Agrāk neredzēts vai labi aizmirsts, ļoti rets vai katrā lielveikalā atrodams, no skata pievilcīgs vai gluži atbaidošs, varbūt pat tāds, ko citi sviež atkritumos – tam nav nozīmes. Ja vien šim produktam atklātas kādas sevišķi vērtīgas īpašības, tad veselīga uztura entuziastam un jaunu kulināro iespaidu meklētājam tas noteikti jānogaršo, jāiekļauj savā ēdienkartē, jāpauž skaļa sajūsma, lai nākamajā gadā pievērstos atkal kādam citam. Grūti pateikt, kurš no šiem modes produktiem paliks apritē un iekaros arvien plašāku patērētāju loku, bet kurš tiks nodots aizmirstībai.
Visvairāk pārņemti ar šīm lietām, šķiet, ir amerikāņi. Līdz mums «superproduktu» mode atnāk lēnāk, esam piesardzīgāki un konservatīvāki, bet reizēm izrādāmies viņiem soli priekšā, piemēram, šogad par veselīgu jaunumu aizjūras ēdāji pasludinājuši biezpienu - esot labāks nekā pērnā un aizpērnā gada līderis grieķu jogurts.
Te būs dažas ēdamlietas, kuru nākšanai modē mums jābūt gataviem.
Etiķa dzērieni
Ābolu etiķis mums pazīstams jau kopš padomju laikiem, kad tika piedāvāts kā alternatīva parastajai etiķskābei, kuru ne vienmēr varēja iegādāties, jo sevišķi konservēšanas sezonā. Daudziem tas negaršoja. Vēlāk ābolu sidra etiķis tika popularizēts kā palīgs svara un asinsspiediena kontrolē un sirds veselības veicināšanā. Tiek apgalvots, ka, lietojot pirms ēšanas, šis etiķis varot novērst lielas cukura līmeņa svārstības asinīs. Lai etiķi labāk dabūtu lejā, to kombinē ar svaigi spiestu augļu sulu. Tiek piedāvāti arī gatavi, rūpnieciski ražoti etiķa dzērieni. Ar tiem konkurē kombuča - tējas sēnes dzēriens.
Mērcētas auzu pārslas («nakts auzas»)
Auzu pārslas uz nakti aplej ar ūdeni, un no rīta tās ir izmirkušas mīkstas, gatavas apēšanai. Mūsu skatījumā šī recepte ir gana veca - skarbajos deviņdesmitajos to izmantoja trūcīgi pensionāri, cenšoties ietaupīt gāzi. Ūdens vietā labāk garšo piens, jogurts vai kāds no augu valsts izcelsmes piena aizstājējiem (piemēram, sojas vai mandeļu piens), un iznāk ar šķiedrvielām bagātas brokastis. Var pievienot arī svaigas ogas, godži ogas, riekstus u.c.
Jūraszāles
Āzijas valstīs jūraszāles uzturā tiek lietotas pastāvīgi, bet pie mums tās ir mazāk populāras, kaut arī nav svešas, jo īpaši tas sakāms par nori, ko pazīst suši cienītāji. Ir arī wakame, arame, kombu u.c. Jūraszāles ir piesātināts vērtīgu uzturvielu avots, tajās daudz minerālvielu, īpaši bagātīgs joda saturs. Arī kalcija daudzums iespaidīgs - tiek apgalvots, ka tas ir desmitreiz lielāks nekā pienā. Cilvēki, kuriem liegts lietot sāli, var izmantot kaltētu jūraszāļu pulveri. Jūraszāles ļaudis ēd, arī cerot attīrīt organismu, uzņemt antioksidantus, mazināt lieko svaru. Tā kā jūraszāles augot no apkārtējās vides var uzņemt kaitīgas vielas, eksperti iesaka pirkt tikai sertificētus jūraszāļu bioproduktus.
Aļģes
Mūsdienīgas tehnoloģijas ļauj radīt aļģu produktus, par kuriem nemaz nav iespējams pateikt, no kā tie gatavoti. Tos piedāvā kā alternatīvu dažādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Ar dažiem iesaka aizstāt olas, krējumu un sviestu, gatavojot konditorejas izstrādājumus, mērces un saldējumu, nesabojājot iecienīto konsistenci. Aļģēs ir visas būtiskākās uzturvielas - ogļhidrāti, olbaltumvielas un veselīgi tauki.
Īpaši jārunā par zilzaļo aļģi spirulīnu. Tiem, kuri interesējas par veselīgu dzīvesveidu un uztura bagātinātājiem, šis nosaukums nav svešs. Spirulīnas patēriņš pasaulē ik gadu pieaug gandrīz par 30%. Gan ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, gan Pasaules veselības organizācija ir atzinušas spirulīnu par augstvērtīgu uzturproduktu, kas var dot neaizstājamu ieguldījumu cīņā ar badu un ir piemērots rezervju veidošanai ārkārtas gadījumiem, jo tas ļoti koncentrētā veidā satur daudzas svarīgas uzturvielas. Tajā ir sešas reizes vairāk olbaltumvielu nekā olās, astoņas neaizstājamās aminoskābes un desmit citas aminoskābes, 50 reizes vairāk dzelzs nekā spinātos, septiņas reizes vairāk kalcija nekā pienā, desmit reizes vairāk kālija nekā banānos, daudzveidīgs antioksidantu saturs, augsts B12 vitamīna saturs, kā arī citi B grupas vitamīni, karotinoīdi, D, E un K vitamīns, jods, hroms, varš, magnijs, selēns, cinks.
