Vakcīna – droša iespēja sevi pasargāt

 
©Scanpix

Vakcinācijas tēma mūsu sabiedrībā tiek vērtēta ļoti pretrunīgi. Bet vai mēs tiešām izprotam un zinām, kādas ir vakcīnu priekšrocības, riski un darbības principi, vai mēs apzināmies, kā tās ietekmē sabiedrības veselību kopumā?

Diskusijā par vakcināciju piedalās ģimenes ārste Laura Veide, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Ieva Kantsone, topošā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestā kursa studente Dana Isarova un Rīgas pašvaldības policijas Personāla nodaļas galvenais speciālists attīstības jautājumos Guntis Buķis.

Latvijai 1. vieta Eiropā

Kamēr daļa sabiedrības uzskata, ka vakcīnas ir milzu bizness, ka arī pret gripu nav nepieciešams vakcinēties, SPKC speciālisti norāda, ka ik gadu ar gripu pārslimo vidēji 10% no iedzīvotāju populācijas un, lai arī lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, iespējama arī smaga saslimšana. Turklāt ik gadu no gripas infekcijas izraisītām komplikācijām cilvēki arī mirst. Bet labākais veids, kā sevi no tās pasargāt, ir vakcinācija.

Lai arī optimālais vakcinācijas laiks ir oktobris un novembris, jo tādējādi, sākoties gripas epidēmiskajam pacēlumam, tiek sasniegta spēcīgākā pretgripas imunitāte, riska grupām vakcināciju drīkst veikt arī tad, kad gripas sezona jau ir sākusies. Protams, jāievēro, ka imunitāte izveidojas pēc divām nedēļām.

SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Ieva Kantsone gan norāda, ka Latvijas iedzīvotāji nav pārāk naski uz vakcinēšanos vispār, un to parāda arī statistikas dati: lai arī, piemēram, difterijas vakcīna Latvijā ir valsts apmaksāta, saslimšanas gadījumu skaita ziņā (uz simt tūkstošiem iedzīvotāju) mēs esam pirmajā vietā Eiropā un trešajā vietā Eiropā tuberkulozes saslimšanas gadījumu skaita ziņā.

«Kas attiecas uz gripas vakcinācijas rādītājiem, mums ir vakcinēti tikai 2,4% pieaugušo, bet Eiropas Komisija rekomendē 75% aptveri,» stāsta Ieva Kantsone, uzsverot, ka atbildībai pret vakcināciju gan ir tieksme pieaugt, jo, salīdzinot ar pēdējo divu gadu rādītājiem, šā gada oktobrī un novembrī tā bija divas reizes augstāka.

«Infekcijas slimības ir neprognozējamas, mēs nekad nezinām, kad tās var uzliesmot, līdz ar to, ja cilvēki nevakcinējas, šīm slimībām ir iespēja izplatīties,» stāsta epidemioloģe, norādot, ka vakcinācijas rādītāji Latvijā ir līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, tomēr arvien ir iespēja situāciju uzlabot.

Imunitātes treniņš

Kas motivē sabiedrību vakcinēties? Un kāpēc lielākā sabiedrības daļa pret to joprojām izturas noraidoši? «Manuprāt, lielākā problēma ir tā, ka skolā mums māca par vides problēmām, par vides ietekmi uz cilvēka veselību, bet nemāca būtiskāko par ķermeņa veselību - lai, aizejot pie ģimenes ārsta, mēs jau zinātu pamata informāciju, kāpēc ir vai nav vajadzīga vakcinācija,» uzskata RSU studente Dana Isarova. Viņasprāt, vakcinācija ir būtiska daļa no tā komplektiņa, kas sevī ietver veselīgu un sabalansētu uzturu un regulāras fiziskās aktivitātes. «Tas ir tikai loģiski. Es ceru, ka man apkārtējie domā tāpat, ka saviem draugiem to jau esmu iepotējusi,» piebilst topošā ārste. Viņa atbalsta vakcināciju, jo uzskata: ir slimības, ar kurām bez vakcīnas imunitāte netiek galā. «Vakcinācija ir imunitātes treniņš - tā rada mākslīgu situāciju, lai imunitātei būtu iespēja iemācīties cīnīties pret slimības ierosinātāju. Lai tad, kad tai reāli nāktos ar to saskarties, būtu vieglāk.»

Lai pasargātu darbiniekus

Ir virkne profesiju, kuru pārstāvjiem vai vismaz darba devējiem par vakcinācijas un citu profilakses pasākumu nepieciešamību, tajā skaitā pretgripas vakcināciju un kolektīvo imunitāti, būtu jādomā divreiz intensīvāk. Rīgas pašvaldības policijas Personāla nodaļas galvenais speciālists attīstības jautājumos Guntis Buķis ir cilvēks, kurš pēdējā gada laikā kā darba devējs par to domājis visvairāk - lai pasargātu savus darbiniekus, kuri iziet uz ielas un saskaras ar visām iespējamām dzīves realitātēm. «Tā kā mums darbs saistīts ar paaugstinātu riska faktoru, jo mūsu darbinieki nonāk kontaktā ar dažādu sociālo grupu pārstāvjiem, kur iespējama saslimstība arī ar ļoti nopietnām infekcijas slimībām, mēs esam vakcinējuši praktiski visu kolektīvu. Man tas šķiet pašsaprotami. Mums ir svarīgi, lai mūsu darbinieku veselība būtu visaugstākajā līmenī - jo mums viņi ir vajadzīgi darbā.»

