Kā mazināt stresu pirmssvētku laikā?

© Šarūnas Mažeika, F64 Photo Agency

Nenoliedzami, ka pirmssvētku laikā cilvēki izjūt daudz pozitīvu emociju. Vienlaikus šis laiks sev līdzi nes arī stresu, nemieru un raizes.

Nereti stresu izraisa tieši spēcīgā vēlme sagādāt ģimenei "ideālas" svētku brīvdienas, kas nozīmē papildu slogu darba un sociālās dzīves apvienošanai ar iepirkšanos, dekorēšanu, tīrīšanu, dāvanu saiņošanu un cepšanu un vārīšanu. Turklāt gada noslēgums arī darbavietā var radīt stresu, jo jānoslēdz projekti, jāgatavo atskaites u.tml. Kā atklājies Amerikas psihologu asociācijas veiktajā pētījumā, pirmssvētku stress visbiežāk skar cilvēkus ar vidējiem ienākumiem un sievietes, jo tieši viņas visbiežāk rūpējas par svētku radīšanu ģimenei.

Diemžēl visi papildu pienākumi neļauj izbaudīt pirmssvētku laiku un vairāk šķiet kā lieks slogs, nevis mierpilns laiks, ko pavadīt kopā ar tuviniekiem. Tāpēc ļoti svarīgi zināt, kā rīkoties, lai šo stresa un satraukumiem pilno laiku aizvadītu ar vēsu prātu. Vislabāk, ja netiktu gaidīts brīdis, kad stress jau kļuvis nekontrolējams, bet jau laikus savā ikdienā ieviest itin vienkāršus paradumus, kas ļaus sakārtot prātu un veicamos pienākumus veikt ar mieru un prieku.

1. Fiziskas aktivitātes

Sports un fiziskās aktivitātes ir ļoti būtiski ne tikai ķermenim, bet arī garam. Fiziskas slodzes laikā izdalās ķīmiskas vielas, kuras pozitīvi ietekmē cilvēka labsajūtu. Fizisko aktivitāšu laikā centrālajā nervu sistēmā izdalās endorfīns jeb tā dēvētais "laimes hormons". Šādu nosaukumu tas ieguvis tieši tāpēc, ka rada labsajūtu un mieru, kā arī nomāc sāpes. Tāpat fiziskas aktivitātes veicina serotonīna izdalīšanos. Arī šī viela uzlabo cilvēka noskaņojumu, kā arī regulē apetīti un miega ritmu, uzlabo atmiņu. Pat, ja neatliek laika sporta nodarbībai, ķermeni fiziski var noslogot arī staigājot, kāpjot pa kāpnēm, tīrot māju, u.c.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Veselība

Jauns pētījums ir apstiprinājis, ka dzimumorgānu herpes ir visizplatītākā seksuāli transmisīvā slimība (STS) pasaulē, kas nav ārstējama un pavada saslimušo visa atlikušā mūža garumā, vēsta “The Science Alert”.

Svarīgākais