IMUNITĀTEI: Ziema ir citrusaugļu laiks

© Shutterstok

Lai arī nākuši no tālām subtropu zemēm, citrusaugļi mūsu ēdienkartē iekarojuši paliekošu vietu, jo sevišķi ziemā. Daudziem cilvēkiem mūsu platuma grādos citrusaugļi ir spirdzinošs, dzīvespriecīgs akcents ēdienkartē un vērā ņemams C vitamīna avots.

CITRONI. Vajadzīgi dzērieniem, desertiem, konditorejas izstrādājumiem, salātiem, marinādēm, gaļas un zivju ēdieniem. Svaigi spiestā citronu sulā ir līdz 10% citronskābes. Tiek apgalvots, ka tā palīdz organismam uzņemt fosforu un kalciju no citiem pārtikas produktiem. Dzeltenā virsmiziņa ir bagāta ar ēteriskajām eļļām.

APELSĪNI. Pasaulē ir daudz apelsīnu šķirņu, un katrai no tām - savas īpatnības. Populāri ir, piemēram, Valensijas apelsīni, kuriem galā ir otrs, mazāks apelsīniņš - «nabiņa», un Moro apelsīni ar asinssarkanu mīkstumu. Tie satur pigmentus antocianīnus - spēcīgus antioksidantus. Oranžā virsmiziņa satur pektīnvielas un ēteriskās eļļas, ar apelsīnu miziņām var aromatizēt kafiju, limonādi u.c.

MANDARĪNI. Mandarīns, tanžerīns, klementīns un sazin kā vēl... Runa ir par vienu un to pašu augli, kura latīniskais vārds ir Citrus reticulata. Karaliskie mandarīni ir lieli, sārti oranži, ar plānu miziņu un pikanti saldu garšu. Klementīniem teorētiski vajadzētu būt bez sēkliņām, taču reizēm bites atnes putekšņus no citiem citrusaugiem, un rezultātā rodas augļi ar sēkliņām. Japānas mandarīni sacumas ir saldi, ar plānu, ādainu miziņu, kurā izceļas kārpiņas. Tangelo ir mandarīnu un greipfrūtu krustojums. Viens no mums pazīstamajiem tangelo veidiem ir mineola - sarkani oranžs, ļoti sulīgs auglis ar snuķīti. Mandarīni veicina ēstgribu un gremošanas trakta darbību. Reizēm var dzert svaigi spiestu mandarīnu sulu, bet labāk apēst augļus veselus, jo tie ir labs šķiedrvielu avots.

GREIPFRŪTI. Izlobītu greipfrūtu mīkstumu var ēst svaigu vai arī pievienot salātiem. Sevišķi populāra ir greipfrūtu sula, kas bagāta ar antioksidantiem, vitamīniem un rūgtvielām, kuras palīdz uzlabot gremošanas procesu. Vairāk par pusglāzi sulas dienā gan nevajag, lai nenodarītu pāri aknām.

LAIMI. Ļoti iecienīti Āzijas dienvidaustrumos. Sevišķi labi izmantojami, gatavojot ēdienus no zivīm un jūras veltēm, pievienojami rīsiem, krēmzupām, dažādām izsmalcinātām mērcēm, kokteiļiem. Bieži ēdienu porciju un galda rotāšanai izmanto gan veselus augļus, gan šķēlītes, gan dekoratīvi sagrieztas miziņas.

POMELO. Citrusaugļu saimē biezādainais pomelo, saukts arī par šadoku vai Ķīnas greipfrūtu, ir vislielākais, tas spēj izaugt mērena arbūza lielumā. Eksemplāri, kas nonāk mūsu veikalos, gan parasti ir tikai nedaudz lielāki par greipfrūtiem - tuviem pomelo «radiniekiem». Pomelo mīkstums nav tik rūgts kā greipfrūtam, tas var būt sulīgāks vai sausāks un blīvāks, skābāks vai saldāks. Pomelo labi sader kopā ar ļoti asiem un karstiem ēdieniem, zivīm, garnelēm, jūras ķemmītēm un citām jūras veltēm, arī vistas un cūkas gaļu.

