VESELĪBA: Bisfenola kaitīgums ir būtiski pārspīlēts

Kamēr daudzos medijos joprojām tiek aktualizēts jautājums par bisfenola A klātbūtni plastmasas pudelēs, kurās pilda dzeramo ūdeni, un tā kaitīgo ietekmi uz veselību, Latvijas Universitātes profesors, vides toksikoloģijas eksperts Māris Kļaviņš apgalvo, ka baumas par bisfenola kaitīgumu ir būtiski pārspīlētas, pamatojot savu nostāju.

1. Izšķīdušās daļiņas ir pārāk niecīgas

Ūdens ir ļoti spēcīgs šķīdinātājs, un jebkurš materiāls, saskaroties ar ūdeni, lielākā vai mazākā mērā šķīst, tajā skaitā arī, piemēram, stikls vai polimēra materiāli. Taču mēs ikdienā dzeram no stikla glāzēm un pudelēm, nebaidoties no stiklu veidojošo vielu iespējamās iekļūšanas organismā, jo apzināmies, ka izšķīdušo daļiņu koncentrācija ir pārāk niecīga, lai spētu ietekmēt cilvēku. Līdzīgi ir arī ar polimēriem, kuru sintēzē tiek izmantots arī pieminētais bisfenols.

2. Bisfenola ietekmi nevar uzskatīt par būtisku

Aicinu ņemt vērā, ka būtiskākais ir vielas daudzums, ko mēs diennaktī uzņemam, jo cilvēka organisms ir spējīgs sagraut un iznīcināt daudzas svešdabīgas, rūpnieciski ražotas vielas, līdz ar to šajā gadījumā ūdens iepakojumā esošās vielas - bisfenola - ietekmi nevar uzskatīt par būtisku. Patērējot tādu ūdens daudzumu, ko cilvēks fiziski spēj izdzert, nav nekāda riska nodarīt kaitējumu veselībai.

Nesen aktualizējās jautājums arī par antibiotiku iespējamo klātbūtni krāna ūdenī - tika uzsvērts, ka tas var izraisīt toleranci pret antibiotikām u.tml. Taču tas antibiotiku daudzums, kas tika konstatēts krāna ūdenī, ir nenozīmīgs, salīdzinot ar daudzumu, ko uzņemam, piemēram, ēdot gaļu.

3. Notiek vielu toksiskā izpēte un analīze

Jāņem vērā, ka ir arī virkne ES direktīvu un citu normatīvo aktu, kas regulē dažādu vielu daudzumu pārtikas iepakojumos, tajā skaitā arī ūdens pudelēs. Latvijā materiālus un izstrādājumus, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, uzraugot, lai tie atbilst visām drošības prasībām un nekaitīguma normām arī dabiskā minerālūdens un avota ūdens pildīšanai. Ja rodas jautājums, vai var paļauties uz atbildīgajām institūcijām, jāmin, ka jebkuras vielas toksikoloģiskās analīzes un izvērtējums ir salīdzinoši dārgs process, taču ES šādi pētījumi tiek veikti centralizēti. Arī mēs, Latvijas Universitātē, strādājam pie vielu toksiskā novērtējuma dažādiem objektiem.

4. Ūdens pudelē siltumā var savairoties aļģes

Lai jūs būtu pavisam droši, lietojot pudelēs pildītu ūdeni, aicinu ievērot dažas primāras lietas: ja pēc atvēršanas ūdens pudeli ilgstoši uzglabā, turklāt pārāk siltā temperatūrā, tajā var savairoties aļģes, tāpēc karstā laikā nevajadzētu glabāt ūdeni saules staros. Jāņem vērā, ka, padzeroties no pudeles vismaz vienu reizi, mūsu siekalās esošie mikroorganismi iekļūst pudelē, un siltā laikā tie savairojas krietni ātrāk.

5. Kancerogēnus rada stress, nevis ūdens vai pārtika

Tas, ka mēs raizējamies par savu veselību un iespējamām apkārtējās vides ietekmēm, ir apsveicami. Taču šajā gadījumā jāsaka, ka briesmas, ko rada bisfenola klātbūtne ūdenī, ir būtiski pārspīlētas. Jāņem vērā, ka vielas kancerogēnie efekti ir pierādīti tikai modeļa dzīvniekiem, turklāt, strādājot ar tādām vielas koncentrācijām, ko cilvēks nevar uzņemt ar ūdeni. Reālā ūdenī tādas vielas koncentrācijas nav iedomājamas.

Ir svarīgi zināt, ka dažādas ietekmes nāk ne tikai no dzeramā ūdens, - ir virkne vielu, kuras uzņemam ar pārtiku, lietojot medikamentus, dzīvesveida ietekmē u.c. Lai ko arī apgalvotu dažādi informācijas avoti, viens no būtiskākajiem vēža izcelsmes avotiem nav nedz dzeramais ūdens, nedz pārtika, bet gan stress - sociālais un psiholoģiskais. Stresa situācijas ir daudz nopietnāks kancerogēno šūnu veidošanās riska faktors nekā tas, ko mēs varētu dēvēt par ķīmisko vielu ietekmi.