Circeņu milti
Kukaiņu ēšana jeb entomofāgija uz Rietumiem nāk lēni, jo daudzi cilvēki nespēj pārvarēt instinktīvu nepatiku un pat pagaršot šādas delikateses. Daudz labākas izredzes ir circeņu miltiem - tas ir vienkārši pulveris, kas bagāts ar olbaltumvielām, vitamīniem un minerālvielām, turklāt ir mazkalorisks. Circeņu audzēšana ir videi draudzīgāka nekā lopkopība, prasa mazāku ūdens un citu dabas resursu patēriņu. Stāsta, ka daži amerikāņu ražotāji pievienojot circeņu miltus čipsiem, batoniņiem, cepumiem un piena kokteiļiem.
Senie graudaugi
Par senajam graudaugiem pieņemts saukt tos, kas pēdējās tūkstošgades laikā nav īpaši pārmainīti selekcijas rezultātā. Te pieskaitāmi gan īsti graudaugi, piemēram, spelta, gan arī tādi, kas no bioloģijas viedokļa nav graudaugi - kvinoja, prosa, amarants, tefs, sorgo u.c. Iekļaujot ēdienkartē šos produktus, var nodrošināt daudz lielāku uzturvielu daudzveidību, nekā ejot vieglāko ceļu un ēdot tikai rīsus vai kviešus, kā to dara daudzi zemeslodes iedzīvotāji. Senie graudaugi nodrošina gan šķiedrvielas, gan olbaltumvielas, gan B grupas vitamīnus un dzelzi. Lielākā daļa no tiem turklāt nesatur glutēnu.
Kurkuma
Tautas medicīnā kurkuma izsenis lietota asiņu attīrīšanai. Mūsdienu pētījumi noskaidrojuši, ka patiešām kurkumas produkti sekmē toksīnu ātrāku izvadīšanu no organisma. Tas notiek divējādi. Pirmkārt, kurkumas sastāvā esošās vielas spēj palielināt atsevišķu fermentu aktivitāti, kas atbildīgi par toksīnu piesaistīšanu un izvadīšanu no asinīm. Otrkārt, kurkumai piemīt žultsdzinēja iedarbība - ne velti to tradicionāli pievieno trekniem, smagiem ēdieniem un vispār lieto, lai palīdzētu pilnvērtīgāk sagremot barību. Viens no žults uzdevumiem ir tikt galā ar taukos šķīstošajiem toksīniem. Toksīnu uzkrāšanās atspoguļojas arī ādas veselībā. Ja organisms netiek ar tiem galā, āda kļūst blāva, nespodra, pieaug nosliece uz izsitumiem un citām problēmām, paātrinās novecošana. Bieži dzirdēts arguments, ka daba cilvēka organismam piešķīrusi gana spēcīgus mehānismus kaitīgo vielu izvadei, tāpēc nekādi papildu pasākumi nav vajadzīgi. Bet dabas dotie mehānismi palaikam netiek galā ar civilizācijas radīto piesārņojumu, ko izraisa izplūdes gāzes, rūpniecības izmeši, dažādas ķimikālijas, ko lieto sadzīvē, utt. Kurkumas produkti ir dabisks un arī garšīgs veids, kā savam ķermenim palīdzēt.
***
Matcha tēja. Arī matcha ir zaļā tēja, tikai audzēta un gatavota īpašos apstākļos, ar īpašām metodēm. Laikā, kad sāk augt jaunās lapiņas, tējas krūmi tiek speciāli noēnoti, un tādi tie paliek vairākas nedēļas, līdz pat lapiņu novākšanai. Šāda tēja, salīdzinot ar parastā veidā audzēto, ir daudz bagātāka ar hlorofilu, aminoskābi L-teanīnu un citām vērtīgām uzturvielām. Lapas veidojas tumšāk zaļas, maigākas, ar saldāku garšu. Matcha tējā ir simtreiz vairāk antioksidantu nekā parastajā zaļajā tējā. Tā draudzīga tievētājiem un stresa mocītajiem, kā arī labvēlīgi ietekmē atmiņu, kaulu stiprību un mutes dobuma veselību.
*
Makaronu renesanse. Kad modē bija atteikšanās no ogļhidrātiem, nežēlastībā krita arī makaroni. Tagad atkal atzīts, ka makaroni var būt veselīga uztura sastāvdaļa, taču jāizvēlas pilngraudu makaroni, un, protams, nav jāpārtiek tikai no makaroniem, kā dažs to paradis darīt. Pilngraudu makaronos ir šķiedrvielas, kas palīdz ilgāk justies paēdušam un izvairīties no straujām cukura līmeņa svārstībām asinīs. Modē nāk arī pākšaugu makaroni, kas ražoti no lēcu, pupiņu, turku zirņu vai citu pākšaugu miltiem. Pie mums tirdzniecībā gan tādi pagaidām nav manīti, bet izklausās interesanti.