Ģimenes ārsti atbalsta

Arī ģimenes ārste Laura Veide mudina savus pacientus vakcinēties. «Tā kā manā praksē reģistrēti galvenokārt tikai pieauguši pacienti, man viņiem jānodrošina obligātā revakcinācija pret difteriju un stinguma krampjiem ik pēc desmit gadiem. Riska grupām - ik pēc pieciem gadiem. Tāpēc, ik gadu aicinot pacientus uz profilaktiskām apskatēm, viens no būtiskiem jautājumiem ir arī par vakcināciju.»

Laura Veide stāsta: joprojām ir daļa pacientu, kuri īsti nesaprot, kas tās ir par slimībām, pret kurām tiek piedāvāts revakcinēties. Daudzi domā, ka pret difteriju un stinguma krampjiem jāvakcinējas tikai bērnībā. «Tāpēc, cik vien iespējams, stāstu par šo slimību gaitu un iespējamām sekām, skaidroju, ka vakcīnas pret difteriju un stinguma krampjiem jāveic ik pēc desmit gadiem, jo antivielu līmenis ik gadu samazinās un pēc desmit gadiem aizsardzība vairs nepastāv.»

Ģimenes ārste secina: tādu pacientu, kuri paši izvēlas vakcinēties, piemēram, pret gripu, ir ļoti maz. Lielākoties tie ir cilvēki no riska grupām - medicīnas darbinieki, policisti, gados vecāki cilvēki. «Un ne vienmēr tā ir finansiāla rakstura problēma, kāpēc cilvēki negrib vakcinēties. Daudzi jautā: kāpēc man katru gadu jāvakcinējas pret gripu, ja es neslimoju...? Un tad es skaidroju, ka imunitāte saglabājas tikai sešus mēnešus, turklāt gripas vīruss gadu no gada mainās.»

Izskaustas vairākas slimības

«Imunizācija ir labākais veids, kā sevi pasargāt,» uzskata RSU studente Dana Isarova. Bet tiem, kuri atrunājas, ka viņi ēd pīlādžu zapti un ievēro dažādus citus profilakses pasākumus, lai nesaslimtu ar gripu, topošā ārste norāda: «Var paveikties un var nepaveikties. Bet, ja man ar vakcīnu ir droša iespēja sevi pasargāt no saslimšanas, es izvēlos sevi pasargāt, nevis pakļaut riskam un pēc tam mēģināt tikt galā ar nevēlamām un, iespējams, ilgstošām un nepatīkamām sekām.»

Viņa nedomā, ka ir pareizi vakcināciju uzskatīt par panaceju - ja visi vakcinēsimies, tad neviens neslimos. Bet - vakcinācija ir efektīvākais profilakses veids, kas dod ieguvumu gan katram indivīdam atsevišķi, gan sabiedrībai kopumā. «Man šķiet, mēs esam aizmirsuši, cik daudz vakcinācija dod sabiedrībai kopumā - jo, ja es vakcinējos, es pasargāju no slimības lielākas izplatības, tādā veidā pasargājot arī līdzcilvēkus.»

SPKC epidemioloģe Ieva Kantsone atgādina, ka ar imunizācijas palīdzību pasaulē ir izskaustas vairākas slimības, tostarp poliomielīts. «Mēs tiecamies uz masalu un masaliņu izskaušanu Eiropā, arī difterijas gadījumi Eiropā tiek reģistrēti arvien mazāk. Vidēji gadā Latvijā tiek reģistrēti desmit saslimšanas gadījumi, kas mūs arī ierindo pirmajā vietā,» viņa paskaidro, piebilstot, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā no difterijas ir nomiruši 13 cilvēki, no kuriem viens bija bērns.

Atbildīgs par savu izvēli

«Ir valstis, kur ir bezmaksas vakcinācija pret gripu, un vienalga aptvere nav pietiekama. Tas nozīmē, ka tas nav tikai finansiālas dabas jautājums. Tas ir ļoti kompleksi, kāpēc cilvēks izvēlas vai neizvēlas vakcinēties,» domā topošā ārste Dana Isarova. «Man nav vienas receptes, kā pārliecināt sabiedrību par vakcinācijas nepieciešamību, bet es domāju, ka ir svarīgi cilvēku iesaistīt viņa paša ārstēšanas procesā, izskaidrojot visus iespējamos riskus - ka slimojot viņš kaut ko zaudē neatgriezeniski, un liekot saprast, ka tikai mēs katrs pats esam atbildīgi par savu izvēli.»

***

GALVENĀS RISKA GRUPAS, kurām būtu ieteicams vakcinēties pret gripu:

• bērni, vecāki par 2 gadiem, kuriem ir hroniskas blakusslimības

• pieaugušie un bērni ar hroniskām sirds un asinsvadu slimībām un hroniskām plaušu slimībām (ieskaitot astmu)

• grūtnieces

• personas, vecākas par 65 gadiem

• neatkarīgi no vecuma, pansionātu un citu slēgtu veselības aprūpes iestāžu iemītnieki, īpaši ja viņiem ir hroniskas slimības

• personas, kuras ikdienā bieži nonāk saskarē ar daudziem citiem cilvēkiem

• cilvēki ar ļoti novājinātu imunitāti

***

DIFTERIJA

• ir ļoti lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ko ierosina difterijas baktērija (Corynebacterium diptheriae)

• tai raksturīga plēvju veidošanās uz gļotādām (tā sauktā kakla aizaugšana) un ādas, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās

• ja cilvēks laikus nevēršas pēc medicīniskās palīdzības vai slimības ārstēšana tiek uzsākta pārāk vēlu, tā rada nopietnas veselības problēmas, invaliditāti; smagākos gadījumos var beigties ar nāvi

• infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo, bet ir difterijas baktērijas nēsātājs

• visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu; ar difteriju var inficēties, ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs