Austrumu slimnīcā veiktas unikālas operācijas pacientiem ar retu sindromu

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Aizvadītā gada nogalē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veiktas trīs operācijas pacientiem ar retu iedzimtu patoloģiju – Meja Tērnera sindromu, kas izpaužas kā bīstama sašaurinājuma veidošanās kreisajā iegurņa vēnā, kura dēļ tā ar laiku var nosprostoties, izraisot asins atteces traucējumus kājā. Šīs operācijas Baltijas valstīs ir unikālas, jo, tās veicot, izmantots speciāls, anatomiski pielāgots stents vēnas sašaurinājuma novēršanai, ziņo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca.

„Meja Tērnera sindroms ir iedzimta anatomiska īpatnība, kad iegurņa vēnu pret mugurkaulu saspiež to šķērsojošā artērija, kā iespaidā veidojas izteikts vēnas sašaurinājums. Sindromu biežāk novēro jaunām sievietēm vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Šī patoloģija ir bīstama, jo saistīta ar paaugstinātu trombu veidošanās risku,” skaidro Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja Sanita Ponomarjova.

Dažādu iemeslu izraisītas organisma atūdeņošanās (tai skaitā - vienkārši nepietiekama ūdens lietošana ikdienā), ilgstošas mazkustības, kā arī grūtniecības iespaidā vēnā pirms sašaurinājuma sāk veidoties trombs, kas pakāpeniski pieaug un nosprosto asins atteci kājā. Šādu stāvokli, kas izraisa kājas pietūkumu, smaguma sajūtu un sāpes, sauc par dziļo vēnu trombozi. Tās ārstēšana parasti ilgst vairākus mēnešus, kuru laikā pacients lieto trombus šķīdinošus medikamentus. Diemžēl nepatīkamie simptomi parasti saglabājas vēl ilgu laiku pēc ārstēšanas uzsākšanas, un, tā kā patoloģija ilgstoši ietekmē asins plūsmu kājā, laika gaitā pacientam var veidoties arī varikozas vēnas, ādas pigmentācijas izmaiņas un čūlas. Dziļo vēnu trombozi var izraisīt arī citi iemesli, tomēr līdz pat 49 procentos gadījumu pacientiem tiek konstatēts Meja Tērnera sindroms.

Ir gadījumi, kad tromba daļas pa vēnu aizceļo līdz plaušām un nosprosto plaušu artērijas, izraisot dzīvībai bīstamu stāvokli, ko sauc par plaušu artēriju trombemboliju. Tā ietekmē cilvēkam sākas aizdusa, un ir traucēta audu apgāde ar skābekli. Smagākos gadījumos, laikus nesaņemot palīdzību, cilvēks var nomirt.

Ja iepriekš vienīgā terapija pacientiem ar Meja Tērnera sindromu un dziļo vēnu trombozi bija ilgstoša trombus šķīdinošu medikamentu lietošana, kā arī kompresijas zeķu nēsāšana pietūkuma un citu nepatīkamo simptomu mazināšanai, pašlaik medicīna ir gājusi lieliem soļiem uz priekšu un gan vēnas trombozi, gan Meja Tērnera sindromu iespējams novērst ar vienu operāciju, kuras laikā vēnas sašaurinājuma vietā ievieto stentu jeb no īpaša metāla pinuma veidotu, īsu caurulīti.

Parastie venozie stenti šādos gadījumos tiek izmantoti jau vairākus gadus, taču decembrī Austrumu slimnīcā veiktās operācijas ir unikālas ar to, ka pirmo reizi Baltijā izmantoti īpaši, sašaurinājuma lokalizācijai pielāgoti stenti. Meja Tērnera sindroma gadījumā kreisās iegurņa vēnas sašaurinājums atrodas tieši pirms tās saplūšanas vietas ar citu vēnu, tāpēc nepielāgotu stentu sašaurinājumā nav iespējams ievietot tā, lai tas netraucētu asins plūsmai otrā vēnā. Jaunie stenti ir īpaši pielāgoti vēnu savienojuma vietai, un tiem ir arī kombinēta struktūra - viena stenta daļa ir stingra, neļaujot artērijai atkal nospiest vēnu, bet otra - ļoti elastīga un lokana, pielāgojoties vēnas kustīgajai daļai.

Operācijas tika veiktas caur nelielu dūrienu iegurņa vēnā, un visi pacienti jau nākamajā dienā varēja doties mājup. Trīs Austrumu slimnīcā veikto operāciju ilgums bijis atšķirīgs - no vienas līdz trīs stundām. Tas bija atkarīgs no tā, vai vēna ir ciet tikai daļēji vai pilnībā. Smagākos gadījumos tromba nosprostotā vieta burtiski aizaug ar saistaudiem, un speciālistiem jāveic pilnīga asinsvada rekonstrukcija, lai atjaunotu asins plūsmu caur to.

Operācijas veica speciālisti no Austrumu slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas nodaļas un Invazīvās radioloģijas nodaļas. Visi pacienti pašlaik jūtas labi, un nepatīkamie simptomi ir pilnībā izzuduši.

Veselība

Lundas universitātes Zviedrijā eksperti pētījuši dažādu saldumu veidu ietekmi uz risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Darba rezultāti tika publicēti žurnālā “Frontiers in Public Health”.

Svarīgākais