Onkoloģisko slimību diagnosticēšanai veidotais tā saucamais zaļais koridors palielinājis pacientu skaitu, kuri vēršas Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju. Visbiežāk ģimenes ārsti uz Latvijas Onkoloģijas centru savus pacientus nosūta ar aizdomām par krūts un ādas vēzi.
Zaļais koridors ir sistēma, kuras ietvaros pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību sniedz iespēju tikt uz primārās diagnostikas izmeklējumiem un konsultāciju pie speciālista desmit darba dienu laikā. Lai arī šādai sistēmai bija jādarbojas jau pāris gadus, tikai no šāgada oktobra, kad Veselības ministrija uzsāka pilotprojektu, lai nodrošinātu onkoloģisko slimību ātrāku primāro diagnostiku, zaļais koridors ir «izkustējies no vietas». Pacientu skaits, kuri aizdomu par onkoloģisku slimību dēļ izmanto zaļo koridoru, kas sniedz iespēju steidzamības kārtā tikt uz konsultāciju pie speciālista Latvijas Onkoloģijas centrā, salīdzinot ar pirmo «zaļā koridora» darbības mēnesi, ir krietni pieaudzis. Oktobrī, kad zaļais koridors sāka darboties, uz konsultāciju pie speciālista Latvijas Onkoloģijas centrā ar aizdomām par vēzi ieradās 88 pacienti, bet novembrī - jau 388 pacienti. Šomēnes līdz 18. decembrim uz konsultāciju Latvijas Onkoloģijas centrā ar zaļā koridora starpniecību nokļuvis 231 pacients.
Rīgas Austrumu slimnīcas speciālisti stāsta, ka kopumā no 1. oktobra līdz 18. decembrim, izmantojot zaļo koridoru, speciālista konsultāciju Onkoloģijas centrā saņēmuši 707 pacienti. Visvairāk bija pacientu ar aizdomām par krūts vēzi - konsultāciju saņēma 146 cilvēki. Liels bija arī pacientu skaits (130), kas šo nepilnu trīs mēnešu laikā ieradās ar aizdomām par ādas vēzi. Tāpat ievērojams pacientu skaits ieradās pie speciālista ar aizdomām par priekšdziedzera jeb prostatas vēzi, resnās un taisnās zarnas vēzi, nieru, kuņģa, dzemdes ķermeņa vēzi. Ģimenes ārsti bija nosūtījuši pacientus ar aizdomām par olnīcu vēzi, ar iespējamu aizkuņģa dziedzera vēzi, bronhu un plaušu vēzi, urīnpūšļa vēzi, stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ambulatorās daļas administratore Silvija Beikerte. Nemainīgi liels skaits ir pacientu, kuriem aizdomas par onkoloģisku slimību neapstiprinās. Oktobrī tādi bija 41 procents no visiem pacientiem, kas ieradās uz speciālista konsultāciju, izmantojot zaļo koridoru, novembrī - 35 procenti pacientu, bet šomēnes 37 procentiem pacientu vēža diagnoze neapstiprinājās.
Rīgas Austrumu slimnīcas speciālisti, analizējot šos datus, norāda, ka aizdomas par vēzi lielā daļā gadījumu tomēr neapstiprinās - un tā ir laba ziņa, taču pacientu, kuriem nav onkoloģiskas slimības, nonākšana Onkoloģijas centrā caur zaļo koridoru ir pārāk liela. Proti, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, izmantojot zaļo koridoru, ģimenes ārstam savs pacients uz konsultāciju pie speciālista Onkoloģijas centrā būtu jānosūta jau ar primārās diagnostikas izmeklējumu rezultātiem, tātad ar ļoti pamatotām aizdomām par onkoloģisku slimību. Tas arī varētu nozīmēt, ka iepriekšējās pārbaudes, iespējams, nav pietiekami kvalitatīvi veiktas. Zaļais koridors paredzēts, lai pacienti, kam ir ļaundabīgs audzējs, varētu pēc iespējas ātrāk saņemt piemērotāko ārstēšanu.
Mediķi Onkoloģijas centrā konstatē, ka audzēja primārai diagnostikai nepieciešamie izmeklējumi pacientam, kurš ieradies pie speciālista, izmantojot zaļo koridoru, nemaz nav veikti. Piemēram, ar aizdomām par ādas vēzi uz konsultāciju pie speciālista nereti ierodas pacienti, kuri vienkārši vēlas pārbaudīt savas dzimumzīmes. «Tas tomēr nav pietiekams iemesls, lai izmantotu zaļo koridoru. Šo sistēmu nevajadzētu spekulatīvi lietot visiem pacientiem, kas ātrāk grib nokļūt pie speciālista,» slimnīcas viedokli pauž speciāliste Aija Lietiņa.
***
Kas ir «zaļais koridors»?
Tā ir sistēma, kuras ietvaros pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību sniedz iespēju tikt uz primārās diagnostikas izmeklējumiem un konsultāciju pie speciālista desmit darba dienu laikā