7 priekšnoteikumi, lai bērns izaugtu vesels un laimīgs

Veselīga sabiedrība sākas ar laimīgiem bērniem un bērnu vajadzību piepildīšanu. Kā viena no galvenajām bērna vajadzībām ir veselīgas attiecības, norāda Rimi Bērniem eksperti – fitnesa treneris Kārlis Birmanis, psiholoģe Iveta Aunīte, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolnieks Klāvs Smildziņš, kuri apvienojuši savus spēkus, lai noteiktu, kas nepieciešams veseliem un laimīgiem bērniem.

Klāvs Smildziņš kā jaunākais no Rimi Bērniem ekspertiem vistiešākajā veidā spēj izprast bērnu dzīvi, tādēļ, runājot par laimīga bērna vajadzībām, norāda: “Vēlos, lai mana ģimene mani mīl un pievērš man uzmanību. Man ir svarīgi, lai esmu labi paēdis un varu aktīvi darboties - sportot. Laimes sajūtu man rada arī spēles un joki kopā ar draugiem un ģimeni, taču vēlos arī laiku, kad varu pabūt viens.” Fiziskās sagatavotības, veselīgās ēšanas, emocionālās labsajūtas un attiecību eksperti šīs vajadzības sauc par mīlestību, nedalītu uzmanību, fiziskajām aktivitātēm, spēlēšanos, veselīgu uzturu, atrašanos svaigā gaisā un laiku, lai pabūtu viens.

Svarīgs faktors laimīga bērna audzināšanā ir attiecības ģimenē - mīļums, sapratne un robežas, kā arī vecāku nedalīta uzmanība jeb, kā norāda Klāvs: “Tā sajūta, ka esmu vērtīgs!” Eksperti vecākiem iesaka - mīlot bērnus, neaizmirst par robežām. Arī disciplīna un noteikumi ir mīlestības sastāvdaļas, jo tās palīdz bērnam izaugt par gudru, prasmīgu cilvēku.

Emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte stāsta, ka reizēm vecākiem aizmirstas pateikt bērniem, cik ļoti viņi ir mīlēti: “Līdz 12 gadu vecumam bērni mīlestību uztver caur uzmanības pievēršanu un rotaļāšanos kopā ar viņiem. Lai to padarītu patiesi jautru un vienai no iesaistītajām pusēm nebūtu garlaicīgi, jāpiemeklē tāds rotaļāšanās veids, kas patīk gan vecākiem, gan bērnam. Katrs bērns ir īpašs, tādēļ, ja ģimenē ir vairāki bērni, katram bērnam veltiet individuālu laiku.”

Citas laimīga bērna vajadzības ir saistītas ar brīvā laika aktivitātēm - joki un rotaļas, fiziskās aktivitātes, kā arī atrašanās svaigā gaisā. Ziemā lielisks veids, kā to visu apvienot, ir, piemēram, pikošanās vai sniegavīra celšana. Eksperti ir pārliecināti, ka uzturēšanās svaigā gaisā un sportošana uzlabo bērna prāta spējas. Tikpat svarīga darbība ir arī rotaļāšanās un muļķošanās, kam reizēm pat jāieplāno kāds īpašs laiks, jo bērnam ir jāļauj būt bērnišķīgam.

Fiziskās sagatavotības eksperts Kārlis Birmanis, stāsta, ko bērnam nozīmē fiziskās aktivitātes: “Svarīga ir kustība un kustības regularitāte, jo tas veicina vielmaiņu, uzlabo attīstību, augšanu un pašsajūtu. Soļošanu no mājām uz skolu un kāpņu izmantošanu es nepieskaitu pie fiziskajām aktivitātēm. Tās ir ikdienas darbības, kas nodrošina minimālo kustību, ar ko bērnam nepietiek, jo viņš daudz laika pavada sēžot skolas solā. Nedrīkst aizmirst par to, ka sports iemāca bērnam darbošanos komandā, uzlabo komunikācijas prasmes, iemāca ātri pieņemt lēmumus un disciplinē.” Tāpēc Kārlis vecākiem iesaka izvērtēt, cik daudz laika bērns pavada sportojot, dejojot vai kā citādi aktīvi darbojoties.

Viens no galvenajiem veselības veicinātājiem ir veselīgs uzturs, jo bērnam labu pašsajūtu nodrošinās nevis īsā laimes sajūta pēc tikko apēstas konfektes, bet gan daudzveidīgas un pilnvērtīgas maltītes.

Ne mazums vecāku šī tēma sagādā problēmas, jo visbiežāk bērni uzstāj, ka neēdīs vienu vai otru ēdienu, vai arī pieprasīs kārtējo saldumu devu. Rimi Bērniem veselīgas ēšanas eksperte - uztura speciāliste Olga Ļubina norāda, ka tā nav neiespējamā misija, galvenais ir mērķtiecība un pacietība: “Lai bērns ēstu veselīgi, arī pašiem vecākiem ir jārāda labais piemērs, jo bērni daudz vairāk tic darbiem. Svarīgi arī iemācīt, ka veselīga ēšana nav negaršīga - ja bērnam negaršo tomāti, tad nevajadzētu tos spiest ēst, tā vietā labāk piedāvājiet gurķi vai kādu citu dārzeni. Būtiski arī nodrošināt, lai mājās vienmēr ir veselīgas uzkodas, turklāt čipsus un citus neveselīgos našķus mājās nemaz nenesiet. Tad bērnam nebūs kārdinoša izvēle ābola vietā apēst, piemēram, bulciņu. Protams, mēs nevaram pilnībā izslēgt našķus no bērna dzīves, tāpēc labāk ir pagatavot tos pašiem, procesā iesaistot arī bērnus un brīnišķīgi pavadot laiku.”

Pēdējā, bet noteikti ne mazāk svarīgā vajadzība ir laiks sev, jo arī bērnam tāpat kā pieaugušajam ir vajadzīgs laiks, kad viņš var pabūt viens pats - ar savām domām, sapņiem, sajūtām.