12,26 miljonus eiro izmantos vēža ārstēšanas uzlabošanai

© f64

Valdība atļauj Veselības ministrijai (VM) budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" rezervēto finansējumu 12,26 miljonu eiro apmērā izmantot reformu īstenošanai, lai uzlabotu onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamību.

VM norāda, ka Latvijas tautsaimniecība ik gadu zaudē vairāk nekā miljardu eiro priekšlaicīgas iedzīvotāju mirstības dēļ, savukārt valsts budžets tikai neiekasētajos darbaspēka nodokļos, neskaitot citus nodokļu veidus, zaudē vairāk nekā 431 miljonu eiro. Valstī ik gadu mirst vairāk nekā 28 000 cilvēku, no kuriem katrs ceturtais miris priekšlaicīgi, proti nesasniedzot 65 gadu vecumu. Vidēji viens priekšlaicīgi mirušais līdz 64 gadu vecumam zaudē 13 sava mūža gadus.

Savukārt onkoloģiskās saslimšanas nāves cēloņu struktūrā 2015.gadā veidoja 21,3% no visiem nāves gadījumiem Latvijā, norāda VM. Kopumā 2015.gadā ļaundabīgie audzēji pirmo reizi mūžā tika diagnosticēti 11 123 pacientiem, bet uzskaitē kopumā 2015.gada beigās bija pavisam 74 540 pacientu. Tāpat ministrija norāda, ka pērn 36,8% ļaundabīgo audzēju tika atklāti novēloti.

Kā atgādina VM, lai veicinātu agrīnu onkoloģisko slimību diagnostisku, kura nodrošinās savlaicīgu un efektīvu pacientu ārstēšanu, tika grozīti Ministru kabineta (MK) noteikumi, lai ar 1.oktobri uzsāktu pilotprojektu jeb reformu onkoloģisko slimību ātrākā diagnostikā un sekmīgākā ārstēšanā, kas sākotnēji ieviesa ļaundabīgo audzēju primārās diagnostikas algoritmus jeb nosūtīšanas kārtību primārajā aprūpē 11 biežākajām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām.

Šī reforma ļauj pacientam saņemt nepieciešamos izmeklējumus 10 darbadienu laikā no vēršanās ārstniecības iestādē. Savukārt pēc diagnostisko izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas, pamatotu aizdomu par onkoloģisku saslimšanu gadījumā, ģimenes ārsts, vienojoties ar pacientu, piesaka pacienta apmeklējumu specializētā onkoloģiskajā ārstniecības iestādē.

Turpinot šo reformu jau sekundārajā jeb tālākajā veselības aprūpes līmenī, VM ir izstrādājusi ļaundabīgo audzēju sekundāros diagnostikas algoritmus noteiktām lokalizācijām, kas nosaka kārtību kādā ārstniecības iestāde, kurā pacientam veikta ļaundabīgo audzēju primārā diagnostika, nodrošina konsultāciju pie ārsta speciālista un tālākus sekundāros izmeklējumus, lai savlaicīgi uzsāktu ārstēšanu. Attiecīgajās ārstniecības iestādēs tiks izveidoti tālruņu numuri, uz kuriem piezvanot, ģimenes ārsti vai ģimenes ārsta prakses māsa varēs pieteikt pacientus speciālista konsultācijas saņemšanai prioritāri aizdomu gadījumā par onkoloģiskām saslimšanām.

VM gan norāda, ka savlaicīgi atklājot vēzi agrīnās stadijās, prognozējams arī onkoloģisko pacientu skaita pieaugums stacionārā, līdz ar to palielināsies stacionārā nodrošinātās onkoloģisko pacientu ārstēšanas izmaksas, kā arī būs nepieciešams nodrošināt papildus kompensējamos medikamentus onkoloģisko slimnieku pieaugumam.

Līdz ar to onkoloģijas jomas reformu sekmīgai turpināšanai nepieciešami 12,26 miljoni eiro.

Veselība

Ārstu biedrības nosodītais Edgars Mednis, kuram ir ne tikai homeopāta, bet arī pediatra sertifikāts, ar profesijai neatbilstošiem izteikumiem dalījies jau agrāk, pirms Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas nomelnošanas saistībā ar difterijas gadījumiem. Iepriekš Ārstu biedrība bezdarbībā vien plātīja rokas, bet šoreiz izskanējis vismaz skaidrs nosodījums. Taču joprojām nemainīgi Mednis var praktizēt kā sertificēts, proti, valsts atzīts ārsts, ziņo "De facto".

Svarīgākais