KUMKVATI. Visdārgākie un arī vismazākie citrusaugļi, to masa sasniedz ap 25 g. Kumkvati jeb kinkani ir ļoti dekoratīvi, aug nelielos kociņos, kas skaisti zied, tāpēc Āzijā nereti sastopami apstādījumos, iespējams audzēt arī telpās. Kumkvatiem ir salda, bieza un aromātiska miza, bet sīvs mīkstums. Šos augļus ēd veselus. Pievieno saldajiem ēdieniem, rotā konditorejas izstrādājumus, var pasniegt pie ēdieniem no putnu gaļas.

***

Jautājumi ekspertam

Dažādībai un vitamīniem

Atbild diētas ārsts Andis Brēmanis

- Pēdējā laikā dzirdēts viedoklis, ka jebkurā gadalaikā uzturā esot jālieto tikai vietējie produkti un, ja kaut kas pie mums nav pieejams, tad nav arī vajadzīgs. Vai tā patiešām ir?

- Cilvēks savā vēsturiskajā attīstībā ir iepazinis daudz ko un atzinis par derīgu. Ja mēs dzīvotu naturālā saimniecībā dziļi laukos un pārtiktu no tā, ko paši izaudzējam, tad ap šo laiku, iespējams, būtu saglabājušies āboli pagrabā, sasaldētas ogas un citi krājumi, bet kāpēc lai mēs arī neapēstu kādu mandarīnu, apelsīnu, pomelo, nepieliktu citronu pie mērcītes vai marinējot gaļu? Citrusaugļos ir vērā ņemams daudzums C vitamīna. Ja mēs to gribētu saņemt tikai no vietējās pārtikas, tad pašlaik būtu jāēd kāposti, svaigi vai skābēti, bet termiski neapstrādāti. Monotons, vienveidīgs uzturs ir nogurdinošs.

- Vai jācenšas veikalos atrast bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētus citrusaugļus?

- Tas ir nedaudz pārspīlēts uzskats. Mana attieksme ir samērā skeptiska, jo - kur ir garantija, ka šie produkti patiešām ir pēc visiem kanoniem bioloģiski izaudzēti? To varētu zināt tikai tad, ja mēs audzētu paši. Protams, ir labāk, ja augļu audzēšanai un transportēšanai nav lietots pārāk daudz ķimikāliju, bet ir taču pētīts, kādas vielas un kādos daudzumos ir cilvēka organismam nekaitīgas, likumdošanā noteiktas normas, kuru ievērošana tiek kontrolēta. Bet katram ir tiesības par sevi lemt un rīkoties, kā patīk.

Var gadīties, ka citrusaugļi izraisa alerģiju, bet tāda var būt arī pret pašu dārza zemenēm. Reizēm alerģijas nav, bet ir alerģijai līdzīgas izpausmes, ja vienā reizē apēd par daudz, piemēram, pāris kilogramus mandarīnu.

- Kā sagatavot citrusaugļus, lai uzņemtu maksimāli daudz C vitamīna?

- C vitamīns ir samērā labils. Ja augļus nomizo, sagriež un atstāj uz ilgāku laiku, C vitamīns saskarē ar gaisa skābekli zaudē savu aktivitāti. Tāpēc augļus ieteicams mizot tieši pirms ēšanas un patērēt svaigus. Ja gatavo smūtiju līdzņemšanai uz darbu un pilda to slēgtā traukā, zināmi C vitamīna zudumi būs, bet neretitas būs labāks risinājums par ēdnīcas vai kafejnīcas piedāvāto.

Un, protams, jāēd ne tikai citrusaugļi, bet arī citi augļi un dārzeņi - tā ir produktu grupa, kuru mūsu valsts iedzīvotāji ikdienas ēdienkartē iekļauj par maz. Ieteicamas piecas porcijas augļu un dārzeņu dienā. Iespējams, augļus ēst ir vieglāk, jo tie neprasa īpašu gatavošanu, tomēr dārzeņi ir vēl svarīgāka grupa nekā augļi. Daļa var būt arī konservēti, daļa - saldēti, bet lielai daļai jābūt svaigai.