­lej pa­ni­ņas, sa­pu­to.
• Sū­ka­lu dzē­riens ar apel­sī­nu su­lu. Sa­stāv­da­ļas. Glā­ze at­dze­sē­tu iz­kās­tu sū­ka­lu, di­vi apel­sī­ni, di­vi olu dzel­te­nu­mi, vie­na tēj­ka­ro­te cu­ku­ra, di­vas ēdam­ka­ro­tes smilts­ērk­šķu su­las, rī­vē­ta cit­ro­na mi­zi­ņa. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Apel­sī­niem iz­lo­ba mīk­stu­mu un sī­ki sa­plu­ci­na. Olu dzel­te­nu­miem pie­vie­no cu­ku­ru, sa­pu­to, pie­lej smilts­ērk­šķu su­lu un pie­liek apel­sī­nus, pie­lej sū­ka­las, pu­to vēl īsu brī­di, tū­līt pa­sniedz. Glā­zēs liek sal­mi­ņus; ja vē­las, iz­ro­tā ar apel­sī­nu šķē­lī­tēm.
• Ke­fī­ra dzē­riens Pēc bal­lī­tes. Sa­stāv­da­ļas. Pus­glā­ze ke­fī­ra, pus­glā­ze skā­bē­tu kā­pos­tu su­las, sāls. Pa­ga­ta­vo­ša­na. At­dze­sē­tu ke­fī­ru pu­to, pa da­ļām pie­vie­no­jot kā­pos­tu su­lu, pēc gar­šas pie­liek sā­li.
• Ke­fī­ra dzē­riens ar to­mā­tu su­lu. Sa­stāv­da­ļas. Di­vas glā­zes ke­fī­ra, pus­glā­ze to­mā­tu su­las, pi­lī­te To­bas­co mēr­ces, pie­ci lo­bī­ti val­riek­sti, vie­na ēdam­ka­ro­te svai­gu ka­pā­tu za­ļu­mu. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Val­riek­stus sī­ki sa­smal­ci­na, pie­vie­no za­ļu­mus, To­bas­co mēr­ci, to­mā­tu su­lu un ke­fī­ru, sa­pu­to.
• Rū­guš­pie­na un me­dus dzē­riens. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na glā­ze rū­guš­pie­na, vie­na ēdam­ka­ro­te šķid­ra me­dus, ne­daudz va­ni­ļas cu­ku­ra. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Rū­guš­pie­nu at­dze­sē le­dus­ska­pī, pu­to ar mik­se­ri, pie­vie­no­jot me­du un va­ni­ļas cu­ku­ru. Dzē­riens ir ga­tavs, kad vei­do­jas pu­tas. Pie­bil­de. Ja vē­las, me­dus vie­tā var iz­man­tot da­žā­dus aug­ļu sī­ru­pus, bet va­ni­ļas cu­ku­ra vie­tā - ka­nē­li.
• Rja­žen­kas krēms. Sa­stāv­da­ļas. 400 ml rja­žen­kas, vie­na ēdam­ka­ro­te že­la­tī­na (ar kau­dzī­ti), 2-3 ēdam­ka­ro­tes pū­der­cu­ku­ra, va­ni­ļas cu­kurs, 100 g kon­ser­vē­tu per­si­ku vai jauk­tu tro­pis­ko aug­ļu kon­ser­vu (bez šķid­ru­ma). Pa­ga­ta­vo­ša­na. Že­la­tī­nu uz­brie­di­na un iz­šķī­di­na, pie­vie­no rja­žen­kai ko­pā ar pū­der­cu­ku­ru un va­ni­ļas cu­ku­ru, sa­mai­sa. Ma­zās sal­dā ēdie­na veid­nī­tēs lej ne­lie­lu rja­žen­kas kār­ti­ņu, uz brī­di ie­vie­to sald­ēta­vā, lai sa­stingst. Vir­sū kār­to sa­griez­tus kon­ser­vē­tos aug­ļus, pār­lej ar at­li­ku­šo jo­gur­tu un liek le­dus­ska­pī sa­stingt.
• Man­go un jo­gur­ta dzē­riens. Sa­stāv­da­ļas. 200 ml grie­ķu jo­gur­ta, 100 ml piln­pie­na, ne­daudz le­dus, 200 g man­go mīk­stu­ma, di­vas ēdam­ka­ro­tes me­dus. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Vis­as sa­stāv­da­ļas liek blen­de­rī un pa­ga­ta­vo vien­da­bī­gu, uz­pu­to­tu dzē­rie­nu.